Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe raidījumā "Kultūras rondo" par pašreizējo situāciju teic: "Mēs zaudējam 10% no finansējuma. "Mežu" finansējums bija kā glābšanas riņķis fondam 2008. gada krīzē, kad mūsu budžets palika 27% no esošā. Tad "mežu" ziedojums bija milzīgs atspaids. Tā tas pa gadiem ir gājis līdzi. Mēs bijām savstarpēji ieinteresēti tajā, ka "meži" ziedo, un mēs šo ziedojumu izlietojam pēdējā laikā pa visu Latviju – reģionālās programmās. Šobrīd tas ir apdraudēts." Kā precizēja fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe: "Apdraudējums ir par 1 180 000 [eiro]. Tas bija tas, par ko jau bija parakstīts nodomu protokols."
No AS "Latvijas Valsts meži" ziedojuma pilnībā finansēja reģionālās programmas – Kurzemes, Zemgales, Latgales, Vidzemes. Pamatojoties uz prezidenta rosināto Latviešu vēsturisko zemju likumu, Kultūrkapitāla fondā apsvēra ieceri arī par piekto reģionālo programmu Sēlijai, atklāj Bluķe. Viņa turpina: "Vēl
no "mežiem" tika finansēta programma tautas deju un kora tradīcijas atbalstam. Dziesmu svētku gadā tas ir sāpīgi visiem tiem, kuri uz šo programmu bija cerējuši."
Tas ir diezgan dramatiski, ka cilvēki ir rakstījuši, sasnieguši pieteikumus, un tu vari nozarē tikai vienu jaunu projektu atbalstīt. Tas ir sāpīgi."
Lūgta izstāstīt, kurš "iejaucās" kultūrkapitāla fonda draudzīgajās saitēs ar AS "Latvijas Valsts meži", Bluķe saka: "Tas beigās acīmredzot bija valdības kopīgs lēmums. Kaut gan, cik es saprotu, kultūras ministrs ir ļoti iebildis pret šādu risinājumu. Šis diemžēl ir skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā. Izmeklēju internetu krustu šķērsu un nevienu protokolu atrast nevaru, un ieraksts ir tikai no sēdes sākuma un tad pāriet uz sēdes slēgto daļu. No nostāstiem zinu, ka diskusija ir bijusi ļoti spraiga, viedokļi ir bijuši dažādi, bet
rezultāts ir tāds, ka "Latvijas Valsts meži" nevienam nākamgad neziedo. Līdz ar to nodomu protokols, kuru parakstīja arī pats kultūras ministrs, vairs nav spēkā."
Bluķe piekrīt iebildumiem par "Latvijas Valsts mežu" ziedojumiem pašvaldībām un redz vietu diskusijai, vai tā ir laba prakse vai ne, ka ziedo uzreiz konkrētam projektam. "Bet tas, kas būtu bijis korekti – šādas izmaiņas viest nākamā gadā budžetā," viņa pauž. "Tagad sanāk, ka zirgi ar ratiem brauc, viss jau notiek, nodomu protokoli parakstīti, un pēkšņi tev kādu zirgu procesā maina." "Nemaina. Paņem nost," piebalso Edgars Vērpe.
Latvijas valdība pret Latvijas kultūru, pēc Vērpes domām, vienmēr ir attiekusies diezgan vieglprātīgi: "To mēs varam dažādos veidos redzēt – tajā, kā mēs nespējam tikt galā ne ar koncertzālēm, ne laikmetīgās mākslas muzeju. Ir vienkārši totāla muļļāšanas un nogrūšana no viena uz otru. Tagad arī ar Kultūrkapitāla fondu – salīdzinoši ar pārējām Baltijas valstīm mēs esam uz pusi sliktāk finansēta iestāde uz to pašu projektu vai mākslinieku skaitu. Visās jomās Latvijā kultūra ir uz pārpalikuma finansēta lieta. Pie visām valdībām. Nav neviena valdība, kas būtu uzņēmusies Kultūrkapitālam pilnībā atgriezt [senāko] finansēšanas modeli, par ko mēs runājam jau gadus padsmit [..]."
Ko darīt? "Mūsuprāt, būtu pilnīgi muļķīgi kaut kādās prioritātēs kā parasti čīkstēt "iedodiet mums naudu". Ir vienkārši normāli jāiet uz priekšu.
