ĪSUMĀ:
- Kultūras ministri ignorē pēctecību saistībā ar koncertzāles projektu.
- Kultūras ministrs Nauris Puntulis, stājoties amatā, koncertzāles projektu atkal virza no nulles.
- Pēc sabiedrības asās reakcijas koncertzāli būvēt bijušās Centrālkomitejas ēkas vietā Nauris Puntulis talkā aicina Arhitektu savienību.
- Arhitektu savienība Rīgas kartē atradusi 36 vietas, kur novietot sabiedriski nozīmīgo ēku.
- Starp atrastajām vietām ir tādas, kuras līdz šim nav apspriestas, un apstiprina uzņēmēju interesi par koncertzāles atrašanos kaimiņos.
- Nauris Puntulis finālistu vidū cer redzēt bijušo Centrālkomitejas ēku Elizabetes ielā 2.
- Kultūras ministra izteikumi liek apšaubīt Arhitektu savienībai dotā uzdevuma jēgu.
Koncertzāles projektu virza jau 30 gadus
Pirmais kultūras ministrs, kura darbu sarakstā bija jaunas akustiskās koncertzāles celtniecība Rīgā, bija Raimonds Pauls. Taču atjaunotajai Latvijas valstij naudas bija par maz, un deviņdesmito gadu sākumā koncertzāle Zaķusalā palika nerealizēts sapnis, jo bija jāremontē opera. Sākoties jaunajai tūkstošgadei, ļoti apņēmīgi Paula pēdās sekoja Helēna Demakova (politiskās darbības laikā bija Tautas partijā). Viņa tika daudz tālāk – gan līdz koncertzāles vietai uz AB dambja, gan arhitektu birojam ar Andi Sīli priekšgalā un Eiropas fondu naudai, lai daļēji finansētu dārgo projektu. Taču sākās ekonomiskā krīze, mainījās politiskā skatuve un Valda Dombrovska (tobrīd partijā "Jaunais laiks", šobrīd – "Vienotība") pirmā valdība pieņēma gala lēmumu par visu darbu pārtraukšanu. Pēc četru gadu pārtraukuma pie koncertzāles projekta atkal ķērās toreizējā kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība). Starp deviņiem variantiem atkal tika meklēta ideālā vieta, un arī Melbārde galu galā izvēlējās AB dambi un Sīli.
“Man liekas, ka tā bija lieliska iespēja sakārtot Rīgas pilsētas kreiso krastu un iedot jaunu dzīvību,”
tagad norāda Melbārde. Titulētais arhitekts Andris Kronbergs uzskata, ka “šī vieta patiesi ir izcilākā vieta tāda mēroga projektam”. Viņam grūti saprast, kāpēc katrs ministrs par spīti valsts finanšu ieguldījumiem, visu sāk no jauna. Kronbergs norāda: “Ir tāds jēdziens, kā pēctecīga lēmumu pieņemšana, realizēšana un rezultātu sasniegšana. Ja pieņem plānu, tad mēģina to soli pa solim realizēt.” Tomēr Melbārdei no ministres posteņa aizejot, Nacionālā apvienība nerūpējas pat par partijas biedres lēmumu pēctecību. Jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) sākotnēji saskatīja risinājumu koncertzāles celtniecībai Melbārdes nonievātajā privātās un publiskās partnerības modelī un sadarbībā ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni, kā koncertzāles vietu piedāvāja Andrejostu. Kamēr prese meklēja ieceres “zemūdens akmeņus”, pēkšņi Krišjāņa Kariņa valdība pagājušā vasarā pieņēma lēmumu, ka koncertzāle atradīsies bijušās kompartijas centrālkomitejas ēkā Elizabetes ielā 2.
