Līdz septembrim atjaunos Zaļo sinagogu Rēzeknē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem un 7 mēnešiem.

Rēzeknē nopietnu restaurāciju šobrīd piedzīvo Zaļā sinagoga, kas ir senākā koka sinagoga Baltijā un līdz ar to īpašs koka arhitektūras piemineklis. Jau šī gada nogalē restaurētās sinagogas durvis plānots atvērt apmeklētājiem, ierīkojot te digitālu ekspozīciju par ebreju kultūras mantojumu un koka arhitektūras centru.

“Šai ēkai pilsētā ir īpaša vērtība jo tā ir lieciniece daudziem notikumiem kādreiz lielās ebreju diasporas dzīvē,” uz Rēzeknes pilsētas vēsturiskajā centrā Izralēas un Krāslavas ielas krustojumā esošo sinagogu jeb vienīgo ebreju lūgšanu namu, kas ir arī viena no vecākajām koka ēkām pilsētā un kur šobrīd norit vērienīgi restaurācijas darbi, norāda Rēzeknes pilsētas domes pārrobežu projekta vadītāja Natālija Jupatova. “Tiek restaurētas visas koka detaļas, katru detaļu pētām, ko ar viņu darīt - restaurēt vai nomainīt.”

“Tā sauktā Zaļā sinagoga Rēzeknē ir uzbūvēta 1845.gadā. Uz to laiku tā bija viena no lielākajām ēkām Rēzeknes pilsētā,” no kopumā deviņām tolaik Rēzeknes pilsētā esošajām sinagogām šī ir vienīgā, kas par spīti spēcīgajiem otrā pasaules kara postījumiem pilsētā saglabājusies līdz mūsdienām, stāsta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Latgales reģiona pārvaldes vadītāja Vilma Platpīre. “Sinagoga ir ļoti vērtīga ar to, ka tā ir koka arhitektūras pērle Rēzeknes pilsētā. Šī ēka ir interesanta gan ar savu izvietojumu pilsētas vidē, gan ar to, ka tā ir stingri orientēta uz debespusēm, gan ar to, ka pirmais stāvs ir bijis tāda kā vīriešu daļa, otrais stāvs kā sieviešu daļa. Tas viss tiks saglabāts, arī vēsturiskās kāpnes.”

Pēdējā pusgadsimta laikā remontdarbus Rēzeknes Zaļā sinagoga  nav piedzīvojusi, tādēļ darba restauratoriem esot daudz. “Katra detaļa tiek fotografēta, tiek rakstīts apraksts un taisīta restaurācijas pase. Diemžēl kopš 2005. gada, kad tika veikta ēkas apsekošana, šobrīd ēkas stāvoklis ir stipri pasliktinājies...” atzīst Natālija Jupatova.

“Darbs ir sarežģīts, nevar pielietot visas jaunākās tehnoloģijas,” koka arhitektūras restaurācijas specifiku atklāj darbu vadītājs Mareks Laicāns. “Tiek izmantotas sūnas, apmetumam tiek izmantots tikai tīrs kaļķis un smiltis.”

Tomēr ieguvēji sinagogas restaurācija būs ne vien pilsētas iedzīvotāji un viesi, ebreju kopiena, bet arī mākslas un restaurācijas studenti, kas aktīvi tiek pieaicināti restaurācijas darbu veikšanā. “Rēzeknes mākslas skolas studenti pašlaik restaurē sinagogas logus. Četras  reizes projekta īstenošana laikā pie mums brauc studenti no Norvēģijas un šeit jau ar savu pieredzi ar savam zināšanām viņi strādā, nedēļu pavada šeit un piedalās arī restaurācijas darbos,” stāsta Natālija Jupatova.

Projektā, kura kopējais finansējums ir vairāk nekā 700 tūkstošus eiro, Rēzeknes vēsturiskajā centrā būs ne vien atjaunots sens kultūras piemineklis, izveidots īpašs koka arhitektūras centrs,  bet tiks veidota virtuāla ekspozīcija par ebreju kultūras mantojumu.

Ar ekspozīciju un īpašo ebreju maizes krāsni ir cerība piesaistīt objektam nākotnē arī tūristus. Restaurācijas darbus Rēzeknes Zaļajā sinagogā plānots pabeigt šī gada septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti