Ēterā redzamo gatavoja LTV kultūras redakcija - žurnālisti, režisori, izpildproducenti, redaktori un ētera sejas. Viņi šo gadu pavadīja īpaši spraigi un piedzīvoja gan milzu saviļņojumu, intervējot pasaules līmeņa zvaigznes, gan pavadīja trauksmainus brīžus, lai jums, skatītāji, visātrāk un kvalitatīvāk pastāstītu par kultūras notikumiem. Kas ir viņu spilgtākās atmiņas no 2014.gada?
LTV kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle stāsta: "Atmiņā paliekošs notikums ir klasiskās mūzikas zvaigžņu koncerts “Dzimuši Rīgā”, ko mēs parraidījām ne tikai Latvijā, bet vēl 11 Eiropas valstu televīzijās. LTV raidīts klasiskās mūzikas koncerts sasniedza milzīgu auditoriju! Pie projekta strādājām vairākus mēnešus, man bija iespēja piedzīvot neaizmirstamas tikšanās - ar Mihailu Barišņikovu Ņujorkā, Gidonu Krēmeru Kronbergā un Marisu Jansonu Amsterdamā. Koncertu veidojām kopā ar BBC režisoru Pīteru Maniuru un viņa radošo komandu no Londonas. Filmējām citādāk, nekā ierasts - ar precīzu, sagatavotu scenāriju, kas būvēts uz mūzikas partitūras tā, lai katra sīkākā detaļa, mūzikas epizodes kulminācija tiktu parādīta skaidrā, precīzā ritmā, vizualizējot mūzikas plūdumu. Tas bija pārbaudījums Latvijas operatoriem - sekot režisora scenārijam, rūpīgi veidojot katru kadru. Mūsējie to veica spīdoši! LTV ar šo tiešraidi pārliecinoši pierādīja sevi Eiropas sabiedrisko raidorganizāciju kartē kā kultūras un kvalitātes televīzija - izcēla mūsu māksliniekus, mūsu valsti un Rīgu kā talantīgu un aizrautīgu ļaužu mājvietu. Viss, ko tagad varu vēlēties - lai turpinātos šī tradīcija un mēs atkal varētu piedāvāt Eiropai šāda līmeņa pasākumus."
Eva Ikstena-Strapcāne un Edgars Raginskis pirms koncerta "Dzimuši Rīgā" (foto no personīgā arhīva)
"Vai dažu nedēļu laikā var iemīlēt Eiropas kinoklasiku? Nē, protams. Bet var atklāt personību, var iemīlēt cilvēku un viņa mākslu. Eiropas Kinoakadēmijas "invāziju" vārda vislabākajā nozīmē Latvija sagaidīja ar profesionālu toleranci un pat eleganci, kas sasniedza savu kulmināciju divos emocionālos notikumos. Anjēzes Vardas vienīgais publiskais seanss un tikšanās ar publiku grenznajā "Splendid Palace" un balvas pasniegšanas mirklis uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ar mazu butaforisku autmobilīti un stāvovācijās ieskautu izcilu kino personību Anjēzi Vardu. Var gadiem runāt par kino valodas novatorismu, autora rokrakstu un tomēr palikt atsvešināts no tā. Bet tad nāk šī maza auguma šamantā 86 gadus vecā režisore, pumpainā kleitiņā, pumpainās zeķītēs, pumpainu somiņu un nūjiņu ar sarkanām rozītēm. Dokumentāliste pēc savas pārliecības un avangarda māksliniece pēc savas būtības. Tā kino vēsture iegūst realitātes dimensiju un cilvēcisku veidolu," norāda kino raidījumu autore un vadītāja Daira Āboliņa.
Eva Ikstena-Strapcāne (npo kreisās) un Kristīne Želve Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas pasākumā (foto no personīgā arhīva)
Henrieta Verhoustinska, Kultūras ziņu, raidījumu "100g kultūras. Diskusija" un "Lielās lasīšanas" redaktore: "Skaistākie brīži tomēr saistās ar vasaru, ar Pasaules koru olimpiādes laiku, kad, gluži kā decembrī - Eiropas kinomēneša laikā - vairāk nekā nedēļu gatavojām divus ziņu izlaidumus dienā. Otrs - Koru ziņas un Kino ziņas - "gaisā gāja" naktīs, pēc Nakts ziņām un vēl vēlāk, pēc lielo koncertu ētera, un Zaķusalas tornī jutos kā tā princese ar bizi. Bija jāsavelk ēterā tik daudz notikumu! Atceros, ne tikai producēju, bet pati arī gatavoju sižetu par to, ka nākamā Pasaules koru olimpiāde notiks Sočos. Tieši sižeta gatavošanas dienā virs Ukrainas tika notriekta Malaizijas lidsabiedrības lidmašīna. Atceros šoku, kad pat pēc uzzinātajiem faktiem vācu kompānija, kura rīko koru olimpiādi, negrasījās mainīt lēmumu par norises vietu. Interesanti, vai visas valstis piedalīsies šajā vietā nākamajā koru olimpiādē. Un vēl, protams, jutos ļoti līdzdalīga Eiropas kinomēnesī. Man liekas, tas bija grūtāk nekā atrādīt Pasaules koru olimpiādes krāšņos koncertus un ļaužu masas, jo lekcijas un semināri, kā arī kinosenasi paši par sevi nav ļoti atraktīvi. Tomēr tas, ka mums pirmajiem bija intervijas ar Līvu Ulmani, Vimu Vendersu, Agnešku Holandi, Anjēzi Vardu - šīm izcilajām kino personībām - pilda ar lepnumu. Skaistajā EFA ceremonijas pēcballē beidzot kārtīgi izdejojos - par visu kultūras galvaspilsētas gadu!"
