ĪSUMĀ:
- Pētera baznīca joprojām bezsaimnieka īpašums.
- Likumprojekts par baznīcas nodošanu vācu draudzei iestrēdzis Saeimā četrus gadus.
- Potenciālajiem īpašniekiem vīzijas par baznīcas nākotni līdzīgas.
- Valsts prezidenta piedāvātajam situācijas risinājumam nav atbalsta.
- Pētera baznīca nožēlojamā stāvoklī.
- Rīgas dome piecu gadu laikā Pētera baznīcā ieguldījusi gandrīz 2,7 miljonus eiro.
- Saeima vēlas noteikt Pētera baznīcas potenciālā īpašnieka pienākumus un atbildību.
- Baznīcas remontam vajadzīgi 33,5 miljoni eiro.
- Vācu draudze cerības liek uz Vācijas valdības atbalstu baznīcas remontam.
- Vācijas valdība līdzfinansējums baznīcas remontā nepārsniegs 50% no vajadzīgās summas.
- Rīgas dome gatava piedalīties baznīcas remontdarbu finansēšanā.
Ilgstošā cīņa par Pētera baznīcas atslēgām
1992. gadā, lemjot par dievnamu atdošanu reliģiskajām organizācijām, Augstākā padome uzskatīja, ka Rīgas Doms un Svētā Pētera baznīca ir kultūrvēsturiski īpaši nozīmīgas baznīcas, tāpēc tām jāveido katrai savs likums, kas regulētu to īpašumtiesības. 2005. gadā Doma baznīcu atdeva Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), bet Pētera baznīcas ēka un zeme zem tās joprojām ir bezsaimnieka manta, kuru Rīgas dome tikai apsaimnieko. 2017. gadā Saeimā nonāca Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts, kas paredz Pēterbaznīcas īpašumu atdot Vācu Svētā Pētera draudzei, kas ir LELB sastāvdaļa. Pēc apstiprinājuma pirmajā lasījumā likumprojekts Saeimā iestrēga. Beidzot putekļi no tā ir nopūsti, bet ir skaidrs, ka pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija šobrīd apmierina tikai baznīcu. Ja Rīgas mēra Nila Ušakova (“Saskaņa”) laikā pilsēta no iespējas iegūt Pēterbaznīcu savā īpašumā bija gatava atteikties, šī sasaukuma Rīgas dome ir pretējās domās un paudusi vēlmi kļūt par Pēterbaznīcas īpašnieci.
Par Pētera baznīcas funkcijām strīda nav
Par spīti vēlmei turēt Pētera baznīcas atslēgas tikai savās rokās, potenciālo saimnieku vīzijās par Pētera baznīcas nākotni lielu atšķirību nav. LELB Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks Štefans Maisners norāda, ka
draudze ir gatava “īstenot kultūras baznīcas konceptu, kas būtu iekļaujoša koncepcija”, līdzīgi kā tas darbojās arī Vācijā.
“Sakrālā funkcija ir viens pīlārs. Kultūrbaznīca būtu otrais pīlārs, vācbaltu mantojums būtu trešais pīlārs. Un publiskā funkcija būtu ceturtais pīlārs,” savu Pētera baznīcas nākotnes vīziju skaidro Maisners. LELB arhibīskaps Jānis Vanags Pētera baznīcu redz kā vēstures manifestu: “Tas ir reformācijas šūpulis Latvijā. Reformācija ir viens no izcilākajiem notikumiem kultūras vēsturē pasaulē. Man liekas, tas ir tas stāsts, ko Rīga varētu stāstīt par sevi, ko Latvija par sevi varētu stāstīt. Tur jāstāsta arī vācu un baltvācu kultūras mantojuma stāstu. Protams, pirmām kārtām tur ir jāuztur sakrālā funkcija. Kultūras piemineklis ir visvērtīgākais, ja tas pilda sākotnējo funkciju.”
Kultūrbaznīca ir atslēgvārds arī Rīgas domes plānā. “Pēterbaznīca var palikt kā ļoti būtisks, fundamentāls Rīgas kultūras dzīves spēlētājs. Tāds atsevišķs koncepts, ka tā ir sakrāla telpa – dievnams, kur var satikties dažādu ticību pārstāvji, un tā ir arī kultūras vieta,” stāsta Rīgas Domes Kultūras komisijas līdzpriekšsēdētāja Agnese Logina (“Par!”/“Progresīvie”).
