Muzejs taps pašlaik neapbūvētā teritorijā starp Hanzas, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu. Muzejs būs daļa no "ABLV Bank" grupas projekta "Jaunā Hanzas pilsēta".
Muzeja kolekcijas pamats būs darbi, kurus banka kopā ar Kultūras ministriju pēdējos desmit gadus iepirkusi no māksliniekiem.
"Laikmetīgās mākslas kolekciju mēs pakāpeniski veidojam jau gandrīz 10 gadus, un pa šo laiku esam iegādājušies vairāk nekā 200 darbu. Tuvākajos gados plānojam to vēl paplašināt. Pērn parādījām sabiedrībai daļu no šīs kolekcijas [izstādē "…lai gadījums kļūtu par notikumu…"]. Izstādes atklāšanā es minēju, ka mākslas darbiem galu galā vajadzētu arī sienas - vietu, kur tos varētu aprūpēt pastāvīgi," stāsta "ABLV Bank" līdzīpašnieks Ernests Bernis.
"Šī mums nav pirmā sadarbība, un tagad esam apņēmušies īstenot šādu nebūt ne mazu projektu, kas Latvijai šodien ir ļoti vajadzīgs. Ļoti ceru, ka mums izdosies, jo atpakaļceļa vairs nav. Esam ieguldījuši daudz darba, izskatījām arī koncertzāles variantu, bet tas izrādījās pārāk liels un dārgs projekts, tādēļ izšķīrāmies par labu Laikmetīgās mākslas muzejam. Tagad priekšā smags darbs - arhitektu izvēle, celtniecības sarežģījumi, bet mūs tas nebaida," norāda mecenāts Boriss Teterevs.
Kultūras ministre Dace Melbārde pauda gandarījumu, ka gadā, kad Rīga ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka, spāru svētkus svin Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, dots starts arī Laikmetīgās mākslas muzejam. Lai gan muzejs būs privāts, valsts to varēs akreditēt, un saturu veidos kā publisko-privāto partnerību, līdzīgi kā ar Latvijas Okupācijas muzeju. Laikmetīgās mākslas muzeja vīziju kopīgi izstrādās ekspertu padome.
"Ceru, ka tas būs tāds 21.gadsimta muzeja piemērs, kas lauzīs daudzus stereotipus par to, kas ir muzejs. Ceru, ka liela nozīme tiks pievērsta radošai izglītībai, radošuma atraisīšanai, dažādiem interesantiem eksperimentiem, izaicinājumiem. Es ceru, ka tā būs vieta, kur ļoti vēlēsies nākt bērni un jaunieši. Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, kādu lielu ietekmi uz bērna izglītību un personības veidošanos var atstāt mākslas izglītība," saka Dace Melbārde.
Ministre arī pauda cerību, ka par privātiem līdzekļiem iecerētais muzejs iedvesmos arī citus mecenātus aktīvāk atbalstīt kultūru Latvijā.
„Muzeja satura veidošana notiks pēc privātās publiskās partnerības principiem, kas Latvijā, arī kultūras nozare ir pazīstama prakse,” skaidro ministre. „Līdzīga partnerība šobrīd tiek veikta ar okupācijas muzeju un Žaņa Lipkes muzeju, kas ir privātie muzeji. Tiek slēgts speciāls līgums, kurā ir atrunātas muzejam īstenošanai atvēlētās valsts funkcijas.”
Pirmie soļi uz Laikmetīgās mākslas muzeju sperti laikā, kad Kultūras jomu valstī pārraudzīja Helēna Demakova. Viņa arī pirms deviņiem gadiem dibināja starptautisku ekspertukomisiju,kura atlasa muzejā izstādāmos kolekcijas darbus. Šobrīd kolekcijā ir 204 darbi, kurus veidojis kopskaitā 31 autors, to kopējā summa - 720 000 eiro.
„Pirms krīzes es iebudžetēju 100 000 latu. Par to iepirkta viena kolekcijas daļa,” stāsta Demakova. 2004. gada beigās Demakova devās uz Oslo, kur izdevās iegūt līdzekļus, par kuriem iepirkt vēsturiskus laikmetīgās mākslas darbus, piemēram, Borisa Bērziņa, Ilmāra Blumberga un citu autoru darbi.
Paši mākslinieki atzīst - šī diena ir svētki visai nozarei, tomēr pietrūkst valsts ieinteresētības.
„Privātpersonas - lieliski cilvēki, kas interesēja par mākslu un māksliniekiem, ir apsteiguši valsti,” norāda tēlnieks Aigars Bikše. Savā ziņā tie ir svētki, bet man kā māksliniekam liekas, ka valstij arī tagad jāsaņemas.”
Pagaidām Laikmetīgā mākslas muzeja aprises iezīmētas baltiem stabiem klajā laukā starp Mihaila Tāla, Hanzas un Skanstes ielu ielokā. Muzeja ēkas skiču un tehnisko projektu konkursu izsludinās nākamā gada sākumā. Plānots, ka tas būs atklāts, starptautisks konkurss.