"Krustpunktā" podkāstā:
- "Spotify" podkāsts
- Apple podkāsts
- Google podkāsts
- Savā lietotnē raksti - Krustpunktā
Jauna epizode katru darba dienu, garums - 52 min.
ĪSUMĀ:
- Ministrs: Valdībai bija jāizvēlas, vai ēkā investēt 30 miljonus eiro vai arī to nojaukt par 3 miljoniem eiro.
- Ministrs: Arhitektu konsultatīvajā padomē Kultūras ministrijā lielākā daļa ieceri atbalstījuši.
- Kultūras mantojuma pārvalde atzinusi, ka ēka nav tik nozīmīga, lai tai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.
- Pēc ministra ieceres visa Kronvalda parka teritorija veidos vienotu kultūrtelpu.
- No kultūras nozarei piešķirtajiem 32 miljoniem eiro 7 miljonus eiro 2021. gadā plānots atvēlēt koncertzāles projekta īstenošanai.
- Puntulis prognozē, ka pirmais koncerts jaunajā koncertzālē varētu izskanēt pēc septiņiem gadiem.
- Atbalstu Covid-19 krīzes laikā joprojām gaida reģionālās koncertzāles. Puntulis sola problēmu atrisināt.
Valdība sēdē otrdien, 16. jūnijā, atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Tikmēr vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs valdības lēmumu raksturoja kā vēsturisku. “Tas ir milzīgs parāds, ko valsts nav spējusi nokārtot gadiem ilgi,” uzsvēra Puntulis, atzīmējot, ka akustiskās koncertzāles trūkums galvaspilsētā ir kauna traips.
Komentējot arhitektu viedokļus, Puntulis skaidroja, ka valdībai lēmuma pieņemšanā par ēku Elizabetes ielā 2 bijušas divas iespējas. Pirmā – rīkoties, kā iepriekš apsvērts, un uz veco Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2 pārcelt Ekonomikas ministriju – šajā gadījumā celtnes modernizēšana izmaksātu aptuveni 30 miljonus eiro. Otrā iespēja – ēku nojaukt un vietu atvēlēt koncertzāles būvniecībai. Šajā gadījumā prognozēts, ka ēkas nojaukšana izmaksās trīs miljonus eiro.
“Nu, jums ir iespēja izvēlēties starp šīm divām iespējam – 30 miljonus, lai turpinātu to padomju praksi, kas, nerēķinoties ne ar ko, šo biroju jeb nomenklatūras ēku iecēla vienā no pilsētas visizcilākajām vietām – parka zonā, kur pēc definīcijas neviens nekad nebūvē nomenklatūras ēkas. Turpināt šo tradīciju, tam veltot turklāt 30 miljonus no mūsu visu kopējās nodokļu maksātāju naudas, vai – veltot tam nepilnus 3 miljonus, lai šo ēku nojauktu un tās vietā uzbūvētu koncertzāli,” uzsvēra ministrs.
Puntulis arī skaidroja, ka arhitektu konsultatīvajā padomē Kultūras ministrijā, kurā, pēc Puntuļa vārdiem, ir vairums Latvijas vadošo arhitektu, lielākā daļa ieceri atbalstījuši. Ministrs norādīja, ka bijuši vairāki šaubīgi viedokļi, taču nebijis neviens ieceri kategoriski noraidošs viedoklis.
Ministrs arī citēja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu:
“Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēkai piemīt sava laika kā modernisma perioda arhitektūras vērtība, bet tās tapšanas un izvietojuma dēļ tā nav tik nozīmīga, lai piešķirtu saglabājamas kultūrvēsturiskas vērtības statusu.”
Puntulis arī atzīmēja: "Valsts ugunsdzēsības dienests ir piešķīris šai ēkai lieguma statusu, sākot no 2021. gada.
Proti, tur jebkurā gadījumā ir jāsakārto ventilācijas iekārtas, un šī ēka no 2021. gada nevar tikt ekspluatēta.
Tā kā tā ir tas vēl viens arguments. Plus vēl arguments – ja šī ēka netiek ekspluatēta, tad ēkas uzturēšana gadā valstij izmaksā 300 000 eiro."
Pēc ministra ieceres, visa Kronvalda parka teritorija veidos vienotu kultūrtelpu – parka vienā pusē atrastos jaunā akustiskā koncertzāle, savukārt otrā pusē – laikmetīgā koncertzāle jeb Kongresu nams, kura renovācijai šobrīd Rīgas dome izsludinājusi iepirkumu.
