ĪSUMĀ:
- Applūstot Nacionālā arhīva ēkai Rīgā, Skandu ielā, cieta vairāki desmiti padomju laika krimināllietu.
- Būvuzņēmējs, kas ēkā veic renovācijas darbus energoefektivitātes paaugstināšanai, atzinis savu vainu.
- Arhīvs Kultūras ministriju informēja novēloti.
- Arhīvs VNĪ par ārkārtas situāciju informēja uzreiz pēc applūšanas.
- Zaudējumi tiks piedzīti no celtniecības firmas.
- Pašreizējās zaudējumu aplēses, pēc arhīva teiktā, ir 30 tūkstoši eiro.
- Daudziem dokumentiem arvien trūkst digitālās versijas.
- Arhīva direktore apgalvo, ka gandrīz visi 22 nami, ko apdzīvo arhīvs, ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Kultūras ministrijas ieskatā arhīva infrastruktūra ir optimizējama, ieguldot resursus septiņās no 22 LNA saimniecībā esošajām ēkām.
- Pēc optimizācijas 15 arhīva atbrīvotos valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, paredzēts virzīt atsavināšanai.
Latvijas Valsts arhīva ēkā Rīgā, Skandu ielā 14, notiek apjomīgi renovācijas darbi, un pirms divām nedēļām no jumta arhīva telpās bija iekļuvis lietus ūdens.
Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža atklāja, ka cietušas ir 50 un ļoti cietušas – 10 arhīvā glabātās padomju laika krimināllietas.
23. oktobrī LTV raidījumā “Kultūras ziņas” Sprūdža arī skaidroja: “Tā nav ne VDK kartotēka, ne kādi citi ar VDK saistīti dokumenti. Pamatā tās ir Komunistiskās partijas komjaunatnes lietas, un informācija no tām nav zudusi.”
Latvijas Nacionālā arhīva vecākais eksperts Gints Zelmenis norāda, ka arhīvam problēmas bijušas jau iepriekš, bet “tagad, oktobra vidū, sāka ūdens gāzties tādās vietās, kur agrāk nekad nekādi plūdi nebija bijuši.
Kas tur tika izdarīts, to es neņemos spriest, bet nu katrā ziņā tā situācija bija tiešām kritiska.”
Zelmenis uzsvēra, ka darbinieki reaģējuši operatīvi – cietušos dokumentus nosūtīja uz arhīva laboratoriju, un jau tās pašas diena vakarā tie bijuši izžāvēti. Drošības pēc, lai saglabātu informāciju, cietušie dokumenti uzreiz arī tika digitalizēti.
Jēkabpilī bāzētais būvuzņēmējs SIA "LC būve", kas renovācijas darbus energoefektivitātes paaugstināšanai Skandu ielā 14 veic par līgumcenu 3,38 miljoniem eiro, atzinis savu vainu.
Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Dzērvītis skaidro: “Situācija ir izveidojusies gaužām vienkārši, jūnijā arhīvs bija atsūtījis vēstuli “Valsts nekustamajiem īpašumiem”, ka esošais jumts ir kritiskā stāvoklī. Bija lūgums, lai mēs maksimāli ātrāk mēģinām ķerties klāt būvdarbiem un novērst tecēšanas problēmas. Darbus mēs uzsākām jūlija sākumā, bet ne jumta būvdarbus, bet kopējos būvdarbus. Kamēr iekārtojāmies, pasūtījām materiālus, pirmais bija iekšējo tīklu demontāža, demontējot konstatējām, ka esošā lietus kanalizācijas sistēma ir kritiskā stāvoklī, par to mēs informējām pasūtītāju, pasūtītājs izsauca būvuzraugu, tas noformēja konstatācijas aktu, ka tāds fakts ir, un pēc 2–3 nedēļām mēs uzsākām būvdarbus uz jumta, un vienas vai divu lietusgāžu rezultātā noplūda arhīva telpas.”
Viņš uzsver: “Daļēji varētu būt, ka tā ir arī mūsu vaina, bet daļēji varētu būt arī esošās ēkas kritiskais stāvoklis.”
Kad ziņa par applūdušo arhīvu parādījās publiskajā telpā, uz to reaģēja arī vēsturniece, LU Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša.
“Tas ir vienkārši nožēlojami, jo viena cilvēka neizdarības dēļ, pat neapzinātas kļūmes dēļ, var zust unikāli dokumenti,” norāda Lipša.
“Kultūras ministrija jau daudzus gadus ir Nacionālās apvienības pārziņā – partija, kas atsaucas vienmēr tradicionālām vērtībām, kultūru, pagātni un tamlīdzīgi.
Un lūdzu – šeit mums ir 22 ēkas Latvijā, kurām ir unikāls saturs, un nekas nenotiek, tikai pēdējos gados ir sākušies renovācijas darbi.”
Kultūras ministriju informēja novēloti
Nedēļu pēc notikušā Kultūras ministrijā (KM) tika sasaukta operatīva koordinācijas sapulce. Taču uzreiz pēc applūšanas Latvijas Nacionālais arhīvs nosūtījis vēstuli “Valsts nekustamajiem īpašumiem” (VNĪ), ziņojot, ka ēkā izveidojusies ārkārtas situācija.
Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons stāsta: “Sanāksme bija noteikti jāsasauc, to es arī izdarīju, jo situācija bija tāda, ka
Kultūras ministrijas vadība nebija informēta par šo lietu, un šajā gadījumā tas ir pārmetums Latvijas Nacionālā arhīva direktorei,
jo man bija jāuzzina no šīs situācijas konsekvences, kas tika veiktas “Facebook”, ko rakstīja paši Nacionālā arhīva apmeklētāji, līdz ar to mēs to kompleksi risinām, ir pieprasīts ziņojums no Latvijas Nacionālā arhīva vadības gan par tehnisko situāciju pēc šiem plūdiem, gan par seku novēršanu.”
Arhīva direktore Māra Sprūdža norāda, ka arhīvs vispirms vērsies pie VNĪ, nevis Kultūras ministrijā, jo tieši VNĪ slēguši līgumu par būvdarbiem un ir atbildīgi, atzīmējot arī, ka
arhīvs pie ministrijas parasti vēršas tikai tad, kad citas iespējas vairs nav un parasti ar savām problēmām tiek galā paši.
Kā skaidro Kultūras ministrijā, zaudējumi tiks piedzīti no celtniecības firmas.
Pašreizējās zaudējumu aplēses, pēc arhīva teiktā, ir 30 tūkstoši eiro – tās ir izmaksas par žāvētāju izmantošanu līdz pavasarim. Pēc divām nedēļām plānota mitruma līmeņa pārbaude kārbām, kurās glabājās dokumenti. Nepieciešamības gadījumā zaudējumu aprēķins pieaugs vēl par 60 tūkstošiem eiro.
Arhīva digitalizācijas process – lēns
Applūdušos arhīva dokumentus šoreiz paglāba daudzas veiksmīgas sagadīšanās. Taču fakts, ka daudziem glabātavās esošajiem dokumentiem arvien trūkst digitālās versijas, var izrādīties liktenīgs citkārt.
Pēc arhīva sniegtās informācijas gada laikā vidēji tiek digitalizētas 2,5 miljoni lapu, kas ir visai niecīga daļa pret vispārējo dokumentu apjomu (22,5 miljoni glabājamo vienību; pieņemot, ka vienā lietā vidēji ir 100 lapas, kopējais apjoms lapās ir ap 2,2 miljardi lapu).
Arhīvs rēķina, ka, pat pieņemot, ka mērķis ir digitalizēt 30% no visa krājuma, ar esošajām tehnoloģijām tam būtu nepieciešami vairāki simti gadu.
Par bāzes budžeta līdzekļiem šobrīd tiek digitalizēti sevišķi vērtīgi un vitāli svarīgi dokumenti, galvenokārt tie ir Vēstures arhīva dokumenti. Lielākais apjoms dokumentu tiek digitalizēti projektu ietvaros. Pašlaik nozīmīgākais projekts ir ar VDK darbību saistīto dokumentu digitalizācija – aptuveni 500 tūkstoši lapu gadā. Otrs ilgtermiņa projekts ir dzimtas pētniecības dokumentu digitalizācija, un trešais lielākais projekts saistīts ar ebreju vēsturi Latvija.
Kur glabājas Latvijas vēsture?
Latvijas Nacionālais arhīvs patlaban funkciju veikšanai kopumā izmanto 22 nekustamos īpašumus visā Latvijas teritorijā. Biroji ar glabātavām izvietoti 12 Latvijas pilsētās, kopējā ēku platība ir 87 609,1 kvadrātmetrs.
No 22 arhīva izmantotajiem īpašumiem 15 ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldībā, pieci – ar dalītām īpašuma tiesībām, savukārt divas ēkas tiek nomātas no privātīpašniekiem glabātuvēm.
Arhīva pamata budžets ir 7,7 miljoni eiro, no tiem 6,2 miljoni tiek izmantoti atlīdzībām, pārējais paliek uzturēšanai, komunālajiem maksājumiem visās 22 ēkās.
Arhīva direktore apgalvo, ka gandrīz visi nami, ko apdzīvo arhīvs, ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Māra Sprūdža skaidro: “Es domāju, ka situācija ir saistīta ar to, ka laika posmā no 1990. līdz 1998. gadam arhīva apjoms pieauga četras reizes. Tajā brīdī tika ņemtas visas ēkas, kas tika piedāvātas ar diezgan apšaubāmiem mērījumiem par viņu slodžu izturību, piemērotību arhīvam, jo tie dokumenti, kas nāca iekšā, bija jāpieņem.”
