Plaisas blakus esošajās mājās
Pēc vairākkārtējas atlikšanas un gadiem ilga riņķa danča ap visdažādākajiem šķēršļiem pērn Jaunā Rīgas teātra pārbūves iecere visbeidzot izkustējās būvniecības virzienā. Pavasarī iepirkuma konkursā izraudzīts būvnieks pilnsabiedrība “RERE Būve 1”, kam septembrī simboliski nodotas Lāčplēša ielas 25. nama atslēgas, lai varētu sākt apmēram 30 miljonus eiro vērto teātra pārtapšanu par vienu no modernākajiem Eiropā.
Jau tā sarežģītajos būvniecības apstākļos patlaban papildu izaicinājumu sagādājusi pāļu atbalsta sienas urbšana pagalmā, kā rezultātā radušās plaisas blakus esošajās mājās.
“Šeit viss ir vecais apjoms, kas bija, šis viss ir nojaukts uz šo brīdi, un šeit pa perimetru ir izbūvēta atbalsta siena. Un blakus esošajās ēkās parādījās neliela sēšanās 6,5 līdz 1 mm. (..) Šī siena ir tehnoloģiski nepieciešama, lai izbūvētu pagrabstāvu, jo pēc projekta visur apakšā ir paredzēts pagrabstāvs līdzīgi kā Mākslas muzejā – tur ir divi stāvi zem zemes, šeit ir viens paredzēts,” skaidro “RERE Būve 1” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.
“Tā siena jau patiesībā bija jau gandrīz visā garumā izbūvēta, un viņi nonāca līdz mājas stūrim, kur mums ir paredzēts kravas lifts. Un,
neuzmanīgi strādājot, neievērojot mūsu aprakstītās instrukcijas, viņi ieurbās kaimiņu mājas pamatos.
Tas to māju satricināja, un tajā dienā plaisas izgāja cauri un abas mājas turpina sēsties,” norāda arhitekte, JRT pārbūves projekta autore Zaiga Gaile.
“Nevaru komentēt šādu apgalvojumu,” saka Koks, skaidrojot: “Teorētiski visu ir iespējams paredzēt. Praktiski pēc pieredzes ir zināms, ka, izbūvējot šāda veida risinājumus, neliela ietekme uz blakus esošajām ēkām paliek.
Šeit visi darbi ir veikti atbilstoši tehnoloģijai, rūpīgi monitorējot blakus esošās ēkas un pieejot ar pilnu atbildības sajūtu pie šī projekta.
Kā redzat, mēs būvējam starp ēkām, mums būvlaukuma nav vispār, šeit visur apakšā ir pazemes apjoms pēc tam paredzēts.”
Arhitekte norāda, ka būvnieks noliedz vainu: “Es nezinu, kādi vēl eksperti tiks piesaistīti un kā viņi tiks ietekmēti, bet nevar viens būvnieks tā godīgi pateikt – jā, man tā gadījās, segšu izdevumus. Tas pašlaik nenotiek.”
Arhitekte: Viss tiek vilcināts
Gaile arī uzskata, ka būvdarbi tiek vilcināti: “Es esmu pārsteigta, ka darbi netiek darīti, visu laiku tiek veidoti kaut kādi modeļi, ļoti daudz tiek runāts un rakstītas vēstules, lai nodrošinātos. Un patiesībā es esmu diezgan šokēta par to, ka darbi nenotiek. Viss tiek vilcināts, no celtniekiem nav iniciatīvas. Un lielā būvniecība ir iegājusies, ka nav jaudas. Es nezinu, kā viņi paspēs laikā, un papildu naudu nevar dabūt. Visu laiku ir kaut kāda taisnošanās un shēmu būvēšana, un jūs droši vien dzirdēsiet, cik daudz vainas ir projektā.”
Situāciju nu vērtē valsts AS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). “Skatāmies, kas īsti līdz galam ir noticis ar kaimiņu ēkām, un
tad 25. februārī mēs varēsim saprast vairāk, kas ir bijis tām ēkām, un varēsim precīzāk spriest par deformāciju cēloni.
Ir viegli sākt teikt – tu vainīgs, tu vainīgs. Mēs vispirms vēlamies izvērtēt faktus un tad lemt, kā rīkoties tālāk. Tas pateiks, kādi remontdarbi jāveic,” saka VNĪ pārstāvis, projektu vadītājs Toms Andersons.
Tehniskai apsekošanai piesaistīts uzņēmums SIA “Citrus Solutions”.
Taujāts par iespējamām kompensācijām saistībā ar plaisām, “RERE Būve 1” vadītājs saka: “Šobrīd mēs, visi būvniecības dalībnieki, par to runājam, un skaidrs, ka tiek meklēts pareizais risinājums.''