“Parka vidienē šobrīd atrodas Brīvostas pārvalde, kurai tur nekādā gadījumā nebūtu vietas. Tas būs nākamais solis, par ko mēs runāsim. Jo pēc būtības parkam ir jābūt publiski pieejamai zonai, un tajā pēc būtības drīkst atrasties tikai šādas kultūras vai publiski pieejamas būves,” norādīja ministrs. Viņš gan paskaidroja – teiktais nenozīmē, ka Brīvostas pārvaldes ēku plānots nojaukt, atzīmējot, ka arī par ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanu netiktu runāts “tik drosmīgi”, ja nebūtu jāizdara izvēle starp renovēšanu un nojaukšanu.
Vienotajā kultūrtelpā Puntulis minēja ar Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu kā kultūrtelpas sasaistes punktu ar nākotni.
Ministrs pauda, ka bijušās Centrālkomitejas ēkas nojaukšanas darbi varētu sākties 2021. gada pavasarī un paralēli tam notiktu arī starptautiskais metu konkurss koncertzāles arhitektūras projektam.
Savukārt koncertzāles būvniecību varētu sākt pēc trīs gadiem, vērtēja Puntulis. Ministrs arī atkārtoja 16. jūnijā pausto prognozi, ka pirmie koncerti jaunajā koncertzālē varētu izskanēt pēc septiīem gadiem, kaut arī viņš pats optimistiski cer, ka tas notiks jau pēc sešiem gadiem.
Ministrs atklāja, ka no kultūras nozarei piešķirtajiem 32 miljoniem eiro Covid-19 krīzes seku mazināšanai 7 miljonus eiro 2021. gadā plānots atvēlēt koncertzāles projekta īstenošanai.
Kultūras ministrijas paziņojumā medijiem skaidrots, ka šajā finansējumā iekļautas ēkas Elizabetes ielā 2 nojaukšanas būvdarbu būvprojekta izstrādes un ekspertīzes, būvdarbu izmaksas, tai skaitā ar būvniecību saistītās pakalpojumu izmaksas (autoruzraudzība, būvuzraudzība), nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 2, Rīgā, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi; divu etapu metu konkursa organizēšanas izmaksas; projekta vadības administratīvās vadības, projekta detālplānojuma izstrādes, projekta finanšu un ekonomisko aprēķinu un juridisko risinājumu izstrādes un būvprojekta izstrādes uzsākšanas izmaksas.
Tikmēr atbalstu Covid-19 krīzes laikā joprojām gaida reģionālās koncertzāles, kuras kā pašvaldību kapitālsabiedrības nevarēja pretendēt uz dīkstāves pabalstiem saviem darbiniekiem, kā rezultātā lielu daļu koncertzālēs strādājošo nācies atlaist. Ministrs atzina, ka šis jautājums valdībā sagādā lielākas grūtības, jo atšķiroties Finanšu ministrijas un Kultūras ministrijas redzējums.
Taču Puntulis uzsvēra, ka risinājums tiekot meklēts: “Atrisināsim šo problēmu – to es varu apsolīt.”
KONTEKSTS:
Diskusijām par akustisko koncertzāli Rīgā ir vairāk nekā 15 gadu vēsture. Nav īstenojusies ne pirmskrīzes iecere to būvēt uz AB dambja pēc starptautiskā konkursā uzvarējušā Anda Sīļa projekta, ne vēlākais plāns to būvēt kopā ar konferenču centru degradētā teritorijā sadarbībā ar privātajiem partneriem.
Iepriekšējās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) laikā 2019. gada pavasarī kā prioritāte tika virzīta iecere par koncertzāli uz AB dambja, taču līdz valdības lēmumam tā nenonāca un jaunais kultūras ministrs Puntulis pauda vēlmi vēlreiz izvērtēt šo projektu.
2019. gada rudenī Latvijas nacionālajai akustiskajai koncertzālei rezervētos 23 miljonus eiro no Eiropas Savienības struktūrfondiem pārdalīja citām vajadzībām, tikmēr KM un kultūras ministrs Puntulis neizslēdza jaunu koncertzāles arhitektūras ideju konkursu un meklēja citu finansēšanas modeli, uzsverot, ka koncertzāles būvniecību tas neaizkavēs.
2019. gada nogalē kultūras ministrs Puntulis pauda, ka publiskās un privātās partnerības modelis Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir izdevīgākais risinājums Latvijai. Zemi koncertzālei netālu no Andrejostas bija gatavs dāvināt ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums, kam valsts atbalsts būtu izdevīgs savas teritorijas attīstīšanai.
Valdība sēdē šā gada jūnija sākumā vienojās pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai pārdalīt 600 miljonus eiro. No tiem 103,2 miljoni eiro novirzīti veselības infrastruktūras projektiem, bet 32 miljoni eiro – kultūras nozarei. Tostarp kultūras infrastruktūrai novirzīti 11 miljoni eiro, un daļa no šīs naudas paredzēta akustiskās koncertzāles būvniecībai.
