ĪSUMĀ:
- Eiforija pēc valdības atļaujas rīkot publiskus pasākumus ir īsa.
- Policija demonstrē savu varu, bez iecietības vēršoties pret pirmo pasākumu organizatoriem.
- Organizatori sāk masveidā izvairīties no vārda “koncerts”, lai izbēgtu no sarežģītajiem un papildu izmaksas radošajiem ierobežojumiem.
- “Bermudu divstūra” koncerts izklaides parkā “Avārijas brigāde” ir skaļākais pārkāpums šovasar.
- Statistika par šīs vasaras koncertu un pasākumu apmeklējumu bēdīga.
- Kultūras ministrija neko nesola – nozarei jaunajai situācijai jāpiemērojas.
Skatītājiem iepaticies sēdēt mājās
Jau pilotprojekti uz pirmajām teātra izrādēm un koncertiem jūnija sākumā pierāda, ka kaut kas nav kārtībā. Biļetes neizpērk zibenīgi. Skatītājiem, kuri pandēmijas dēļ mēnešiem palikuši “četrās sienās”, ir iepaticies sēdēt mājās. Turklāt visi gribētāji uz koncertiem netiek. Uz “zaļajiem” var doties bez sejas maskām, bet tikai ar Covid-19 sertifikātiem, tikmēr uz “dzeltenajiem”, kur organizatoriem jānodrošina divu metru distance, jābūt gan maskai, gan negatīvam Covid-19 testam, kurš no augusta jāveic par saviem līdzekļiem.
Lai gan jūnija vidū organizatori steidzas ar koncertu izsludināšanu, drīz vien to afišas pazūd. Koncertus atceļ Dons, Aminata, Intars Busulis, arī “Tautumeitas”. Etnomūzikas grupas vadītāja Asnate Rancāne stāsta, ka sākumā pat nav bijis skaidrs, kāpēc organizatori koncertus atceļ: “Sākām zvanīties. Puse no tiem koncertiem bija atbiruši dažādu iemeslu pēc. Kāda pašvaldība sabijusies vai negrib šķirot cilvēkus. Citi mēģināja par visām varītēm uzrīkot, bet beigās tomēr saskaroties ar to, ka ierobežojumi ir pārāk strikti vai arī biļetes nepērk, tos atcēla. Pēdējā koncertā vienā pašvaldībā bija 40 cilvēki estrādes skatītāju rindās.”
Latvijas Producentu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Millers notikušajam velk paralēles ar pasaku par Pelnrušķīti: “Precīzi par pusnakti, kad viss skaistais pārvēršas par ķirbjiem, žurkām un visu pārējo, jo valdība formāli no 15. jūnija ļāva atkal pulcēties it kā bez ierobežojumiem, ja pasākumi notiek “zaļajā” formātā, lai nozare it kā atgūtos, bet aizmirsa ļoti būtisku faktu. Aizmirsa to, ka, pirmkārt, valstī joprojām ir vakcinēta mazākā daļa sabiedrības, tātad mazākā daļa no potenciālajiem apmeklētājiem.”
Policija demonstrē savu varu
Jau pirmie centieni atjaunot kultūras dzīvi, īpaši ārpus Rīgas, izvēršas nepatīkamos incidentos, daudzu organizatoru rokām liekot nolaisties. 18. jūnijā Valkas Kultūras nama rīkotajā ballē ģimenēm uz deju laukuma bija sazīmēti pat apļi, lai katram dejotajam skaidra distance. Ieradās 284 apmeklētāji. Tieši todien visā valstī pēkšņi nedarbojas elektroniskā Covid-19 sertifikātu pārbaudes sistēma. Nacionālais veselības dienests dod padomu vienkārši pārbaudīt sertifikātus, bet atbraukusī policija saskata pārkāpumu. Valkas pilsētas kultūras nama direktors Aivars Ikšelis ar mielēm atceras tovakar piedzīvoto:
"Es pirmoreiz dzīvē savā valstī izjutu to, ko nozīmē kādreiz, kad uz Valsts drošības komiteju izsauca cilvēkus, uzdeva jautājumus, īstenībā no tevis atbildi negaidot.
