Liepājas teātris šobrīd jau ir sagatavojis sešus jauniestudējumus, kurus varēs parādīt publikai, tiklīdz to atļaus epidemioloģiskā situācija. Gaidot labākus laikus, teātra vadība radošo personālu nosūtījusi apmaksātā atvaļinājumā, kas ierasti notiktu vasaras periodā. Ņemot vērā, ka personāla atalgojums sastāv no pamata algas un cietās punktu sistēmas piemaksām, kuras pienākas, piemēram, par izrādēm, šogad nākas saņemt mazāku atvaļinājuma naudu. Aktieri norāda, ka ar nepacietību gaida sezonas atsākšanos un paralēli piedalās dažādos citos projektos, lai nodrošinātu iztiku.
Liepājas teātra aktieru trupas vadītājs Almants Bergmanis skaidro: “Ļoti daudzi aktieri daudz ko individuāli dara, visādos projektos piedalās un ir ļoti aktīvi. Ir projektiņi, ko mēs veidojam, – radio teātris ir izveidojies, tāpat mums “Zoom’’ notiek izrādes bērniem skolām.”
Liepājas teātra aktrise Karīna Tatarinova atzīst, ka šajā laikā nākas rūpīgāk plānot izdevumus. “Par projektiem neesmu tik izvēlīga kā kādreiz, jo ir vairāk laika, nav iemesla atteikt, otrkārt, tās ir finanses, ko var iegūt papildus teātra algai,” norāda aktrise.
Liepājas teātris no 100 darbiniekiem tagad nevienu nav atlaidis, taču atpakaļ nav pieņemti arī tie 12 cilvēki, ar kuriem iepriekš bija izbeigtas darba attiecības – biļešu kontrolieri, garderobisti –, jo izrādes nenotiek.
Šobrīd finanšu līdzekļi ir nepieciešami jaunām izrādēm, rēķinu un algu apmaksai, kurus vismaz pagaidām var sniegt pašvaldība. Lielas cerības finansiālai stabilitātei ir liktas uz sarunām ar Kultūras ministriju.
Teātra valdes priekšsēdētājs Herberts Laukšteins norāda: “Mēs visi esam lielā neziņā, spiediens šeit nav īsti vietā. Ir vienkārši jāuztur dialogs, ir jāskatās, kāda situācija. Mēs gaidām 6. vai 7. aprīli.”
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) jau esot apstiprinājis vienu atbalsta mehānisma variantu, kuru iesniegusi izveidotā darba grupa par Liepājas pašvaldībai piederošā teātra iespējamu nodošanu valsts paspārnē.
Proti – Kultūras ministrija varētu slēgt līdzdalības līgumu ar teātri par līdzīgu atbalstu, kāds līdz šim Covid-19 krīzē ir pienācies valsts kapitālsabiedrībām.
Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš skaidro: “Ir vēl viena darba grupa, kas strādā pie aprēķiniem, cik lielā apmērā valsts teātri saņems šo atbalstu. Attiecīgi no šī lēmuma būs atkarīgs, kāds atbalsta apjoms tiks sniegts Liepājas teātrim.”
Pēc tam gan vēl lēmums jāapstiprina Ministru kabinetā un jāīsteno birokrātiskie procesi, tāpēc īsti nav skaidrs, kad šis finansējums teātrim tiks piešķirts.
Liepājas teātrim tāpat ir iespējams piedalīties dažādos Valsts kultūrkapitāla fonda konkursos par papildu finansējumu. Līdz vasaras beigām arī tiks apspriesta ideja Liepājas teātra finansēšanu sadalīt uz pusēm starp pašvaldību un valsti. Tad tiktu apskatīts plāns līdzīgu metodi attiecināt arī uz valsts teātriem.
KONTEKSTS:
2020. gada jūlijā Liepājas teātra direktors paziņoja – ja valsts finansiāli neatbalstīs teātri, kas juridiski skaitās pašvaldības kapitālsabiedrība, tāpat kā visus pārējos lielos valsts teātrus, Liepājas teātrim var nākties oktobrī pārtraukt darbību. Liepājas teātris kā pašvaldības kapitālsabiedrība uz valsts finansējumu Covid-19 seku novēršanai pretendēt nevarēja.
1. septembrī Liepājas pašvaldība solīja uzņemties atbildību par finansējumu Liepājas teātrim. 15. oktobrī Liepājas dome, skatot pašvaldības budžeta grozījumus, Liepājas teātra darba turpināšanai piešķīra 250 tūkstošus eiro.
Liepājas teātra vadība norādījusi, ka vēlētos kapitālsabiedrību likt valsts paspārnē. Pašvaldības un Kultūras ministrijas pozīcija nav tik viennozīmīga.
Reaģējot uz Covid-19 izraisītās krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz Liepājas teātra ilgtspēju, kā arī lai rastu vienotu risinājumu nacionālas nozīmes reģionālo profesionālo teātru pārvaldībai un finansēšanai, veicinot valsts un pašvaldību sadarbību, ar kultūras ministra rīkojumu izveidota darba grupa.