Šī brīža Kultūrkapitāla fonda likumā rakstīts, ka ir atskaitījumi: 3% no akcīzes nodokļa par alkoholu, 2% – no tabakas. Nu tad ierakstām arī tabakai 3%,
atjaunojot vēsturisko taisnīgumu," piedāvā Vērpe. "Agrāk bija tieši no nodokļa, tagad ir no prognozes. Tā būtu tāda matu skaldīšana. Bet šinī gadījumā mūsu piedāvājums būtu iet uz priekšu un, atjaunojot šo procentu, nevis atrisināt problēmu vienam gadam, [bet]... Ja kāds vispār to grib risināt. Es pieņemu, ka varbūt nevienam tas nav vajadzīgs un mēs esam vienīgie, kam sāp. Pārējiem galu galā izskatās, ka ir vienalga."
Tādus aizbildinājumus, ka kultūrai piešķirt finansējumu no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem un ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļa ir morāli apšaubāmi, kultūrkapitāla fonda direktors un fonda padomes priekšsēdētāja sauc par liekulību. "Jo šī nauda jebkurā gadījumā ieiet valsts budžetā," atzīmē Bluķe.
Tikmēr aģentūrai LETA Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule pauda, ka LVM ikgadējais ziedojums VKKF ir nozīmīgs fonda darbībai un kultūras nozarei kopumā. LVM ziedošanas politika sadarbībā ar VKKF tika veidota tādējādi, lai LVM ziedoti līdzekļi galvenokārt nonāktu Latvijas reģionos, tā dodot nozīmīgu ieguldījumu Latvijas reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitātes un kultūras pieejamības nodrošināšanā.
KM sabiedrisko attiecību speciāliste norādīja, ka saskaņā ar informatīvā ziņojuma par LVM dāvināšanai paredzēto finanšu apmēru un dāvināšanas kārtību projektu VKKF mērķprogrammu atbalstam un konkrētiem mērķziedojumiem 2023. gadā bija plānots novirzīt 1 180 000 eiro. Līdz ar to LVM ziedojums veidotu nepilnus 10% no kopējā VKKF 2023. gada budžeta.
Taču koalīcija šī gada nogalē neatbalstīja minētā informatīvā ziņojuma virzīšanu izskatīšanai Ministru kabinetā un konceptuāli vienojās, ka līdzšinējā LVM prakse nebūtu turpināma un tā būtu jāpārskata. Vienlaikus publiski tika pausts, ka šī lēmuma dēļ necietīs kultūras un sporta jomas un tām līdz šim ziedojumos saņemto finansējumu ir jārod valsts budžetā.
Vizule norādīja, ka līdz ar to
budžeta veidošanas procesā KM kā vienu no prioritātēm virza ierosinājumu par VKKF budžeta palielināšanu, visiem noteiktajiem VKKF budžeta finansējuma avotiem nosakot likmi 3% apmērā,
kas ļautu VKKF aizvietot zaudēto ziedojumu finansējumu un šogad izsludināt konkursu reģionu kultūras programmu īstenošanai.
Viņa vērsa uzmanību uz to, ka kopš 2022. gada valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu VKKF veido 3% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļa un 2,21% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa.
VKKF kopš 2011. gada sadarbojas ar LVM vairāku kultūras programmu finansēšanā. 2022. gadā uzņēmumu ziedojums bija 750 000 eiro. No tā pilnībā vai daļēji tika finansēta programma "Valstiski nozīmīgi kultūras pasākumi", programma koru un tautas deju tradīcijas attīstībai, kā arī reģionu – Kurzemes, Zemgales, Latgales un Vidzemes kultūras programmas. Šajās programmās pavisam 2022. gadā tik atbalstīti 58 projekti visā Latvijā, kā arī diasporā. Savukārt reģionu programmās tika atbalstīti 239 projekti – tai skaitā Latgalē 71, Vidzemē 69, Kurzemē 49, Zemgalē 50. Ziedojumi, kas novirzīti VKKF programmām, sadalīti ievērojot vispārējos VKKF projektu finansēšanas nosacījumus.
KONTEKSTS:
Plašu rezonansi iemantoja valstij piederošā uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" dāsnais ziedojums sporta nozarei – 3,7 miljonus eiro sadalīs dažādām sporta organizācijām. Piecas vadošās struktūras sadalīs 2,2 miljonus eiro, bet sadalījums nešķita godīgs Latvijas Paralimpiskajai komitejai.
Summas sadalītas, ievērojot procentuālo proporciju, par kādu visas organizācijas vienojušās pirms 10 gadiem. Vienošanās toreiz nostiprināta Nacionālajā sporta padomē. LVM akcionārs ir Zemkopības ministrija, un tā plāno rosināt izmaiņas, iesaistot ziedojumu saņēmējus.
Valsts kultūrkapitāla fondā aicina valdību atgriezties pie jautājuma par "Latvijas Valsts mežu" ziedojumu politiku, norādot, ka bez šī ziedojuma cietīs kultūras piedāvājums reģionos, koru un tautas deju kolektīvu finansējums.