Kad tev nepārtraukti saka: “Sodīt, sodīt, sodīt!” Par ko? Par to, ka valsts līmenī kaut kas nenostrādāja. Tas ir visaizvainojošākais šajā procesā.” Valkas novada pašvaldībai policija piemēroja 140 eiro lielu soda naudu – par to, ka nav tikusi kontrolēta cilvēku plūsma un pārbaudīti sertifikāti. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Lauris Arājs atzīst soda piemērošanu un uzsver, ka pašvaldība sapratusi savu kļūdaino rīcību: “Tas bija viens no vainu mīkstinošiem apstākļiem, un attiecīgi arī sods ir salīdzinoši minimāls.”
3. jūlijā policija izjauca Broņislavai Martuževai veltīto koncertu Lubānā, tā laikā pārbaudot apmeklētāju dokumentus. Toreiz dziedātāja Aleksandra Špicberga intervijā Latvijas Radio neslēpa, ka sajūtas bija trakas: “Viņu klātbūtne pilnībā izbojāja visu koncertu. Stāvot uz skatuves, dziedot un skatoties uz to, kas notiek, brīžiem pat taisīju acis ciet, lai censtos noturēties uz pareizajiem vārdiem, lai neizsistos ārā." Lauris Arājs atzīst neprecīzi izvēlēto policijas taktiku Lubānā: “Nevaru teikt, ka tas ir kaut kas prettiesisks vai vēl kaut kā, bet no loģikas viedokļa, protams.
Mēs visi mācāmies un jāsaprot, ka vēl nebija īsti skaidrības, pareiza taktika, kā faktiski šos pasākumus realizēt. Uzskatām, ka tas bija kļūdaini un tanī brīdī nevajadzīgi.”
Organizatori kļūst radoši pasākumu nosaukumu izvēlē
Tā kā ierobežojumi ievērojami samazina potenciālo pasākumu apmeklētāju skaitu un rada rīkotājiem papildu izmaksas, vairāki pasākumu rīkotāji, arī pašvaldības, kļuva ļoti radošas pasākumu nosaukumu izgudrošanā, lai izbēgtu no ierobežojumu ievērošanas.
“Vasarā Latvijas Producentu savienība, vērtējot publiskajā telpā esošās reklāmas par dažādiem brīvdabas pasākumiem, vērsa Valsts policijas uzmanību uz vairāk nekā 8 dažādiem publiskajiem pasākumiem,
par kuriem bija pazīmes, ko varēja secināt no reklāmām, ka tajos netiks ievērotas epidemioloģiskās prasības,” norāda Juris Millers. Valsts policija uz šiem ziņojumiem reaģējusi. Atsevišķos gadījumos organizācija bija kļūdījusies, bet vairākos gadījumos pēc policijas iesaistīšanās pārkāpumi tikuši novērsti.
Vasaras kliedzošākais gadījums, kurā pilnībā noteikumi tika ignorēti, notika izklaides parkā “Avārijas brigade” 25. jūlijā. Organizatori grupas “Bermudu divstūris” koncertu pasniedza kā fona mūziku un apmeklētājiem neveica Covid-19 sertifikātu pārbaudi. Izklaides parka pārvaldītāja SIA “Latvian Amusement Agency” līdzīpašnieks un vadītājs Mārtiņš Brezauckis žurnālistiem toreiz skaidroja, ka atrakciju parkā nav noticis pasākums tradicionālajā koncerta nozīmes izpratnē, jo biļetes atsevišķi uz to netika tirgotas. Bez tam Ministru kabineta noteikumi nenosakot, kāda mūzika var skanēt atrakciju parkos – dzīvā vai ierakstā.
“De facto viņi organizēja publisku pasākumu, jo pat autortiesību aģentūrā AKKA/LAA bija izņēmuši publiskā pasākuma norises licenci, un tajā pašā laikā meloja, ka tas nav publisks pasākums likuma izpratnē.
Tātad šeit mēs runājam par negodīgu konkurenci, par apzinātu Ministru kabineta noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā tie, kuri strādā nozarē godprātīgi, izrādījās vienkārši muļķu lomās,” ir pārliecināts Juris Millers. Līdzīgs viedoklis ir Latvijas Pasākumu norišu vietu asociācijas vadītājai Ievai Irbinai: “Šādi gadījumi diskreditē ne tikai nozari kopumā un samazina uzticību tam, ka mēs varam strādāt, ievērojot noteikumus, bet tas faktiski arī ļoti jauc gaisu apmeklētājiem, kuriem ir tik ļoti jālavierē un jāsaprot, kurš pasākums šis ir, kas ir un kas nav jāievēro.”
