ĪSUMĀ:
- Sākotnēji lemts, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums krities par 50% attiecībā pret iepriekšējiem trīs mēnešiem.
- Decembra sākumā par kritēriju dīkstāves pabalstam noteica 20% apgrozījuma kritumu.
- "Hanzas perona" vadītāja: Atbalstam nevarēs kvalificēties vismaz 25% pasākumu rīkotāju, jo apgrozījums iepriekšējos trīs mēnešos jau tā bijis tuvu nullei.
- Kultūras pasākumu rīkotāji uzskata, ka atbalstu kultūras jomā vajadzētu aprēķināt, salīdzinot datus ar pagājušo gadu.
- Ekonomiste: Jāizsver, vai neizslēdzam uzņēmumus, kuri visvairāk cietuši krīzē.
- Puntulis: Budžeta veidošanas laikā katrs ministrs koncentrējas uz savu nozari, un šī inerce turpinās – sadarbība komandā ir diskutabla.
- Bijušais finanšu ministrs Zīle: Attiecībā uz Covid-19 nevar būt uzvarētāji no koalīcijas partiju vidus.
- Ekonomiste: Par kultūras nozares atbalstu ir jādomā proporcionāli vairāk nekā par citām nozarēm.
Novembra nogalē valdība pieņēma Ekonomikas ministrijas pēdējā brīdī virzītos dīkstāves atbalsta mehānismus. Tie paredzēja, ka dīkstāves pabalstam varēs pieteikties tie uzņēmumi, kuru apgrozījums krities par 50% attiecībā pret iepriekšējiem trīs mēnešiem – augustu, septembri un oktobri. Kultūras ministrs tiem nevarēja piekrist, jo liela daļa kultūras pasākumu rīkotāju nestrādā jau kopš marta, bet pārējie apmeklētāju skaita ierobežojumu dēļ darbību varēja atjaunot tikai daļēji.
Divas dienas vēlāk Kultūras ministrija mēģināja panākt izmaiņas. Finanšu ministra vadītajā Covid-19 krīzes pārvarēšanas darba grupā Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) paguva parādīt sagatavoto prezentāciju, taču finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”) paziņoja, ka par šo jautājumu nelems, jo tas nebija iekļauts darba kārtībā.
Tās pašas dienas vakarā finanšu ministrs negaidīti pats apmeklēja mūzikas namu “Daile”, iespējams, lai pārliecinātos, vai Kultūras ministrija sniedz adekvātu situācijas raksturojumu.
Reira rīcību kritizēja Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), norādot:
“Neuzticēties saviem kolēģiem, tas nav tas, kas būtu jādara šajā gadījumā Finanšu ministrijai.”
Tikmēr Nauris Puntulis finanšu ministra lēmumu doties uz mūzikas namu “Daile” nesauc par neuzticēšanos, uzsverot, ka kultūras nozare ir ļoti sarežģīta un vienīgais veids, kā to izprast, lai pieņemtu adekvātus lēmumus, ir būt ciešā sasaistē ar nozari. Puntulis norādīja: “Esmu gandarīts, ka arī finanšu ministrs to ir sapratis un redz, ka tas ir pareizais ceļš, kā to darīt.”
Arī mūzikas nama “Daile” vadītāja Anda Zadovska uzsvēra: “Tas, ka finanšu ministrs grib izprast situāciju pēc būtības un, kā bija teikts, redzēt vienu dzīvu piemēru, tas, man liekas, tomēr nav nekas slikts, ja tas palīdz izprast situāciju un var kaut kādā veidā palīdzēt visai nozarei.”
Šonedēļ notikušajā valdību veidojošo partiju sadarbības padomē situācija mainījās. Kultūras ministrijas iebildumiem piekrita arī ekonomikas ministrs, un 1. decembrī valdība par kritēriju dīkstāves pabalstam noteica 20% apgrozījuma kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem.
Kultūras ministrs gan norādīja – problēma nav līdz galam atrisināta, jo daļa kultūras nozarē strādājošo uz pabalstiem nevarēs pretendēt arī pie jaunajiem nosacījumiem.
“Ja runājam, piemēram, par tiem datiem, kas ir no pašnodarbināto mūziķu biedrības, tad ar šiem kritērijiem, ja mani atmiņa neviļ, kvalificējas 90%. Kas attiecas uz kultūras pasākumu norises vietām vai tehniskajām kompānijām, es domāju, tas skaitlis nav tik optimistisks,” atzina Puntulis.
Kultūrtelpas "Hanzas perons" vadītāja Ieva Irbina prognozēja –
atbalstam nevarēs kvalificēties vismaz ceturtā daļa no pasākumu rīkotājiem, jo viņu apgrozījums iepriekšējos trīs mēnešos jau tā ir bijis tuvu nullei.
Kultūras ministrs solīja – tiks meklēti citi risinājumi.
Kultūras pasākumu rīkotāji uzskata, ka nepieciešamo atbalstu kultūras jomā vajadzētu aprēķināt, salīdzinot datus ar pagājušo gadu, nevis dažiem iepriekšējiem mēnešiem, kad ierobežojumu dēļ darbību pilnā apjomā neatjaunoja neviens nozarē strādājošais.
