ĪSUMĀ:
- VKKF saņem rekordlielu projektu pieteikumu skaitu.
- Pieteiktie projekti ir ļoti augstā līmenī.
- VKKF 1. kārtā atbalsta tikai trešo daļu projektu.
- Samazinās atbalsts kultūrai no citiem finanšu avotiem.
- Kultūras ministrija pieļauj, ka valdība papildinās atbalsta programmas.
- Nozare saviem spēkiem krīzi nepārvarēs.
Piespiedu dīkstāve izraisa radošo projektu lavīnu
Uz šī gada pirmo Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) konkursa kārtu 9 disciplīnās tika iesniegti 1455 projekti par 7,93 miljoniem eiro. Prasītais finansējums bija par 2 miljoniem lielāks nekā pērn un teju divas reizes pārsniedza visu projektiem paredzēto gada budžetu. Visvairāk projektu – 270 – tika iesniegti vizuālās mākslas programmā, tad sekoja kultūras mantojuma programma – 246, trešajā vietā ar 244 pieteikumiem – deja un mūzika.
“Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle neslēpa, ka VKKF pašlaik ir palicis pēdējais salmiņš, lai kultūras organizācijas varētu veidot jaunus projektus, jaunas izrādes un mākslas darbus. “Mēs gribam strādāt, mēs tiešām ļoti, ļoti gribam strādāt, mēs negribam dīkstāvi. Mēs negribam apklusināt savu darbību, mēs esam gatavi piemēroties dažādām situācijām,” uzsvēra neatkarīgā teātra vadītāja.
Vienam iesniedzējam vairāki projekti
Tradicionālajās disciplīnās jauni spēlētāji starp projektu pieteicējiem nav parādījušies. “Pirms gada bija projekti, kurus mēs ar vieglu roku varējām vienkārši paņemt ārā, jo tur varēja redzēt skaidri, ka cilvēki trāpījuši ne tur. Tagad jāsaka, ka šādu projektu īpatsvars ir daudz mazāks,” stāstīja VKKF padomes priekšsēdētājs Valts Ernštreits. Tagad kultūras iestādes un autori katrs bija iesnieguši divus, trīs un vairāk projektu, cerībā, ka vismaz kāds no tiem saņems atbalstu. VKKF Tradicionālās kultūras nozares un Starpdisciplināro projektu nozares priekšsēdētāja Ieva Vītola atzina, ka viņai ir sajūta, ka
“cilvēki ir nonākuši strupceļā, un tas ir izmisuma gājiens, meklējot finansējuma atbalstu savai radošajai darbībai, lai vispār neaizietu no nozares”.
Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese uzskata, ka lielais iesniegto projektu skaits ir situācijas spogulis, kas atklāj, ka valstī ieviestie atbalsta mehānismi tomēr nestrādā tik labi, kā iecerēts. “Kultūras darbinieki un kultūras procesu operatori, mākslinieki un radošie cilvēki tiešām ir nospiesti līdz pēdējai izdzīvošanas robežai,” pārliecināta Krese.
Projektu kvalitātes latiņa augsta
VKKF eksperti, lemjot, kuru projektu atbalstīt un kuru ne, pavadīja garas stundas. Viens no galvenajiem iemesliem – lielākā daļa projektu bija ļoti kvalitatīvi, apliecinot, ka radošumu krīze nav ietekmējusi. Pēc Valta Ernštreita teiktā, parādījušās jaunas idejas, jaunas pieejas: “Tas, protams, izraisa šo pacēlumu, kas savukārt ir ļoti pozitīvi.
Ideālā pasaulē – jo aktīvāks kultūras process un lielāka konkurence, jo kvalitatīvāks ir gala produkts. Bet šī nav ideāla pasaule. Ir krīze, un tā lielā konkurence ir galīgi nevietā.”
Vienā spēles ringā cīņā par naudu iemesti dažādu svaru kategoriju spēlētāji. Piemēram, teātra mākslas programmā par finansējumu cīnās gan valsts un pašvaldību uzturētie teātri, gan neatkarīgās trupas, kurām konkursos iegūtais finansējums ir vienīgais iztikas avots, kas ļauj radīt un pastāvēt.