Henrieta Verhoustinska (foto no personīgā arhīva)
"Noteikti neaizmirstams piedzīvojums daudziem, ja ne visiem, bija Pasaules koru olimpiāde Rīgā, kas faktiski ir pasaules tautu satikšanās vienuviet. Intervējot dažādu tautu pārstāvjus, kultūrīpatnības bija manāmas jo spilgti. Kad uz noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu Mežaparkā biju paņēmusi līdzi savu bērnu, melnādainās dāmas no Āfrikas ap viņu burtiski aplipa un taustīja viņas blondos matus un rociņas, un pirkstiņus, katru pa vienam - it kā viņu rokās nonākusi reta porcelāna lelle. Viņu sejas vēstīja siltu, mātišķu mīlestību, kas mani mierināja, jo pētīja meitiņu nudien intensīvi. Tikpat neparastas šķita ķīnietes, kuras saulē bez saules sarga nerādījās. Izrādās ne tāpēc, ka baidītos no saules dūriena, bet gan tāpēc, lai nekādā gadījumā neiedegtu! Āfrikāņi sūrojās, ka nevar naktīs gulēt, jo saule Latvijā riet neticami vēlu. Viņu mājās - ap plkst. 17, bet šeit sāk krēslot ap plkst. 23. Interesanti bija klausīties, kā dienvidāfrikāņu jaunieši jūsmoja par šejienes sabiedriskā transporta satiksmi: "Jums pieturās ir autobusu grafiki un tur norādītajā laikā transports arī atbrauc."," atmiņās dalās kultūras ziņu žurnāliste Madara Rudzīte.
Madaras Rudzītes meita Mežaparkā Pasaules koru olimpiādes laikā (foto no personīgā arhīva)
"Visskaļākais, negaidītākais, vispatiesāko un visdažādāko emociju gammu izkliedzošākais, dziedošākais notikums vasarā - Pasaules koru olimpiādes apbalvošanas ceremonija! Daudzu tautību kolektīvu sajūsma, asaras un urravas. Uz dzīvessparu, vitalitāti un grūtību pārvarēšanu iedvesmojošākā filmēšana bija sižets par kori ratiņkrēslos, stumjoties pa Vecrīgas bruģi uz gājienu. Vēl arī elpu aizraujošā sajūta Līgo lielkoncertā Mežaparka estrādē, izjūtot saulgriežu ritmu spēku. Atceros, mēģinājuma filmēšanā turēju lietussargu virs operatora un, lavierējot pa slīdošo mulču starp slapjiem skrienošiem dejotājiem, filmēt pieteikumu. Laimīgu Jauno gadu!" novēl Anete Lesīte, kultūras ziņu žurnāliste.
"Notikumu bija tik daudz, bet visspilgtāk atmiņā palika Pasaules koru olimpiāde un Eiropas Kinoakadēmijas balvas ceremonija. Pasaules koru olimpiādes ziņas vēlajās nakts stundās bija vissirsnīgākās, savukārt Kino ziņas deva iespēju Latvijas tautai iepazīt izcilas kino personības. Vasaras spilgtākais piedzīvojums bija "Kultūras dīvāns", kuram netrūka jautru aizkadra brīžu. Vislielākās raizes bija saskaņot tā novietošanu. Ja kādam vajag informāciju par pludmali un Rīgas parkiem, tad droši vaicājiet! Toties bija prieks, kad tikko tas kaut kur tika novietots, tā visi gribēja fotografēties. Vērmanes parkā bērni pat zināja, ka tas ir "Kultūras dīvāns"," stāsta režisora asistente Karmena Kreicberga.