Valsts prezidenta piedāvājumam pagaidām nav atbalsta
Pirms neilga laika kompromisa risinājumu Pētera baznīcas īpašumtiesību strīdā piedāvājis Valsts prezidents Egils Levits. Viņš iesaka baznīcas īpašuma tiesības nodot īpašam nodibinājumam, kurā būtu pārstāvētas gan valsts, gan pilsēta, gan baznīca. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis uzskata, ka ir jāturpina diskusijas ar visām iesaistītajām pusēm, lai saprastu, kas ir labākais modelis, kā baznīcu pārvaldīt. “Pārvaldīt un turēt īpašumā baznīcu nozīmē arī atbildību, un tā ir milzīga atbildība. To atbildību pašlaik var izmērīt desmitos miljonu, un kurš ir gatavs to maciņu atvērt, kurš ir spējīgs to maciņu atvērt? Tā ka nodibinājums ir tas labākais modelis,” ir pārliecināts Teikmanis, norādot, ka tas varētu darboties, ja likumā precīzi un skaidri norādīs saistības, atbildību un funkcijas.
Abi īpašuma tiesību pretendenti šo iniciatīvu kritizē. Baznīcas vācu draudzes priekšnieks Štefans Maisners prezidenta piedāvājumu dēvē par nereālistisku:
“Jaukt sakrālo pusi ar valsts un pašvaldību funkciju ir diezgan neordinārs piedāvājums.”
Arhibīskaps Jānis Vanags to raksturo ar vārdiem “organizatoriski neveikli”, kamēr Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (“Par!”/“Progresīvie”) praktiski nepieļauj šādu scenāriju: “Atklāti sakot, neticu kopīpašumam. Šādai kopīpašuma idejai īpašu veiksmes stāstu līdz šim nav bijis. Es baidos, ka Rīga pat nebūtu gatava iet šajā nodibinājumā.”
Bez saimnieka Pētera baznīca lēnām iet postā
Turpinoties cīņai par īpašumtiesībām, 13. gadsimtenī celtais dievnams lēnām grūst. Arhitekts un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperts Pēteris Blūms uzskata, ka no visām Vecrīgas baznīcām Pētera baznīca ir visnožēlojamākajā stāvoklī.
Kritiskākā problēma esot ēkas ārsienās konstatētās plaisas.
“Tas ir blīvs mūris, un, ja tajā parādās caurejošas plaisas, tad tajā vietā baznīca ir pārlūzusi,” stāsta Blūms. Ekspertu uztrauc dievnama iekšējo kolonnu stāvoklis un tas, ka sācis šķiebties baznīcas tornis. Kāpēc tas notiek, ekspertam nav skaidrs: “Mēs nezinām, kā darbojas tās daudzās tonnas metāla un dzelzsbetona, kuras uzlika tad, kad atjaunoja smaili augšā, kā tās darbojas uz pamatiem.” Blūms norāda, ka sliktā stāvoklī ir arī baznīcas logi un nekvalitatīvi uzliktais jumta segums. Ēkas pamatus bojājot lietus notekūdeņi. Eksperts arī norāda uz ugunsdrošības problēmām.
Pēterbaznīcas pārvalde atzīst – torņa augšējā platforma jau divus gadus ir slēgta, jo ugunsdzēsēji secināja, ka tajā esošās evakuācijas kāpnes ir stāvas un evakuācijai nav piemērotas. Apakšējo plašo skatu platformu un liftu līdz tai lietot ir atļauts. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārbaudē konstatējis, ka darba kārtībā nav ugunsdzēšanas sistēmas. Ūdens padeve ēkā nav pietiekama. Baznīcas ūdenssūkņu renovācija ir šī gada darbu plānā, bet pagaidām šim mērķim finansējums nav piešķirts. No 2016. gada līdz 2020. gadam Rīgas dome Pētera baznīcas darbības nodrošināšanā ir ieguldījusi 2 684 503 eiro. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde savā pēdējā atzinumā kritizē veikto darbu kvalitāti. Turklāt tie esot veikti bez saskaņošanas.
Jaunajam īpašniekam jāatbild par Pētera baznīcas likteni
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija par savu galveno uzdevumu, sagatavojot likumprojektu par Pētera baznīcas īpašuma tiesībām, uzskata noteikt potenciālā īpašnieka pienākumus un atbildību.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) norāda, ka “tas nozīmē, ka nebūs tā, ka kādam kaut kas tik atdots un tad, kā būs, tā būs.” Tā tas bijis arī pērn, ar īpašu likumu biedrībai īpašumā nododot Vāgnera zāli.
“Visticamāk, līdzīgi rīkosimies arī Pēterbaznīcas lietā, skaidri nosakot, ka mēs gribam redzēt virkni lietu tajā namā.
Vispirms jau tas ir vēsturisks piemineklis, kas viennozīmīgi ir jāsaved kārtībā. Un tā ir Rīgas pilsētas kultūras dominante. Mūsu pienākums pret bērniem ir gādāt par to, lai tā tiek nodota labā stāvoklī nākamajām paaudzēm,” savu pārliecību pauž Ašeradens. Atbildīgās komisijas uzstādījums nozīmē, ka jaunajam Pētera baznīcas saimniekam jābūt vai nu ļoti turīgam, vai jāspēj piesaistīt vērienīgas investīcijas.
Vācu draudze meklē naudu Vācijā
Pēc Pētera baznīcas Vācu draudzes lūguma Vācijas un Latvijas eksperti aprēķinājuši, ka dievnama restaurācijas darbiem nepieciešami 33,5 miljoni eiro. Vācu draudze apgalvo, ka nepieciešamie līdzekļi jau atrasti. Draudzes priekšnieks Štefans Maisners stāsta, ka ir sagatavota Pētera baznīcas rekonstrukcijas priekšprojekta koncepcija. Ar to draudze vērsusies pie Vācijas valdības pēc finansējuma un ir pārliecināta par pozitīvu iznākumu. “Mūsu lūgums tika apmierināts, vācu valdība piekrita. Vācijas Bundestāgs ar individuālu lēmumu ir iekļāvuši Svētā Pētera baznīcas rekonstrukcijas izmaksas, pamatojoties uz mūsu sagatavotajiem dokumentiem, vācu budžetā,” apgalvo Maisners. Viņš norāda, ka Vācija segs visas rekonstrukcijas izmaksas tikai tad, ja baznīca piederēs draudzei.
Tiesa, tāda pārliecība nav radusies baznīcas īpašumtiesību likumprojekta virzītājiem.
“Vienu, ko Vācijas puse pateikusi, visu viņi nemaksās nekad. Viņi būs līdzfinansētāji, ja būs šis ilgtspējīgais risinājums,” uzsver Arvils Ašeradens.
Vācija varētu iesaistīties ar 50% līdzfinansējumu
Ārlietu ministrija apstiprina, ka Bundestāgā, apspriežot šī gada budžetu, tikusi skatīta iespēja sniegt līdzfinansējumu Pēterbaznīcas atjaunošanas darbiem. Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris norāda, ka “šobrīd nevar runāt par konkrētām summām. Vācijas iespējamais līdzfinansējums ir atkarīgs no tā, kā tiks atrisināts Pēterbaznīcas pārvaldības modelis un īpašumtiesības. Proti, Latvijas atbildīgajām iestādēm ir jāvienojas par šiem jautājumiem, jāizstrādā konkrēti restaurācijas darbu projekti, kam ir paredzēts atbilstošs Latvijas finansējums. Tikai pēc tam Vācijas atbildīgā struktūrvienība var izskatīt iespējamo Vācijas līdzfinansējuma apjomu.” Ārlietu ministrija skaidro, ka iespējamais Vācijas valsts līdzfinansējums varētu būt līdz 50% no kopējām projekta izmaksām.
Pretendentiem dažāda biezuma maciņi
Ja Vācija iesaistās ar 50% līdzfinansējumu, tad otra puse jāmeklē jaunajiem baznīcas saimniekiem. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis apgalvo, ka pilsēta pusi Pēterbaznīcas restaurācijai nepieciešamo līdzekļu spēs nodrošināt: “Es paredzu, ka tie miljoni jau nebūtu arī vienā dienā vajadzīgi.
Visticamāk, šāda projekta restaurācija tāpat paņems vairākus gadus, un es domāju, šo summu sadalot, mēs varētu atrast līdzekļus.”
LELB par tādu lietu pavērsienu, kas prasa atrast teju 17 miljonus eiro nav domājusi. “Tas šobrīd ir tāds neatbildams jautājums. Es domāju, būtu bijis labāk runāt tad, kad saņemti dokumenti, apstiprinājums vienai vai otrai versijai. Nu, tad, protams, mums būtu jādomā, ko darīt,” atzīst arhibīskaps Jānis Vanags.
LELB vadītājs uzskata, ka, atdodot baznīcai īpašumtiesības, valsts pienākums ir iesaistīties dievnama uzturēšanā, tāpat kā Rīgas Doma gadījumā. No 2010. līdz 2013. gadam Doma baznīcas restaurācijā un torņa nostiprināšanā ieguldīti vairāk nekā 8 miljoni eiro Eiropas fondu finansējuma. Kopš 2018. gada Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde Doma baznīcas restaurācijas vajadzībām piešķīrusi vairāk nekā 2,5 miljonus eiro.
“Visā pasaulē šādus dievnamus, šādus pieminekļus atjauno un restaurē, ieguldot arī valsts un sabiedriskos līdzekļus.
Es domāju, ka līdzīgā veidā būtu iespējams sadarboties arī Pētera baznīcas gadījumā,” norāda Vanags.
Tikmēr vācu draudzes pārstāvis Štefans Maisners par jautājumu, kur ņemt atlikušos 50% remontdarbiem nepieciešamā finansējuma, pat neplāno domāt. Viņš savā pārliecībā ir nesatricināms: “Tāpēc, ka zinu – esam naudu piesaistījuši.”
