LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību, Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzījusi trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un rūpniecības preču tirgus teritoriju. Kultūras ministrijas izvēlētā novietne Elizabetes ielā 2 nav starp LAS virzītajām vietām.
Pēc ministra sacītā mediju pasākumā secināms, ka KM ir gatava atteikties no sākotnējās ieceres par Elizabetes ielas 2 novietni un vienoties par kādu no piedāvātā trijnieka.
Ministrs pēc prezentācijas norādīja, ka ideālas koncertzāles novietnes nav – arī katrai no LAS virzītajām vietām būs savi aizstāvji un noliedzēji, taču tālākais uzdevums ir vienoties par vienu novietni. Tāpēc Puntulis aicināja sabiedrības locekļus, iestājoties par, katra prāt, labāko vietu, neaizmirst par virsmērķi – koncertzāli Rīgā. “Uzsāktais ceļš ir pareizs,” pauda ministrs, uzsverot – kaut arī LAS veiktā izpēte prasījusi laiku, ir bijis svarīgi nonākt pie objektīviem secinājumiem un konsolidēta viedokļa. "Tik pareizā lietu kārtībā koncertzāles procesā līdz šim vēl neesam gājuši," atzina ministrs.
Kultūras ministrija jau iezīmējusi nākamos soļus, atklāja ministrs – 10. jūnijā gaidāma KM tikšanās ar Mūzikas padomi, savukārt jūnija vidū KM uz sarunām aicinās Rīgas domes pārstāvjus. Kā arī vajadzīga plašāka līmeņa sabiedriskā aptauja.
Ministrs atturējās no subjektīva vērtējuma par trīs LAS virzītajām vietām, norādot, ka tieši subjektīvā attieksme līdz šim bijusi viens no lielākajiem šķēršļiem vietas izvēlē. Ministrs uzsvēra, ka katrai no trīs vietām ir savi izaicinājumi, un priekšā stāv laiks, kurā būs jāatrod atbildes, vai šos izaicinājumus izdosies pārvarēt. Tomēr Puntulis pauda gandarījumu, ka novietņu trijniekā ir arī Kongresu nams, jo, pēc ministra vārdiem, iepriekšējā Rīgas domes vadība nekad nepieļāva jēgpilnu diskusiju par koncertzāli Kongresu namā. Tiesa, tieši Kongresu nama novietne novērtēta kā tā, kurā telpu apjoma dēļ nebūtu iespējams īstenot pilnu plānoto koncertzāles programmu.
Ministrs pieļāva – ja nebūs iespējams pārvarēt šo trīs novietņu izaicinājumus, varētu atgriezties pie LAS vērtētā fināla sešinieka ( AB dambis, Andrejsala, Elizabetes iela 2, Uzvaras parka teritorija, Rīgas Kongresu nams un rūpniecības preču tirgus teritorija), taču viņam gribētos cerēt, ka tas nebūs nepieciešams. "Domāju, ka spēsim vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm," sacīja ministrs.
Trīs labāko novietņu iespējas un izaicinājumi
Kā uzsvēra LAS, koncertzālei ieteiktās vietas piedāvā trīs atšķirīgas iespējas un scenārijus nacionāli nozīmīga kultūras objekta realizācijā.
“Andrejsalā koncertzāle kā kultūras magnēts ūdensmalā kļūtu par reprezentablu un ikonisku teritorijas reģenerācijas katalizatoru un nozīmīgu pilsētainavas sastāvdaļu, stimulējot kopējo teritorijas attīstību, paaugstinot vides kvalitāti un jaunu funkciju ienākšanu. Šajā novietnē iespējama vislielākā arhitektoniskā brīvība, satura un programmas interpretācijas,” norādīja LAS.
Savukārt pamatojot Rīgas Kongresu nama izvēli, LAS uzsvēra, ka nama “pārbūve par akustisko koncertzāli piedāvā iespēju veidot publisku nacionāli nozīmīgu, bet kompaktāku programmu jau esošā ēkā, kurai nepieciešama atjaunošana, lai turpinātu tās izmantošanu jaunā kvalitātē.” Šī vieta pētījuma autoru ieskatā ir ātrākais, paredzamākais un izmaksu ziņā pieejamākais ceļš koncertzāles īstenošanai, jo nav nepieciešama papildu infrastruktūras izbūve vai īpaša vietas sagatavošana. Koncertzāles īstenošana Kongresu namā gan prasīs plānotās koncertzāles telpu programmas pārskatīšanu un samazināšanu.
“Pašreizējā rūpniecības preču tirgus teritorija ir mazāk tradicionāla un akceptējama kā koncertzāles vieta,” atzīmēja LAS, skaidrojot arī: “Tomēr līdz ar koncertzāli tā var attīstīties kā jauns un laikmetīgs, ar uzņēmējdarbības garu un radošu atmosfēru piepildīts kultūras kvartāls, kas dotu nozīmīgu sociālekonomisko impulsu kopējai Maskavas priekšpilsētas attīstībai kontekstā jau ar uzsākto “Rail Baltica” infrastruktūras projekta realizāciju, Centrāltirgus, krastmalas un kopējo apkārtnes attīstību.”
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli.
