Instrumenta izstrādē sadarbojās gan Finanšu ministrija, gan “Altum”, gan Kultūras ministrija, un tā mērķis ir stimulēt iespējami ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu, kā arī ilgtermiņa finansiālo dzīvotspēju kultūras, atpūtas, izklaides nozares uzņēmumiem un ar nozari saistītai ekosistēmai, tai skaitā māksliniekiem, tehniskajām kompānijām un norises vietām.
“Kultūras nozare noteikto drošības pasākumu dēļ ir spiesta ilgstoši ierobežot savu darbību, tāpēc ar jauno instrumentu vēlamies stimulēt Covid-19 dēļ pārcelto pasākumu īstenošanu un jaunu pasākumu radīšanu, nodrošināt lielākas nodarbinātības iespējas, kā arī palielināt ienākumu gūšanas iespējas kultūras, atpūtas un izklaides nozarē.
Pasaulē daudz kur tiek kombinēti vairāki instrumenti – tūlītējais uzņēmumu un infrastruktūras atbalsts un ekonomiskās aktivitātes atjaunošanas instruments.
Pateicoties jaunajam instrumentam, granta daļa būs tiešs atbalsts tam, lai pasākumi notiktu arī pie apmeklētāju skaita ierobežojumiem, savukārt aizdevuma daļa ir nozīmīga, lai varētu nodrošināt naudas plūsmu līdz projekta īstenošanai, kad ir pašu ieņēmumi un aizdevuma daļu var atgriezt,” norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ar instrumentu plānots atbalstīt uzņēmumus, kas reģistrēti Latvijā un darbojas noteiktās nozarēs. Atbalstu varēs saņemt saskaņā ar “Altum” vērtējumu par dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Tas paredzēts apgrozāmajiem līdzekļiem projektu, tai skaitā sadarbības projektu starp vairākiem uzņēmumiem, īstenošanai. Projekta minimālā summa 15 000 eiro, bet maksimālā – 300 000 eiro, no kuras maksimālā granta summa 150 000 apmērā.
60% no summas būs aizdevums, bet 40% – grants.
Projektam jābūt īstenotam viena gada laikā no visu ierobežojumu atcelšanas.
“Mēs redzam, ka šādas programmas ļoti veiksmīgi strādā citās Eiropas valstīs. Ir jāņem vērā, ka pasākumu sagatavošanai ir nepieciešami seši, bet dažkārt pat 12–18 mēneši. Laikā, kad nav zināms, kādu ierobežojumu ietvarā paies 2021. gads, dotais atbalsta instruments būtiski samazinās nozares dīkstāves inerci un paātrinās ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Vienkāršiem vārdiem sakot – tas ļauj drošākiem soļiem strādāt uz lielākiem projektiem, kuru ekonomiskā atdeve nozares ekosistēmas darbināšanā ir nozīmīgāka,” uzsvēra Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.
Finanšu ministrijā arī norādīja, ka Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda 2020. gadā īstenotā un uz 2021. gada sešiem mēnešiem apstiprinātā institūciju ilgtspējas programma, kas palīdz daļēji segt neatliekamos ikmēneša izdevumus, ir ļāvusi saglabāt uzņēmumus.
“Kultūras, atpūtas un izklaides pasākumu nozares dzīvotspēja un ātra atkopšanās bija, ir un būs nozares galvenās vajadzības.
Jaunais instruments ir vērsts uz iespējami ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanu.
Proti – nozares uzņēmumi, par saviem līdzekļiem uzturot uzņēmumus un veiksmīgos gadījumos spējot nodrošināt ieņēmumus vien 25-30% apmērā no 2019. gada, ir iztērējuši tos līdzekļus, kuri būtu jānovirza jaunu kultūras notikumu sagatavošanai, lai, līdz ko tiek mīkstināti ierobežojumi, varētu atsākties pasākumi. Piemēram, šobrīd būtu jāspēj piesaistīt mūziķi un pasūtīt jaunas koncertprogrammas, par to veicot maksājumus jau tagad. Normālos laikos šī ir ierasta prakse, taču šobrīd to nav iespējams darīt ilgstošas dīkstāves dēļ. Mūsu mērķis ir atjaunot ekonomisko aktivitāti jau tagad, lai kopā ar māksliniekiem, mūziķiem, tehniskajām kompānijām strādātu pie jauniem projektiem” sacīja Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas valdes locekle Ieva Irbina.
Plānots, ka tiks atbalstīti aptuveni 60 uzņēmumi. Par finanšu instrumentu atbildīgā ministrija būs Kultūras ministrija.