VKKF atbalsta tikai katru trešo projektu
Caur ekspertu rūpīgo sietu izkļuva tikai 530 projekti 1,51 miljona eiro vērtībā. Vismazākā vilšanās bija filmu nozarē, kur atbalstu guvusi puse – 50 no 99 iesniegtajiem projektiem, vislielākā – starpdisciplināro projektu kategorijā, kur eksperti atbalstīja tikai katru sesto projektu jeb 20 no 133 pieteikumiem. Ieva Vītola skaidroja, ka vairāki projektu noraidījumi saistīti ar neskaidro epidemioloģisko situāciju:
“Cilvēki grib un vēlas, plāno un cer īstenot pasākumus, bet tā arī nav skaidrs, kā viss izvērsīsies pavasarī un vasarā.
Tāpēc noraidījums bija kā aicinājums iesniegt pieteikumus vēlreiz aprīlī, kad būs 2. konkurss un tā epidemioloģiskā situācija skaidrāka, tad mēs varētu atbalstīt, jo faktiski projekti bija sagatavoti ļoti labā līmenī.”
Valts Ernštreits norādīja, ka šoreiz tomēr princips bija palīdzēt iespējami daudziem. “Mēs riskējam arī ar to, ka mēs "iebraucām" nedaudz arī citu, nākamo konkursu finansējumā cerībā, ka parādīsies vēl kaut kādi mehānismi, kas palīdzēs mūsu jomai izdzīvot,” atklāti pauda VKKF padomes priekšsēdētājs un Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs.
Caurkritējiem šobrīd nav lielu iespēju
Kultūrkapitāla fonda atbalstu nesaņēmušajiem vienmēr paliek cerība startēt nākamajā konkursā vai meklēt finansējumu citur. Taču šobrīd iespējas kultūras projektiem piesaistīt papildu finansējumu no citiem avotiem ir krasi samazinājušās. ”Dirty Deal Teatro” vadītāja Anna Sīle atzina, ka situācija vismaz Rīgā ir neapskaužama: “Rīgas dome kultūras projektu konkursus un vēl dažādus citus konkursus, kas iepriekš bijuši, nav izsludinājusi. Arī festivālu mērķprogrammai ir nogriezta ļoti liela daļa no jau tā ļoti, ļoti plānā Rīgas domes finansējuma, kas paredzēts profesionālajai kultūrai. Līdztekus visam pazudusi sponsoru vēlme ieguldīt naudu dažādos mākslas projektos, jo likums pašlaik par sabiedrisko labumu viņiem ir absolūti neizdevīgs.” Kultūras ministrija apzinās situāciju. “Kultūrkapitāla fonds faktiski palicis tāds vienīgais drošais, cik nu konkursa finansējums vispār var būt drošs, finansējuma avots, kur meklēt līdzekļus darbības nodrošināšanai kultūras organizācijām un cilvēkiem,” atzina Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Zariņš.
Nav izslēgtas papildu atbalsta programmas
Kultūrkapitāla fonda gada budžets ir 10 miljoni eiro. Pērn Covid-19 ietekmes mazināšanai dažādām mērķprogrammām – radošo personu un kultūras institūciju atbalstam, arī nākotnes kultūras piedāvājumam – fonds papildus saņēma 5 miljonus eiro. Tas deva iespēju atbalstu saņemt arī “pelnošo” industriju pārstāvjiem, kuru darbību apturēja dīkstāve un darbības ierobežojumi. Grupas “Carnival Youth” menedžere Guna Zučika atzina, ka, liedzot koncertēt,
“ļoti daudziem jebkura žanra mūziķiem šobrīd būs problemātiski ar izdzīvošanu”.
