"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
Decembra sākumā kultūras darbinieki publiskā vēstulē kultūras ministram Naurim Puntulim norādīja uz pretrunām starp viņa balsojumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā pret iniciatīvu "Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību" un Kultūras ministrijas izstrādātajiem plānošanas un stratēģiskajiem dokumentiem un aicināja nākamo termiņu kultūras ministra amatā aizvadīt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām un ar savu darbību rādīt paraugu empātiskas un iekļaujošas sabiedrības veidošanā.
Ministrs raidījumā "Krustpunktā" pauda, ka viņam "ir lieliski panākumi sabiedrības saliedēšanā" un jautājums par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību ir tikai viena no sabiedrības saliedēšanas šķautnēm. Ministrs arī norādīja, ka šis jautājums nav risināms no Kultūras ministrijas puses: "Tās būtu izmaiņas likumos, kuri nebūt nav Kultūras ministrijas kompetencē."
Māra Rozenberga: Jums pērnā gada nogalē bija tāda publisku vēstuļu sarakste ar diezgan lielu skaitu kultūras darbinieku. Vienu vēstuli bija parakstījuši vairāk nekā 400, nākamo jau vairāk nekā 500 [cilvēku], kuri pauda bažas, ka jūsu vadītā Kultūras ministrija un jūs kā kultūras ministrs neīstenojat kultūrpolitikas pamatnostādnēs ierakstīto iekļaujošas sabiedrības veicināšanu. Runa ir par Civilās savienības likumu. Jūs abas puses aicinājāt uz diskusiju, uz sarunu par to, ka mums vajadzētu šo jautājumu apspriest. Jūs vēl runājāt arī par tautas nobalsošanu šajā jautājumā. Kur, lūdzu, šis jautājums ir pašlaik?
Nauris Puntulis: Es esmu uz šo jautājumu visas savas atbildes sniedzis. Man nav nekā jauna ko pateikt. Mēs dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā, kur katram ir tiesības uz savu viedokli, tostarp man. Runājot par iekļaujošu sabiedrību, es lepojos ar saviem panākumiem. Ne velti iepriekšējā gada nogalē esmu arī saņēmis Dzimumu līdztiesības balvu, un man ir lieliskas iestrādes kovida laikā attiecībā uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Es domāju, šis jautājums ir izsmelts. Saeimas balsojums ir noticis. Ja kādam tas nešķiet pietiekams, līdzīgi kā citos ļoti jūtīgos jautājumos, nākamais ceļš ir referendums.
Māra Rozenberga: Nacionālā apvienība arī ir parakstījusi valdības deklarāciju, kur viens no punktiem ir – nodrošināt vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošo tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma. Jūs esat teicis, ka ir iespējami dažādi veidi, kā to nodrošināt. Ko jūs virzīsiet?
Nauris Puntulis: Es šobrīd strādāju izpildvarā. Virzīs tie, kuri šobrīd strādā Saeimā.
Māra Jansone: Kāpēc izpildvarā strādājošie, kuri atbild par sabiedrības integrāciju, nevarētu virzīt?
Nauris Puntulis: Kādēļ šis tiek tik ļoti projicēts uz manu personu vai manu ministriju?
Māra Jansone: Jūsu ministrija atbild par šiem sabiedrības saliedēšanas jautājumiem.
Nauris Puntulis: Es jums atbildēju – man ir lieliski panākumi sabiedrības saliedēšanā.
Māra Jansone: Un šis jautājums, jūsuprāt, neattiecas uz sabiedrības saliedēšanu?
Nauris Puntulis: Tā ir viena no šķautnēm. Tikai viena.
Māra Jansone: Bet tā nav risināma?
Nauris Puntulis: Ir. Kā arī šeit valdības deklarācijā ir rakstīts.
Māra Jansone: Kāpēc ne no ministrijas puses? Kāpēc tieši šo jūs atstājat Saeimas ziņā?
Nauris Puntulis: Kādēļ lai tas būtu risināms no ministrijas puses? Tās būtu izmaiņas likumos, kuri nebūt nav Kultūras ministrijas kompetencē.
Māra Rozenberga: Kultūrpolitikas pamatnostādnes vairākās vietās piemin iekļaujošu sabiedrību. Tad jautājums, ko jūs saprotat ar iekļaujošu sabiedrību?
Nauris Puntulis: Droši vien jautājums ir, ko mēs katrs saprotam ar iekļaujošu sabiedrību. Tieši tā.
Māra Jansone: Tad jūs saprotat kaut ko citu nekā šie kultūras darbinieki?
Nauris Puntulis: Es vienmēr esmu uzsvēris, ka mums jāveido iekļaujoša sabiedrība, un mēs to arī darām.