Arhitektu savienību lūdz atkal pētīt Rīgas karti
Lēmums par koncertzāli kompartijas ēkas vietā izraisīja sīvu pretestību. Daļa arhitektu iestājās par modernisma arhitektūras liecības saglabāšanu. Nauris Puntulis dzelžaini turējās pie argumenta – tāds ir valdības lēmums – līdz decembrī negaidīti aicināja Arhitektu savienību paust vienotu viedokli par koncertzālei piemērotāko atrašanās vietu. Ministrs kategoriski atsakās šo soli skaidrot kā atkāpšanos, saprotot, ka plānu neizdosies realizēt. Puntuļa priekštece un partijas biedre Melbārde ministra lēmumu vērsties pie profesionāļiem slavē. “Tas ir apsveicami, ka ministrs ir respektējis ļoti plašās diskusijas par koncertzāles novietni un šobrīd piedāvā arhitektiem nākt ar savu redzējumu,” uzskata Melbārde. Tiesa, politologs Juris Rozenvalds par šādu lietu pavērsienu ir skeptisks:
”Manuprāt, tas ir Puntuļa kunga un arī valdības mēģinājums pārlikt atbildību uz citiem pleciem.
Diez vai arhitekti, tā visi simtprocentīgi, vienosies par vienu variantu, nu par to var ļoti šaubīties.”
Arhitektu savienība darbam ķeras klāt uzrotītām piedurknēm
Arhitektu savienība nopietni uztvērusi kultūras ministra Naura Puntuļa aicinājumu. Organizācijas prezidents Juris Poga ir pārliecināts, ka ministra aicinājums raksturo laiku, kurā dzīvojam: “Vēl pavisam nesen par tādām lietām nevienam neko neprasīja, tika pieņemts lēmums un viss. Tas ir pat labi, ka šodien sabiedrība var iesaistīties šajos procesos un – kāpēc ne? Runa tomēr ir par nacionālo objektu, nacionālas nozīmes objektu, kam ir ne tikai nacionāls prestižs, bet arī starptautisks prestižs, un tāpēc enerģija, kas nāk no sabiedrības locekļiem, ir jāakumulē un jāizmanto.” Rīgas Centra biedrības valdes loceklis, arhitekts Jānis Aufmanis gan uzskata, ka ministram šis solis bija jāsper agrāk:
“Kādēļ šāds žests nevarēja tikt izdarīts jau jūnijā vai pirms pirmās izvēles, veidot koncertzāli Elizabetes ielā 2?”
Atrastas 36 vietas, kur varētu būvēt koncertzāli
Arhitektu savienība februāra vidū publiskoja sarakstu ar 36 iespējamām vietām koncertzāles celtniecībai, kuras varēja piedāvāt jebkurš. Tas ir līdz šim plašākais apspriežamo adrešu saraksts. Koncertzāli kaimiņos vēlētos redzēt daudzi privātie investori. Starp piedāvātajām novietnēm atrodama gan Šķēles ģimenei piederošā teritorija Andrejostā, gan vairāki zemes gabali Skanstes ielā, likvidējamās "ABLV" bankas tuvumā un arī Lāčplēša ielā, iepretim mākslas centram “Zuzeum”, kas pieder azartspēļu biznesa īpašniekam un mecenātam Jānim Zuzānam.
“Nevar arī ignorēt to, ka ir blakus faktori, kas mēdz iejaukties un dažkārt ir neredzami. Tās ir dažādu grupējumu ekonomiskās intereses, kas Rīgā ir saistītas ar noteiktu teritoriju attīstību – Andrejosta, Andrejsala, tāpat arī Skanste. Varbūt vēl kādi teritoriju attīstītāji labprāt redzētu šo būvi savā teritorijā, un arī šie spēlētāji, protams, mēģina izmantot dažādus līdzekļus, sabiedrisko attiecību kampaņas vai mēģina ietekmēt politiskos spēkus, lai arī kaut kādā veidā ietekmētu šo būvniecības vai šī lēmumu gaitu,” plašo saraksta piedāvājumu vērtē Dace Melbārde. Tiesa jau tagad skaidrs, ka jebkuru vietu ar vismazāko šaubu ēnu Arhitektu savienība atmetīs, jo Kultūras ministra parakstītajā vēstulē teikts – “koncertzāles novietne nedrīkst ietvert juridiski neskaidrus, valstij ilgtermiņā neizdevīgus vai privātām interesēm pakārtotus risinājumus.” Juris Poga norāda, ka “acīmredzot, līdzšinējā pieredze nav bijusi no tām labākajām. Ne jau koncertzāles gruntsgabala sakarā, bet citos objektos, kur tādi neparedzēti juridiskie īpašuma faktori projektus vai nu būtiski kavēja vai sadārdzināja, vai pat vienkārši apturēja.”