Turklāt trūkst arī pamatojuma, kāpēc izvēlēts šāds aprēķina veids, uzskata Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors. Viņaprāt, šie kritēriji ir izstrādāti steigā un atbalsta mehānismi nespēs sasniegt mērķi.
“Atbalsta rēķināšanā jāraugās, lai šie kritēriji neliedz palīdzēt uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kam šis atbalsts pēc būtības ir nepieciešams,” norādīja “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
“Ja apgrozījums ir bijis nulle, tad tur tālāk, kur krist nav, un droši vien būtu jāizsver, vai neizslēdzam šos uzņēmumus, kuri ir varbūt pat visvairāk cietuši krīzē un arī šajā vasaras brīdī nav spējuši atkopties.”
Dīkstāves atbalsta risinājumu pieņemšana apliecina dziļas iekšējās pretrunas valdībā un raisa bažas par politiķu izpratni par kultūrai un sabiedrībai sniedzamo atbalstu krīzes situācijā. Kā skaidroja Nauris Puntulis – neizpratne un nevēlēšanās iedziļināties saistīta arī ar nākamā gada budžeta izstrādi un pieņemšanu.
“Būsim godīgi, budžeta laikā patiešām katrs no nozares ministriem ir vairāk centrējies uz sevi, uz savu nozari, un varbūt tanī brīdī komandas gars ir vairāk teorētisks nekā praktisks,” atzina ministrs. “Un šobrīd ir situācija, ka šis budžeta pieņemšanas periods ir aiz muguras, bet
mēs joprojām nespējam izkāpt no šīs inerces, kurā šī budžeta veidošana mūs ir ievedusi, un joprojām šī sadarbība komandā ir diskutabla, jo tā vairāk ir vārdos nekā darbos.”
Savukārt bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle uzskata, ka saspīlējums valdībā balstīts pašos koalīcijas pamatos: “Tas ir tas ļoti sarežģītais vēlēšanu rezultāts, kas ielika sastiķētu valdību no piecām partijām, kuras īstenībā viena ar otru konkurē.”
“Es ļoti ceru, ka tomēr šī koalīcija varētu saprast, ka attiecībā uz Covid-19 tur nevar būt uzvarētāji no koalīcijas partiju vidus, ka kāds varētu savās ministrijās noturēt labāku pozīciju un tāpēc būtu populārāks,” sacīja Zīle, uzsverot arī: “Vai nu visas partijas cietīs, vai nu ar saprātīgu rezultātu sabiedrības acīs, uzņēmēju acīs, mājsaimniecību acīs, kas būs atbalstīti šai laikā, tiks uz puslīdz pozitīvu novērtējumu.”
“Facebook” grupas "Cilvēciska ekonomika pēc Covid-19 krīzes" veidotājs Ainārs Ērglis, vērtējot situāciju, norādīja: “Nav vaina tas, ka Kariņš vai Reirs, vai ierēdņi, vai Valsts ieņēmumu dienests būtu a priori slikti, ka viņi gribētu kaut ko sliktu.”
“Tas, kā šobrīd pietrūkst, – pietrūkst elementāras izpratnes. Izpratni nevar iemācīt, izpratne vai nu ir, vai nu nav, šiem cilvēkiem izpratnes nav,” sprieda Ērglis, uzsverot:
“Aiz šiem skaitļiem stāv dzīvi cilvēki, aiz visiem šiem ir dzīvi cilvēki, un ne tikai kultūras jomā.”
Taču tieši kultūras nozare ir viena no tām, kas Covid-19 krīzē cieš visvairāk, atzina “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Viņa uzsvēra: “Skaidrs, ka par šīs nozares atbalstu ir jādomā proporcionāli vairāk nekā par citām nozarēm, jo citas ir bijušas spējīgas arī straujāk atkopties. Vienīgā institūcija, kas šo situāciju var uzlabot, ir valsts ar skaidru politiku un ar skaidru atbalsta programmu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Un tā šobrīd mums diemžēl pietrūkst.”
Analizējot valdības lēmumus, ekonomiste secināja:
“Liekas, ka valdība varbūt tā kā cenšas nodrošināties pret to, lai tie iedzīvotāji un uzņēmumi neapkrāpj valsti, savā ziņā neiegūst varbūt lielāku atbalstu, nekā teorētiski pienāktos.
No vienas puses, varbūt tas ir saprotams, jo Latvijā šī nodokļu maksāšanas kultūra kopumā ir bijusi zema. Un līdz ar to, iespējams, ka tās bažas varbūt it kā būtu pamatotas, bet tomēr tas nav īstais laiks šādai pieejai. Ir meža ugunsgrēks, un ir jāceļ, jādzēš visi koki. Ja mēs atstāsim daudzus kokus degot, tas ugunsgrēks turpināsies.”
KONTEKSTS:
Valdība 1. decembrī vienojās samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%. Dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20%.
Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētās darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem. Pieteikties ar Covid-19 saistītajiem pabalstiem var tikai elektroniski EDS. Par vienreizējiem grantiem uzņēmumam VID vēl veido sistēmu.
Sīkāk par to, kādi ir nosacījumi dīkstāves pabalstu un algu subsīdiju saņemšanai lasiet šeit.
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.
Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2” princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.