Kultūras ziņu žurnālists Jānis Lācis teic: "Neaizmirsīšu Gaismas pils atklāšanu. Vēl pirms četriem gadiem man diendienā sanāca iet garām Gaismas pilij kā jaunbūvei un redzēt, kā tā aug ar katru iedzīto naglu. Tas nesmukais skats, kas pavērās no Daugavas otra krasta, tracināja. Tagad tas ir beidzies un pilsētas ainavā ir jauns liekums. Tagad gaidu, kad pabeigs Z torņus. Vispār vajadzētu, lai Rīga stiepjas uz augšu. Objektīvi - domāju, ka lielākais šī gada kultūras notikums ir Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasiegšana. Tas patiešām ir nopietns notikums, salīdzinot ar vairākiem pompoziem, bet, manuprāt, tomēr vairāk dekoratīviem "masovņikiem", kas šogad pieskandināja Rīgu. Laimīgu 2015.!"
Jānis Lācis (no kreisās) un Vims Venderss (foto no personīgā arhīva)
Sandra Eihmane, producente: "Šis gads ir bijis nepārtraukts izziņas un piedalīšanās process: Latvijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatu draugu ķēde, Vijas Celmiņš pirmā personālizstāde Latvijā, daudznacionālais koris Mežaparkā, patiešām smalkais sakrālās mūzikas koncerts vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā. Piedzīvoju lepnuma sajūtu par mūsējiem, jo viņi taču ir dzimuši Rīgā! Producēju virkni pasākumu, kas saviļņoja mani līdz sirds dziļumiem, piemēram, sociālā dienesta bērnu talantus operā. Izstādes ļāva novērtēt varas un cilvēku likteni. Visspilgtāk atmiņā palikusi Stūra māja. Ļoti spožs kultūras gads! Gribētos, lai tam būtu turpinājums."
"Mans notikums numur viens pilnīgi notiekti bija Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija Rīgā. Kā kino mīļotāja es to atcerēšos vēl ilgi. Veidoju sižetu par leģendāro Līvu Ulmani, to varēšu stāstīt mazbērniem. Divus gadus esmu mācījusies Norvēģijā, tādēļ varēju saruāties Līvas Ulmanes dzimtajā valodā, režisorei tas bija pārsteigums. Šogad sajutos tuvu Eiropas kultūras elitei, kas deva man radošu iedvesmu un neizdzēšamas atmiņas," atklāj kultūras ziņu žurnāliste Liene Laviņa.
Liene Laviņa (no labās) un Līva Ulmane (foto no personīgā arhīva)
"Šis bija lielu kultūras notikumu gads, kad patiesībā ir viegli strādāt un viegli parādīt savu izcilību. Var izbaudīt katras dienas nepārejošo labpatiku strādāt kopā ar savējiem - "100g kultūras. Diskusija" kolēģiem Kristīni, Gustavu, Henrietu, Zitu. Mēs esam centušies savu uzlikto latiņu saglabāt augstu katrā raidījumā. Diskusijas komandai pievienojos pirms gada, ieskrējiena celiņš jau aiz muguras, un tieši šajā sezonā jau notvēru lidojuma mirkļus, kad izdodas raidījums. Pašai no sevis neaizbēgt, tāpēc neliekuļošu - arī te nāk līdzi un pa visām spraugām ārā spraucas mana ziņu žurnālistikas mentalitāte, tāpēc esmu bezgala laimīga, ka diskusija ļauj runāt par man personiski svarīgo: par Rīgas Lielo kapu bojāeju, par dzīvnieku izmantošanu cirkā, par holokausta atmiņu un citiem tematiem. "100g kultūras. Diskusija" ir celmlauža loma Latvijas kultūras žurnālistikā, kuras funkcija līdz tam tika uztverta lielākoties tikai kā komplimentāra apjūsmošana. Mēs uzrādām problēmas, aktualizējam pretrunas, rosinām dažādus skatījumus un meklējam risinājumus. Saviem kolēģiem arī nākamajā gadā vēlu, lai neizsīkstoši diskusiju temati un drosmīgi jautājumi!" norāda "100g kultūras. Diskusija" redaktore Gunta Gaidamaviča.
Režisora asistente Zane Apsīte: "Visemocionālākais pārdzīvojums bija Eiropas Kinoakadēmijas balvas pasniegšanas ceremonija Rīgā. Ar lielu sajūsmu vēroju, kā dienu no dienas Latvijas Nacionālās operas skatuve pārtop par modīgu, spožu un eiropeisku pjedestālu. Balvas pasnigšanas dienā jutos kā īstos svētkos - sarkanie paklāji, saposušies cilvēki, kino elite un prieks. Jā, patiess prieks! Strādājot pie cermonijas translācijas, jutu, ka radošā un tehniskā komanda strādāja ar lielu prieku un patiesu interesi, lai pasniegšanas ceremonijā viss būtu visaugstākajā līmenī. Manuprāt, Rīga godam izpildīja Eiropas kino galvaspilsētas statusu."
Piedāvajam atskatu uz šo piedzīvojumiem un nebijušām sajūtām piepildīto laiku, kuru esam dalījuši kopā ar jums, mīļie LTV skatītāji!
