ĪSUMĀ:
- Nesaņemtā VAS "Latvijas Valsts meži" ziedojuma dēļ Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) janvārī neizsludinās reģionu kultūras projektu konkursu.
- Reģionu kultūrtelpām, lai īstenotu iecerētos projektus, patlaban vienīgā iespēja ir piedalīties lielajos nozaru konkursos.
- Kultūras ministrs Nauris Puntulis ir saņēmis solījumu no premjera un Finanšu ministrijas, ka netaisnība pret reģionu kultūrtelpām tiks novērsta.
- Ja ministru prezidents Krišjānis Kariņš savu solījumu pildīs, tad reģionu kultūras projektu konkursi varētu tikt izsludināti aprīlī vai maijā.
- Finanšu nepietiekamība visiem projektu iesniedzējiem vairo neapmierinātību ar Kultūrkapitāla fonda darbu.
- Valsts kultūrkapitāla fonda "labās slavas atjaunošana" ir viena no kultūras ministra Naura Puntuļa otrā termiņa prioritātēm.
Mazajam kultūrtelpām VKKF reģionālo konkursu finansējums ir ļoti būtisks
Saulkrastu brīvdabas estrādē Neibādes kūrorta 200. jubilejas svinības ar koncertu sēriju tika ieskandinātas jau pagājušajā vasarā. Saulkrastu novada kultūras centrs māksliniekus, tostarp dziedātāju Ainaru Mielavu, uzstāties aicināja ar Valsts kultūrkapitāla fonda reģionu programmas atbalstu, kurā līdz šim tika sadalīta "Latvijas Valsts mežu" (LVM) ziedotā nauda. "Esam mazs novads un maza pašvaldība, un, protams, mēs vienmēr meklējam līdzfinansējuma avotus, un viens no šādiem avotiem ir "Latvijas Valsts mežu" un Kultūrkapitāla fonda Vidzemes reģiona izsludinātais konkurss. Divu gadu laikā esam iesnieguši un arī guvuši atbalstu četriem projektiem," stāsta Saulkrastu novada kultūras centra vadītāja Arta Skudrēna. Saulkrastu novada kultūras centrs bija plānojis Vidzemes kultūras programmas konkursā startēt arī šogad, lai kūrorta jubilejas svinības būtu pēc iespējas krāšņākas. Arta Skudrēna neslēpj, ka šis finansējums novada kultūras dzīvei ir "ārkārtīgi būtisks".
Reģioni kļūst par valdības vadītāja politikas "ķīlniekiem"
Kā rakstiskā atbildē skaidro ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs: "[..] Prakse dalīt valsts uzņēmumu ziedojumus pēc neskaidriem principiem un necaurspīdīgā procesā ir izbeidzama, un turpmāk sporta un kultūras jomas projektiem valsts finansējums ir piešķirams ar valsts budžeta starpniecību."
Kamēr Ministru prezidenta izšķiršanos par labu šādam solim raisīja dāsnie "Latvijas Valsts meži" ziedojumi mazpazīstamām sporta organizācijām, neapstiprinot uzņēmuma ziedojumu plānu, par 10% tika nogriezts arī Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums, kas tika sadalīts reģioniem, koru un deju kolektīvu atbalstam Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstībai, kā arī valstiski nozīmīgiem projektiem.
Pie tam šogad "Latvijas Valsts meži" šīm programmām ierasto 700 tūkstošu eiro vietā bija plānojuši piešķirt 1,18 miljonus eiro un VKKF atbilstoši vēsturisko zemju likumam bija iecerējis izsludināt papildu reģionālo programmu – Sēlijas novadam.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis neslēpj, ka viņa iebildumi par labu naudas nonākšanai VKKF kasē netika ņemti vērā: "Es biju ļoti uzstājīgs par to, ka šim mērķziedojumam būtu jānonāk Valsts kultūrkapitāla fondā, un uzstājīgs par to, ka mēs nedrīkstam būt kā ķīlnieki šinī situācijā. Bija diezgan neizprotamas tās situācijas, kurās mēs bijām ļoti tuvu valdības lēmumam, lai tomēr šis LVM ziedojums nonāktu apritē, tostarp arī Kultūrkapitāla fondā. Kādēļ tas tā neizdevās – tur droši vien būtu vēl jāveic dziļāka analīze, bet fakts, kāds tas ir, jā –
mēs esam nonākuši ķīlnieku lomā un šis finansējums kā ziedojums piešķirts netika."
Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētājai Dacei Bluķei grūti saprast, kāpēc tik radikāls lēmums tika pieņemts pašās gada beigās, kad darbi šim gadam jau bija saplānoti: "Cilvēcīgāk būtu bijis, ja šis process būtu, piemēram, iedarbināts uz 2024. gadu, ka šogad aiziet tā, kā aiziet, un tad izmaiņas uz nākamo gadu tiek darītas. Ja nu to riteni braucošai mašīnai mainīja, nu tad viņš kaut kā jānomaina līdz galam."
Reģioniem par naudu tagad jācīnās ar lielo kultūrtelpu projektiem
Kamēr cita risinājuma nav, reģioniem ar saviem projektiem jāstartē lielajos nozaru konkursos.
Tiesa, pieredze, startējot Valsts kultūrkapitāla fonda nozaru konkursos ar vietējā mēroga projektiem, reģioniem nav pozitīva.
Saulkrastu novada kultūras centra vadītāja Arta Skudrēna stāsta, ka pēdējos gados finansējums novada pasākumiem tajos nav gūts: "Mēs startējam šajos lielajos konkursos, protams, mēs to darām, mēģinām, un finansējumu negūstam. Bet mēs esam gatavi, mēs esam gatavi arī startēt atkārtoti un atkārtoti, bet nevaram konkurēt ar šiem lielajiem formātiem. Tas ir pilnīgi skaidrs, jā."
Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe atzīst, ka ekspertu žūrijai šajā situācijā ir jāizšķiras starp pilnīgi atšķirīgiem lielumiem: "Protams, ja ekspertiem jāizvērtē projekta nozīmīgums, tad lielāki, naudietilpīgi projekti vienmēr uzvarētu. Ja, teiksim, ir projekts par vienas altārgleznas restaurāciju vai muzejam kāda krēsla restaurāciju, tad šie mazie projekti automātiski zaudē, un tur atkal šīs reģionu programmas bija ļoti, ļoti svarīgas. Man pašai ir nācies arī mazliet, vasarās apceļojot vairāk Latviju, piemēram, ieejot kādā baznīcā, ka arī paši cilvēki ļoti lepojas ar to, ka jā – ka šo mēs restaurējām no šāda projekta un šo mēs izdarījām atkal no šīm Kultūrkapitāla reģionu programmām, kas liek domāt, ka viņas tomēr ārpus Rīgas tajos Latvijas novados, reģionos ir ārkārtīgi svarīgas."
Nauris Puntulis sola, ka reģioni bez atbalsta nepaliks
Kultūras ministrs Nauris Puntulis tomēr ir pārliecināts, ka pie naudas tiks arī reģionu projekti: "Vismaz pagaidām es esmu saņēmis šo pozitīvo solījumu gan no premjera, gan no Finanšu ministrijas, tātad šī gada budžetā
Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums varētu tikt palielināts, palielinot procentu likmi no akcīzes nodokļiem, proti, kopējais palielinājums varētu būt Valsts kultūrkapitāla fonda budžetam 2,7 miljoni."
To, ka VKKF budžeta samazinājums par 10% ir pārejoša parādība, rakstiski "Kultūršokam" apliecina arī Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs: "Tādiem valsts attīstībai un izaugsmei nozīmīgiem projektiem kultūras jomā kā
Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un Valsts kultūrkapitāla fonda darbības nodrošināšanai finansējums būs, bet tas tiks piešķirts saprotamā un caurskatāmā procedūrā no valsts budžeta."
Nauris Puntulis ir drošs, ka Kariņš savu solījumu pildīs: "Man nav tādas tik bēdīgas pieredzes ar premjeru, ka solījumi netiek pildīti, tādas pieredzes man nav."
Kultūrpolitikas pētnieks Sandis Voldiņš uzskata, ka par spīti dāsnajiem Kariņa solījumiem, reģionu kultūras dzīve šovasar tik un tā cietīs: "Šajā gadījumā tomēr ir problēma, īpaši ņemot vērā, ka jauno gadu mēs sākam ar tehnisko budžetu, tas nozīmē, ka arī tad, pat ja ziedojumu aizstāj ar valsts budžeta naudu, tas nozīmē, ka realitātē tas varētu būt zināms, teiksim, tikai marta beigās, kas nozīmē, ka savukārt tās mērķprogrammas, kuras klasiski arī gada sākumā, balstoties uz šo finansējumu, sludināja, realitātē, labākajā gadījumā izsludinās aprīlī, maijā, kas nozīmē, ka savukārt projekti, visticamāk, sāksies tikai un vienīgi ar otro gada pusi." Saulkrastu novada kultūras centra vadītāja Arta Skudrēna būtu mierā, ja tiešām tā arī viss notiktu: "Esam iemācījušies strādāt arī paātrinātā režīmā, vienmēr spējam kaut kā kaut ko risināt un atrisināt. Tas nebūs nekas jauns – uzzināt pēdējā brīdī, mēs spēsim ielekt arī pēdējā brīdī vilcienā."
Naudas trūkums izraisa neapmierinātību ar VKKF darbu
VKKF finansējums, pat garantēts, visu radošo ieceru īstenošanu nekad nav spējis nodrošināt.
Atbalstu saņem vien ceturtā daļa iesniegto projektu, izraisot regulāru neapmierinātību kultūras nozarē un bieži vien izskanot pieprasījumiem pārskatīt naudas sadales kārtību.
Tikko noslēgusies kārtējā tiesvedība pret Valsts kultūrkapitāla fondu. Rakstnieks Aivars Kļavis tiesas ceļā mēģināja panākt izmaiņas fonda konkursu nolikumā. Rakstnieku uz šo rīcību pamudināja Kultūrkapitāla fonda atteikums atbalstīt viņa grāmatu par literatūru, kas būtu domāta jauniešiem: "Šis projekts netika atbalstīts, un tas tika motivēts, ka projekta ideja komisiju nepārliecina. Tad ir iecere, un tad to ieceri tu realizē, tātad tas otrais solis man ir atbalstāms, bet tas pirmais nepārliecina. Nesaprotu to žūriju, kurā nav neviena prozaiķa, kā viņi no tām 11 lapiņām, ko es iesniedzu, to fragmentiņu, kurā patiesībā ir ievads, kurā izstāstu, kāpēc es to grāmatu rakstu, ko es ar to gribu pateikt, – kā viņi no šīm 11 lapiņām spēja saprast, ka tā ideja nepārliecinās, ja visai tai grāmatai kopumā būs, šķiet, pie 500 lapiņām."
Lai gan VKKF līdz šim visās tiesās ir uzvarējis, Sandis Voldiņš uzskata, ka ik pa laikam fondam šādi izaicinājumi ir vajadzīgi: "Nu, vispār jau Kļavis ir malacis! Tāpēc, ka jebkurai demokrātiskai sistēmai tāda tiesu kontrole – ik pa brīdim pārbaudīt, kā tā sistēma darbojas, un, iespējams, arī apskatīties, vai kaut ko nevajag uzlabot – vispār ir pareizi, tā ir jādarbojas demokrātiskā kultūrā un demokrātiskā valstī. Man tomēr jāatzīst, ka, ja mēs skatāmies pēc būtības, kādā veidā VKKF dala naudu, tā ir tik demokrātiska institūcija, kurai man tādu analogu grūti pat ir iedomāties."