Valsts policija pēc Kultūras ministrijas iesnieguma veiktās pārbaudes izklaides parkam “Avārijas brigāde” piemēroja maksimālo sodu – piecus tūkstošus eiro.
Ieva Irbina pieļauj, ka ar naudas sodu var nebūt gana: “Jautājums, kādas tam būs sekas. Ja kādam uzliek vienkārši naudas sodu, viņš jau iet faktiski šajā pasākumā iekšā ar apzinātu risku, ka saņems naudas sodu vai sekas būs daudz lielākas un pasākumi vairs nevarēs notikt.”
Statistika par vasaras koncertdzīvi skarba
Skaitļi, kas raksturo aizvadīto vasaras sezonu, nav iepriecinoši. Trīs lielāko biļešu tirgotāju dati liecina, ka
šī gada jūnijā un jūlijā ieņēmumi par notikušajiem pasākumiem sasniedz tikai 15% no 2019. gada pirmo divu vasaras mēnešu līmeņa
(1,38 milj. eiro pret 9,03 milj. eiro). Gada griezumā tie ir 20% (11 milj. pret 54,7 milj. eiro). “Pasākumiem, kuri nebija paredzēti bērnu auditorijai - šiem te vakcinēto un pārslimojušo “zaļā” tipa pasākumiem, gāja ļoti labi. Savukārt, līdzko bijis jautājums par pasākumiem, kuros ir bērni, tad faktiski lielāko vasaras daļu vienīgais iespējamais veids bija “dzeltenie” pasākumi. Šajos pasākumos rīkotājiem negāju pārlieku viegli, jo gluži vienkārši bija ļoti samazināta maksimālā cilvēku skaita ietilpība. Un tas samazina ieņēmumus un arī to naudas apjomu, kuru mēs varam novirzīt satura izstrādei,” atklāta ir Ieva Irbina. Līdz ar to augušas pasākumu izmaksas un arī biļešu cenas.
Izmaksas, pēc Irbinas teiktā, palielina arī vakcinēta darbaspēka nodrošināšana: “Darbaspēks ir aizplūdis, īpaši, ja mēs runājam par tehniskajām kompānijām, par tehnisko personālu, kuri var uzbūvēt skatuves, kuri var uzbūvēt gaismas, kuri var izbūvēt teritoriju, izlikt krēslus. Šis darbaspēks ir aizplūdis, un tas ir radījis izaicinājumus.”
Neskatoties uz to, ka pasākumu nozare darbību spējusi atjaunot tikai daļēji, valdība pārtraukusi vairākus atbalsta mehānismus gan pašnodarbinātajiem mūziķiem un aktieriem, gan arī uzņēmumiem, kuri nesaņem valsts dotācijas. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš atzīst, ka tuvākā nākotnē ar to būs jāsadzīvo: “Tiesa, ka valdība kopumā kopš 30. jūnija ir pārtraukusi visu atbalsta mehānismu visām nozarēm darbību, tai skaitā specifiskos atbalsta mehānismus kultūras nozarei. Vairāk vai mazāk, bet visas nozares savu darbību atsāk. Protams, kultūras nozare samazinātā kapacitātē, bet tomēr kultūras nozares uzņēmēji var strādāt un var pielāgot savu darbību jaunajai realitātei.” Tomēr bažas par gaidāmo rudeni un ziemu, ja Covid-19 izplatība atkal strauji palielināsies, neviens neslēpj, jo,
laikam kļūstot vēsākam un kultūrai atgriežoties iekštelpās, ir skaidrs, ka divu zonu režīms tur nestrādās.
Pašlaik pilnībā vakcinēti ir 41% Latvijas iedzīvotāji. Tieši tik cilvēkiem būs pieejama kultūra klātienē. Visticamāk, aiz strīpas paliks arī lielākā daļa bērnu un jauniešu, jo skolas siekalu testi pasākumu apmeklēšanai nav derīgi.
