Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Puntulis nolēma vienpusēji lauzt Latvijas un Krievijas Kultūras ministriju sadarbības vienošanos
Pagājušajā nedēļā Latvijas Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) vienpusēji nolēma lauzt 2002. gadā parakstīto Latvijas un Krievijas Kultūras ministriju sadarbības vienošanos. Šāds līgums no trim Baltijas valstu Kultūras ministrijām bija tikai Latvijai.
“Svarīgākais bija paziņot to, ka Kultūras ministrijas dokumentu mapē nav vietas līgumam ar šā brīža Krievijas valdību,” skaidroja ministrs. “Tas neizslēdz jebkādu kultūras sadarbību ar Krievijas māksliniekiem arī turpmāk. Tā var notikt arī ārpus līguma ietvariem. Mēs šeit runājam par tiem māksliniekiem, kuri ir pauduši atbalstu valdošajam režīmam, līdz ar to atbalstot šo agresiju pret Ukrainu. Mēs runājam tikai par tiem māksliniekiem. Par tiem māksliniekiem, kuru pozīcija ir pret šo, es neredzu nekādus šķēršļus sadarboties arī turpmāk.”
Latvijas kultūras institūcijas nesadarbosies ar Krievijas viesmāksliniekiem, kas atbalsta karu
Arī Krievijas mākslinieku iecienītās Dzintaru koncertzāles vadība pieņēmusi lēmumu sadarboties tikai ar Krievijas agresiju publiski nosodošiem māksliniekiem.
“Neviens šeit kāju nespers, nevienā koncertā, ne pa koncertzāles durvīm, ne tuvumā.
Neviens no šiem māksliniekiem, kas nebūs pauduši skaidru nostāju. Daudziem māksliniekiem, kuri šobrīd pauž kādu nostāju vai paudīs, viņiem pilnīgi noteikti būs kādu brīdi liegtas iespējas uzstāties viņu valstī. Protams, ka esam gatavi viņus uzņemt,” norādīja Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis.
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) šobrīd pieņēmusi lēmumu palīdzēt ukraiņu māksliniekiem un institūcijām, atliekot iecerētā pasākuma rīkošanu.
“Jāskatās, kāda var būt mākslas pasaules atbilde šai situācijai, ko mākslinieki var darīt,” skaidroja RIBOCA stratēģisko partnerattiecību direktore Inese Dābola, norādot arī:
“Mums ir komandā Krievijas pilsoņi, un mums ir bijis finansējums, tostarp arī no Krievijas. Nē, tam nav nekāda sakara ar sankcijām. Tas ir nesaistīts ar varu bizness, kas ir atbalstījis arī Rīgas biennāli. [..] Es saprotu tos, kuri šobrīd nevar publiski klaji atklātu paust savu nosodījumu pret Krievijas agresiju tāpēc, ka ne visiem ir drosme un iespēja, jo kopš vakardienas tiem, kuri to dara, iestājas kriminālatbildība un draud reāls cietumsods.”
Arī Latvijas Nacionālā opera un balets turpmāk sadarbosies tikai ar viesmāksliniekiem, kuri pauduši konkrētu nostāju pret šo karu, pret Putina režīmu. Jau atcelta slavenās operdziedātājas Annas Ņetrebko uzstāšanās aprīļa sākumā.
Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Egils Siliņš atzina: “Es gribētu, ka māksla ir māksla un politika ir politika. Tā situācija ir aizgājusi tik dramatiski, ka mēs vairs nevaram palikt vienaldzīgi.
Lielākoties tomēr ir skaidrs paudums no māksliniekiem, kāda ir viņu attieksme pret šo karu, pret Putina režīmu. Lielākais vairākums stāv ukraiņu tautas pusē.”
Lai paustu atbalstu ukraiņiem, no pagājušās piektdienas Latvijas Nacionālās operas un baleta teātris pirms katras izrādes atskaņos Ukrainas himnu.
Igaunija valsts līmenī apturēs kultūras sadarbību ar Krieviju
Savukārt Igaunijas Kultūras ministrija pirmdien paziņojusi, ka neparakstīs kultūras sadarbības programmu ar Krieviju turpmākajiem trim gadiem.
Starp Igauniju un Krieviju ir spēkā ministriju līmenī noslēgts līgums par sadarbību kultūras un mediju jomā, un, balstoties uz šo līgumu, regulāri tiek apstiprinātas divpusējas programmas, kurās plānoti konkrēti pasākumi.
"Attiecības starp Igauniju un Krieviju vienmēr ir bijušas sarežģītas, tomēr kultūras apmaiņa mums ir bijusi svarīga. Karš Ukrainā ļoti smagi skāris sadarbību kultūras jomā. Mēs saprotam, ka gan Igaunijas, gan Krievijas pusē cieš visa kultūras nozare, taču pasaules sabiedrība nepieļaus starptautisko tiesību pārkāpumus un uzbrukumu citas valsts teritoriālajai integritātei un suverenitātei," norādījis Igaunijas kultūras ministrs Tīts Teriks.
Kultūras sadarbības apturēšana nozīmē, ka Igaunija neslēgs jaunu sadarbības programmu 2022.–2024.gadam saskaņā ar abu valstu sadarbības līgumu, kas ar Krieviju noslēgts pirms daudziem gadiem. Programma atradās izstrādes stadijā un būtu likusi pamatus konkrētām sadarbības aktivitātēm, ļaujot savstarpēji finansēt kultūras projektus un aktivitātes arī no valsts budžeta.
Kā izteicies ministrs, savā ziņā kultūras un sporta nozare jau "tikusi soli tālāk", jo daudzas kultūras iestādes un pasākumu rīkotāji vairs neuzskata par iespējamu turpināt kultūras sadarbību un kultūras apmaiņas ar Krieviju un ir to atklāti un skaidri darījuši zināmu saviem partneriem un auditorijai.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