Arhīva direktore arī atzīmē – arhīva simt gadu pastāvēšanas vēsturē arhīva vajadzībām ir uzcelta pusotra ēka: “Tā ir Slokas ielas lombarda piebūve, kur atrodas Vēstures arhīvs – un tie ir 1930. gadi; un 1980. gadu sākumā turpat blakus Bezdelīgu iela 1A, kas ir uzbūvēta kā Valsts arhīvs.”
“Ņemot vērā 2008. gada krīzi, kas skāra ļoti smagi visas kultūras iestādes, mēs dzīvojam tādā režīmā, ka mēs ēkas uzturam, mēs neļaujam īpaši pasliktināties stāvoklim, mēs varam nodrošināt minimālās prasības, kas ir saistītas ar ugunsdrošību un vispār drošību, bet pašu tehnisko stāvokli uzlabot un noturēt mēs nespējam,” norāda Sprūdža.
Neapmierinošā tehniskā stāvoklī ir, piemēram, ēka, kurā atrodas Jelgavas zonālais valsts arhīvs. Pērn SIA “JaunRīga ECO” tehniskajā apsekojumā secināja, ka daļa no būves ir avārijas stāvoklī. Sienās ir plaisas, un par to rašanās iemeslu eksperti min pamatu sēšanos. Iepriekš ēka izmantota kā topogrāfisko karšu glabātava, un arhīva vajadzībām nodota 1994. gadā, drīz pēc tam parādījušās arī pirmās problēmas.
Jelgavas zonālā valsts arhīva direktore Tatjana Antāne stāsta: “Šinī ēkā mums bija darba kabineti, 1. stāvā, 2. stāvā, lasītava, un ieeja bija pa šīm durvīm, bet sakarā ar to, ka plaisas sāka parādīties un tās sāka parādīties aizvien vairāk, tad šo ēkas daļu slēdza un visiem darbiniekiem bija jāevakuējas uz otru korpusu.”
Optimizācijas plāns
Kultūras ministrijā norāda – par Nacionālo arhīvu atbildīga gan ministrija, gan arī arhīva vadība. Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons uzsver: “Un konkrēti Mārai Sprūdžai šogad tieši bija līguma pagarinājums par darba attiecībām. Tad, kad nāca runāt ar ministru, Māra Sprūdža bija apņēmības pilna turpināt darbu un ar visādām iecerēm. Mēs būtu no savas puses gribējuši lielāku brīdinājumu gan par situāciju Skandu ielā, gan zonālajos arhīvos, lai saprastu šo situāciju, bet viņa pati izvēlējās darbu turpināt un bija apmierināta ar to, ka viņa var turpināt darbu.
Tās problēmas tobrīd vajadzēja vairāk iezīmēt, tad būtu arī iespēja labāk viņas risināt.”
“Tas ir tāds iznākums tādai filozofijai – ja jau viņi neko nekliedz, nebrēc, gan jau piecietīs. Un ir piecietuši 30 gadus, šī politika tā ir darbojusies, neviens nav brēcis, kamēr daba nenāk palīgā,” situāciju vērtē vēsturniece Ineta Lipša.
Kopš 2018. gada marta VNĪ kopā ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo arhīvu notiek kopīgs darbs pie arhīvu attīstības koncepcijas.
“Veidojot kopā koncepciju gan ar VNĪ, gan ar ministrijas pārstāvjiem, tika veikta ēku apsekošana, un praktiski lielākās daļas ēku nolietojums ir 40–30%,” norāda Māra Sprūdža.
Kultūras ministrijas ieskatā arhīva infrastruktūra ir optimizējama, ieguldot resursus septiņās no 22 LNA saimniecībā esošajām ēkām, lai tās modernizētu un varētu izmantot pilnā apmērā – Daugavpils (Komandanta iela 9); Liepāja (Krūmu iela 7/9); četras ēkas Rīgā (Skandu iela 14, Slokas iela 16, Bezdelīgu iela 1A, Šampētera iela 16); Ventspils (Pils iela 86/88).
Modernizācijas rezultātā ēkas varēs ekspluatēt visā to platībā, tādējādi atrisinot arī dokumentācijas krājuma uzglabāšanas vajadzības vairākus turpmākos gadus.
Pēc optimizācijas 15 arhīva atbrīvotos valsts nekustamos īpašumus, kas nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, paredzēts virzīt atsavināšanai. Pēc sākotnējām aplēsēm septiņu ēku attīstīšanai būtu nepieciešami 79,8 miljoni eiro. Tuvākajā laikā Kultūras ministrija plāno koncepciju virzīt lēmuma pieņemšanai valdībā.