Papildu ikgadējam kultūrkapitāla fonda budžetam arī šogad plānots vēl piešķirt 13,2 miljonus eiro vairākās mērķprogrammās kultūras jomas atbalstam. No tiem 5 miljoni paredzēti biļešu naudas atmaksai par atceltajiem pasākumiem, 2 miljoni – radošo personu nodarbinātības programmai, 3 miljoni – kultūras institūciju ilgtspējas programmai, 3 miljoni kultūras nākotnes piedāvājuma programmai un 200 tūkstoši kultūras piedāvājumam digitālajā vidē. Pēc Kultūras ministrijas aplēsēm, šiem mehānismiem vajadzētu mazināt spiedienu uz regulārajiem fonda konkursiem. Un tas varētu vēl nebūt viss. “Valdība ir vienojusies par to, ka, ja būs nepieciešams, atkarībā no tā, cik ilga būs ārkārtējā situācija un tās noteiktie ierobežojumi, tad šīs īpašās atbalsta programmas var tikt papildinātas un pagarinātas,” solīja Uldis Zariņš.
Radošie cilvēki paši netiks galā
Kultūras nozares pašas spēju pārvarēt krīzi eksperti vērtēja pesimistiski. Joprojām lielākā daļa kultūras piedāvājuma pieejama tikai digitālā vidē un bieži bez maksas. Tas nedod iespēju atgūt ieguldīto un nopelnīt, bet dalība konkursos negarantē iespēju saņemt finansējumu. Solvita Krese atzina, ka daudzām institūcijām jau tā izdzīvošanas robeža ir gandrīz sasniegta. Viņa bija pārliecināta, ka visi kultūras nozarē līdz šim strādājošie krīzi nepārdzīvos.
“Pēc šīs krīzes iznāksim ārā ar daudz mazāku dalībnieku skaitu, kas darbināja šo mūsu kultūras dzīvi nekā pirms tam.
Man liekas, ka būs traki. Nozare ļoti lēni atkopsies. Man šķiet, ka daudzi spēlētāji vienkārši būs spiesti mainīt savu nodarbošanos, iziet no šī kultūras lauka, jo vienkārši nevarēs izdzīvot,” prognozēja Laikmetīgās mākslas centra vadītāja. Līdzīgu nākotnes ainu iezīmēja arī Ieva Vītola, kura norādīja, ka visu izšķirs, vai kultūras darbiniekam ir kāds pamatdarbs, vai iztikas avots ir tikai autorlīgumi. “Ja ir otrais variants, tad, protams, man liekas, tas ir liels risks un reāls drauds, ka cilvēki vienkārši aizies no nozares prom, jo cik tad tu vari visu laiku tādā neziņā un neprognozējamībā dzīvot,” norādīja VKKF Tradicionalās kultūras nozares un Starpdisciplināru projektu nozares priekšsēdētāja.
Pārmaiņu laiks
Latvijas laikmetīgās dejas leģenda Olga Žitluhina šo laiku raksturoja ar dejas terminoloģiju. Nostājoties uz pirkstgaliem uz baseina malas, viņa demonstrēja, ka tagad visa “sāls” ir spējā noturēt balansu. Kultūras akadēmijas profesore, iezīmējot nākotni, atzina, ka visā pasaulē pienācis pārmaiņu laiks. Dejotāja netic, ka dzīve pēc pandēmijas būs tāda pati kā agrāk: “Runāju ar saviem studentiem, un pajautāju –
vai tiešām jūs vēl joprojām gaidāt, ka būs, kā bija?
Un tad viņi paši arī saprot, ka viņi gaida iepriekšējo situāciju. Es negaidu.”
Valts Ernštreits cer nepiedzīvot ļaunāko scenāriju, kad, pandēmijai ieilgstot, cilvēkiem beigsies “pieradums iet uz izstādēm, pieradums iet uz teātriem un kinoteātriem vai klausīties koncertus”.
KONTEKSTS:
Novembrī Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas vairākkārt pagarināta un pašlaik ir spēkā līdz 6. aprīlim. Tai skaitā ir atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi.
Kultūras nozares uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem izstrādāti Valsts kultūrkapitāla fonda administrētie atbalsta mehānismi kā arī finanšu institūcijas "Altum" atbalsta instruments.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā 2020. gadā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