“Tajā brīdī, kad mēs sapratīsim, kurš no iesaistītajiem ir atbildīgais, tad arī izvērtētu. Šobrīd nevaram pateikt, par kuras puses līdzekļiem, bet būvniecības process ir arī apdrošināts,” norāda Andersons no VNĪ.
Būvnieks noliedz to, ka darbi tiktu novilcināti, lai pabeigtu būvniecību citos objektos, jo trūkst strādnieku.
“Tāda situācija viennozīmīgi nav. Mums ir otrādāk, mums stāv tehnika un veidojas problēmas ar dīkstāvi šobrīd. Būvniekam nekādā ziņā nav interese nestrādāt,” saka Koks.
Vai pārbūve aizkavēsies?
Pēc mēneša solīts sākt pilnu rekonstrukcijas darbu ciklu ēkā.
Būvnieks rēķina, ka līdz šim paveikti apmēram 18%, taču projekta autori to apšauba.
“Pēc sākotnējā plāna drīz, nākamajos divos mēnešos, būtu jābūt nulles ciklam pabeigtam, kas principā ir viss pagrabs uzbūvēts. Bet tam bija divu mēnešu nobīde, jo līgumu noslēdza divus mēnešus vēlāk. Bet betona konstrukcijām jau būtu jābūt diezgan gatavām. To tempu vajag krietni pacelt,” saka arhitekts Filips Pitens.
“Mēnešu laikā ir demontētas vēsturiskās detaļas, durvis, zāle, paneļi – tās ir detaļas. To var izdarīt ļoti efektīgi un ātri. Tas tika darīts ļoti lēnām, un tad es nesaprotu, kāpēc tajā vecajā mājā nekas vairāk uz priekšu netiek darīts. Man patiesībā pirmoreiz mūžā ir tāds gadījums. Mēs tik ilgi to projektu gaidījām, un teātris gaida, un arī “Re Re” ļoti gribēja būvēt. Kāpēc nebūvē, man nav izskaidrojuma,” saka arhitekte Gaile.
Pasūtītāja – “Valsts nekustamo īpašumi” – mājaslapā lasāms, ka projekta nodošanas gads ir jau nākamais – 2020. Tomēr sarunās tiek minēts 2021. gads. No līguma ar būvnieku izriet, ka būvniekam būvdarbi jāpaveic 24 mēnešu laikā, skaitot no nekustamā īpašuma pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas dienas.
“Tas termiņš, ar ko mēs rēķināmies, ir primāri tas, lai JRT varētu uz 2021. gada rudens sezonu ievākties iekšā savās izremontētajās, atjaunotajās telpās. Un būvniekam termiņš, protams, ir ātrāks, un tas ir 2021. gada pavasaris. Jāparedz laiks garantijas remontiem, putekļiem un krāsām jāizgaro,” stāsta VNĪ projektu vadītājs.
Vai līdzās laika rezervei ir ierēķināta arī finanšu rezerve? “Finanšu rezerves valsts budžetā paredzētas visai reti. Mēs esam rēķinājušies ar to, ka būvnieks darbus veiks atbildīgi, papildu finansējuma tādā lielā apjomā nav – tāda prasība bijusi. Neviens jau nav arī jautājis – tik un tik vajadzēs klāt,” norāda Andersons.
Var ietekmēt citas ieceres
Lai neradītu lieku ažiotāžu, Jaunais Rīgas teātris atteicies komentēt šī brīža situāciju un gaida, kā situācija risināsies. Arhitekte Zaiga Gaile uzskata, ka galvenais šajā projektā ir nepieļaut, ka varētu atkārtoties teātra pagaidu mītnes – Tabakas fabrikas – rekonstrukcijas scenārijs, ko arhitekte nosauca par neveiksmi un kur par situācijas ķīlniekiem kļuva teātris. VNĪ jau vairākkārt publiski apliecinājuši kļūdas nepieļaut Lāčplēša ielas projektā.
Būtiska aizķeršanās Lāčplēša ielā var izraisīt citu notikumu ķēdi. Pēc tam, kad JRT pārcelsies atpakaļ uz savam īstajām mājām, Tabakas fabrika nestāvēs tukša un apkaime pārtaps par radošo kvartālu, kur iecerēta vieta arī Latvijas Kultūras akadēmijai, Fotogrāfijas un Kino muzejiem, kurus turklāt varētu apvienot. 2021. gada pavasarī jau ieplānots sākt būvdarbus. Patlaban rit sarunas ar metu konkursa uzvarētajiem.
