Viņš bija ļoti spilgta personība mūsu kultūras ainavā. Līderis un cilvēks, kas spēja atklāt talantus un palīdzēt viņiem izvirzīties.
Viņa vadībā izmainījās Rīgas operas kultūra, kļūstot par Eiropas mūzikas telpas daļu.
Pats Andrejs Žagars savulaik Latvijas Radio 3 programmai ''Klasika'' atzina, ka operas mākslu atklājis visai vēlu, taču iemīlējis to uz mūžu.
No 1996. līdz 2013. gadam Žagars bija arī Latvijas Nacionālās operas direktors.
Andrejs Žagars mūžībā devies pēc ilgstošas slimības.
Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. 1982. gadā beidzis Dailes teātra 7. studiju un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē. Pēc absolvēšanas Žagars sāka strādāt Dailes teātrī, kur darbojās līdz pat 1994. gadam. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas spēlfilmās, tostarp "Ilgais ceļš kāpās", "Dubultnieks", "Akmeņainais ceļš" un citās, arī Annas Vidulejas "Homo novus" (2018). Filmējies arī Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā.
Deviņdesmitajos gados Žagars sāka uzņēmējdarbību un Rīgā atvēra vairākas kafejnīcas, tostarp leģendāro "Osiris".
Par ieguldījumu operas attīstībā un sadarbības veicināšanu starptautiskā mērogā saņēmis daudzus apbalvojumus un atzinības: “Spīdolas gada balvu ekonomikā” (2008), Francijas Goda leģiona ordeni (2001), Triju Zvaigžņu ordeni (2002).
2014. gadā nodibināja Andreja Žagara Kultūras un attīstības fondu ar mērķi veicināt un attīstīt kultūras projektus, īpaši mūzikas un mākslas nozarēs. Darbojies arī kā mākslinieciskais vadītājs fondā “Baltijas muzikālās sezonas”. 2017. gadā tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai".