Padziļināti vērtēs 9 vietu piemērotību
Tuvāko nedēļu laikā Arhitektu savienība sola nākt klajā ar četrreiz īsāku sarakstu – deviņām potenciālajām novietnēm. No plašā piedāvājuma klāsta tās izraudzīs pēc trīs svarīgiem kritērijiem. Pirmkārt, vai atrodas uz valstij vai pašvaldībai piederošas zemes. Otrkārt, vai novietne atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā. Treškārt, vai zemes gabals ir pietiekams platības ziņā – vismaz 2 hektāri.
Neoficiāli raidījumam "Kultūršoks" zināms, ka šo 9 zemes gabalu vidū būs pašvaldībai piederoši zemes gabali Zaķusalas ziemeļu daļā un Skanstes ielā, AB dambis, Kongresu nams un kultūras ministra virzītā Elizabetes ielā 2.
Īsajā sarakstā varētu būt atrodams arī Uzvaras parks un Torņakalns. Platības ziņā kritērijiem atbilstošas varētu būt arī novietnes Salu tilta Ziemeļaustrumu galā, teritorija pie Spīķeriem un Ķīpsalas pludmale. Arhitektu savienības prezidents Juris Poga sola deviņas izraudzītās vietas analizēt pēc vienādiem kritērijiem, kas līdz šim nav darīts.
Arhitektu savienības lēmums gaidāms aprīlī
Kultūras ministrija Arhitektu savienībai bija devusi laiku līdz martam. Arhitekti lūguši termiņu pagarināt un sola rezultātu aprīļa sākumā, kad ministrs jau bija iecerējis rīkot starptautisku koncertzāles metu konkursu.
“Protams, mani tas neiepriecina, bet mēs varam paskatīties arī ar vieglu smaidu, un uz 34 gadu fona viens mēnesis varbūt nebūtu liktenīgs,”
piezīmē Nauris Puntulis.
Nav prognozējams, cik drosmīga būs Arhitektu savienība, izvēloties vispiemērotāko koncertzāles novietni. Poga cer, ka varētu izdoties panākt vienošanos: “Es esmu pamanījis, ka tādas vienprātības pazīmes sāk jau iezīmēties, kur atsevišķas grupas jau pasaka, ka vietas, ko paši piedāvā, ir labas, bet arī citas nav sliktas. Respektīvi, cilvēki jau sāk iziet no tikai viena piedāvājuma robežām.” Nav skaidrs, vai gala lēmumā būs viena vieta vai vairākas. “Varētu nonākt pie tāda rezultāta, ka ir viena kvalitatīva vieta, varbūt arī divas, varbūt arī trīs, bet tās vietas jau būtu tik labas un salīdzināmas, ka tur tiešām tad tālāk jau varētu savādāk to izlemt,“ prognozē Poga.
Puntulis neslēpj, ko grib ieraudzīt lēmumā
Tikmēr Nauris Puntulis nemaz neslēpj, ko grib ieraudzīt Arhitektu savienības atbildē. Viņš pat nepieļauj situāciju, ka finālistu vidū nebūs viņa virzītā Elizabetes iela 2. “Es esmu drošs, ka tā būs arī īsajā sarakstā. Esmu drošs, ka tā būs arī fināla sarakstā, jo nesaredzu šeit nu tādu ļoti spēcīgu konkurenci Elizabetes ielai 2. Visas pazīmes liecina par to, ka Elizabetes iela 2 šā brīža situācijā ir labākais risinājums,” savu pārliecību neslēpj Puntulis. Ministrs gan esot gatavs uzklausīt arī citas idejas:
“Esmu diezgan drošs, ka Arhitektu savienība piedāvās šo Elizabetes ielu kā labāko risinājumu,
taču, pieļaujot teorētiski iespēju, ka tam varētu būt blakus otra alternatīva, varbūt pat trešā, katrā ziņā noteikti ne vairāk. Es esmu gatavs kompromisam apspriest un vētīt šo vienu alternatīvu, varbūt divas alternatīvas Elizabetes ielai 2, ja jau šie argumenti būs ļoti spēcīgi un pārliecinoši. Ja tas tiešām būs vairākuma viedoklis, es to nevaru ignorēt, šādu iespēju tad arī pieļauju un atstāju arhitektu ziņā.”