Arī Aivars Kļavis pirmās instances tiesu decembrī zaudēja un vēl domā, vai lēmumu pārsūdzēt tālāk, jo rakstnieka pārliecība nav mainījusies – Valsts kultūrkapitāla fondam ir vajadzīgas pārmaiņas: "Es domāju, ka vispār Valsts kultūrkapitāla fondam ir jāpārskata, ko tad atbalsta. Nu nevar vienlīdz atbalstīt Dziesmu svētkus un, teiksim, viena autora vienu darbu, nu, teiksim, dzejoļu krājumu. Nevar atbalstīt vienlaikus operas izrādi grandiozu, milzīgu, tas ir ļoti labi, ka atbalsta, un tai pašā laikā rakstnieka uzstāšanos, es nezinu, Gulbenes bibliotēkā. Varbūt vajag pārskatīt, varbūt vajag nodalīt, varbūt vajag tos fondus sadalīt, varbūt ir kaut kādi grandiozi projekti, kuri būtu jāfinansē valstij vai Kultūras ministrijai pa tiešo, nevis caur Kultūrkapitāla fondu, kā tagad notiek."
VKKF labā slava – Naura Puntuļa darba prioritāte
Valsts kultūrkapitāla fonda labās slavas atjaunošana ir viena no kultūras ministra Naura Puntuļa otrā termiņa prioritātēm: "Ja es skatos uz šo tā tīri teorētiski un pēc tā mehānisma, kā tas ir uzbūvēts, pirmajā mirklī pārlasot, man īsti nebūtu nevienas sadaļas, kur es teiktu – nu šis nu gan ir nepareizi. It kā tas mehānisms ir uzbūvēts ļoti precīzi un ļoti rūpīgi, un tas ir gadiem darīts, taču ir jāmeklē tas iemesls, kādēļ tas nedarbojas tā, kā tam vajadzētu darboties."
Kultūrpolitikas pētnieks Sandis Voldiņš uzskata, ka šajā gadījumā jābūt ļoti skaidrai izpratnei, tieši kas nedarbojas tā, kā vajadzīgs:
"Ja instinktīvi liekas, ka kaut kas nav kārtībā, bet nav īsti saprotams – kas, tad, droši vien, ka to arī nevar izlabot nekādā veidā, jo jūs jau nezināt, kas ir jālabo."
Nauris Puntulis konkrēti min tikai projektu iesniedzējiem sūtītās atteikuma vēstules, kurās minētie iemesli esot ļoti nekorekti: "Iemesls, piemēram, "mazāk aktuāls", nu, tas dažkārt ir vienkārši pazemojošs. Jā, šeit būtu jāstrādā pie daudz loģiskākiem, pie daudz pamatotākiem un argumentētākiem, es teiktu, arī tādiem ētiskākiem atteikuma iemesliem."
Sandris Voldiņš uzskata, ka pamatotāku atteikuma vēstuļu rakstīšanai būtu jāalgo vairāk darbinieku: "Būsim arī godīgi, ja mēs gribētu rakstīt tāda veida projektu atteikums, kā tas, piemēram, notiek Eiropas Savienības fondos, kur gari, pa četrām piecām lapām katram ir izklāstītas pēc visiem principiem, sākot ar Satversmi un beidzot tiešām ar institūcijas nolikumu, nu tad VKKF, būsim godīgi, cilvēku skaits ir vismaz jādubulto."
Tikmēr Valsts kultūrkapitāla fonda padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe uzskata, ka nekādi atteikuma vēstuļu stila vai projektu šķirošanas procesa caurspīdīguma uzlabojumi nenovērsīs kultūras ļaužu neapmierinātību, nemainot finansējuma apmēru: "Mēs, protams, varam bezgalīgi uzlabot vērtēšanas kritērijus un labāk formulēt atteikuma iemeslus, bet būtību tas nemaina – mēs varam sadalīt tik, cik ir, un tas pieprasījums aug, un tā sadalāmā summa neaug."