Ja arhitekti piedāvās vairāk nekā vienu potenciālo novietni un izvēle būs Kultūras ministrijas ziņā, tad tā jau tagad ir skaidra. Ja Arhitektu savienība nosauks citu, ne Elizabetes ielas novietni, valdībai būs jāmaina jau pērn pieņemtais lēmums, un ir grūti prognozēt, vai tam būs politiskais atbalsts.
“Ja mēs paskatāmies šo garo projekta tapšanas gaitu, visu laiku jau parādās kaut kādi faktori, kas neļauj pieņemt lēmumus.
Tas nozīmē, ka kādā brīdī tomēr valdībai vajadzētu saprast, ka nekad nebūs absolūti ideāla situācija, un tomēr ir jāpieņem labākais lēmums, un ir jāiet uz priekšu.
Es vispār neticu, ka ir iespējams atrast vietu, kur simtprocentīgi visi spēlētāji piekritīs," ir pārliecināta Dace Melbārde.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Atsevišķu arhitektu grupa arī vērsās Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē, aicinot piešķirt kultūras pieminekļa statusu ēkai Rīgā, Elizabetes ielā 2. Pārvalde šo aicinājumu noraidīja.
Savukārt mūzikas jomas pārstāvji, tai skaitā Latvijas Mūzikas padome un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, pauduši atbalstu valdības lēmumam.
Arhitektu birojs “NRJA” piedāvājis ideju ēkā izvietot mākslas, arhitektūras un dizaina muzeju. Jau šobrīd tur izveidota "MAD Arhitektūras telpa".
Padziļinātā tehniskā izpētē būvinženieri konstatējuši, ka ēka Elizabetes ielā Rīgā ir apmierinošā tehniskā stāvoklī, bet ar virkni neatbilstību. Konstatēts arī, ka ēkas fasādes apdare ir neapmierinošā stāvoklī, tādēļ tā tikusi norobežota, apkārt ēkai izvietojot metāla žogu.
KM rīkotajā Baltijas arhitektūras skolu studentu un profesūras foruma-plenērā, kura mērķis bija nacionālās akustiskās koncertzāles potenciālās novietnes telpisko iespēju pārbaude Elizabetes ielas 2 areālā, studenti savās vīzijās nesteidzās nojaukt bijušo Centrālkomitejas ēku. Neskatoties uz plenēra secinājumiem, ka vieta koncertzāles būvniecībai nav optimāla, kultūras ministrs no ieceres pagaidām neatsakās.
Ministrs vērsies pie Latvijas Arhitektu savienības, aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. Ministrs cer, ka arhitekti dos oficiālu jāvārdu valdības iecerētajai vietai Elizabetes ielā 2, taču devis arī izvēli nākt klajā ar tikpat labu vai labāku alternatīvu.
Arhitektu savienība vienojusies par četru soļu plānu, kuru Arhitektu savienība cer realizēt sadarbībā ar Kultūras ministriju, lai nonāktu pie sava priekšlikuma, uzsverot, ka svarīga būs arī sabiedrības iespēja sekot līdzi visiem procesa posmiem. Šobrīd paveikts pirmais procesa posms – ir apkopotas 36 fizisku personu, profesionāļu grupu, nevalstisko organizāciju un juridisko personu pieteiktās potenciālās novietnes.
