ĪSUMĀ:
- Madlienas muižu tās īpašnieks Edgars Kukuts pārdod vismaz astoņus gadus.
- Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes inspektori secinājuši, ka muiža ir ļoti sliktā stāvoklī, bet nekādus mērus nepieņem.
- Muižu un piļu eksperti saskata Madlienas muižai nākotni, ja tā nonāks īsta saimnieka rokās.
- Muižu un piļu liktenis Latvijā lielākoties ir atkarīgs no bagātiem entuziastiem, valstiskas glābšanas programmas nav.
- Muižu pētnieks Vitolds Mašnovskis lēš, ka no 2000 Latvijas pilīm un muižām pieklājīgā stāvoklī ir tikai 4%.
- Pēdējās desmitgadēs sabrukšanas dēļ no valsts aizsargājamo pieminekļu saraksta izslēgtas divas muižas apbūves un 76 atsevišķas muižas apbūvi veidojošas ēkas.
Madlienas muižas īpašnieks uzlabo savu piedāvājumu
"Atdodu bez maksas!" – patlaban jau ar šādiem vārdiem angļu un krievu valodā Madlienas muižas īpašnieks – uzņēmējs Edgars Kukuts "Facebook" lapā meklē jauno muižas īpašnieku. Līdz šim sludinājumā, kas dažādos nekustamo īpašumu portālos parādījies regulāri, bija norādīta simboliska cena – 1 eiro. Īpašums pārdošanā jau ir vismaz astoņus gadus. Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Graudiņš–Pētersons šajā laikā ir ticies ar vairākiem potenciāliem pircējiem, kas pie viņa vērsušies pēc padoma: "Runājot ar šiem iespējamiem pircējiem, esmu konstatējis, ka
pārdevums nebūt nav viens eiro. Tiek pieprasīta daudz lielāka summa. Tiek minēts, ka viņš pieprasa pārskaitīt uz viņa personīgo kontu daudz lielākas summas, no tūkstoša līdz pat 400 000 eiro par it kā ieguldītajiem darbiem, iegādātiem materiāliem, bet norāda uz to, ka līgumā tas varētu būt 1000 eiro.
Varētu teikt, ka tas ir netīrs darījums. Es uzskatu, ka šis sludinājums ir maldinošs un viņš vienkārši nevēlas viņu ne pārdot, ne atjaunot."
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns uzskata, ka Madlienas muižas īpašniekam trūkst zināšanu, kā šādi īpašumi jāpārdod: "Cik atceros, pirms 7–8 gadiem tur biju pirmo un vienīgo reizi. Mēs atteicāmies muižu tirgot, jo īpašnieks bija…
Nu tur nav nekā vairs no vēsturiskā, tikai ārējā forma. Iekšā ir nepabeigts eiro remonts. Visa vecā, vēsturiskā substance pilnībā iznīcināta, tā ir kā jauna māja. Cilvēks nav profesionālis, viņš mēģina darīt to, ko dara.
Viņam nav ne kontaktu, ne zināšanas, viņš "Facebook" mēģina tirgot. Mēs to redzam, bet tas ir kā pašam zobus labot."
Muiža šobrīd ir ļoti sliktā stāvoklī
Pa sludinājumos norādītajiem tālruņiem, no kuriem viens ir Polijas numurs, muižas īpašnieku Edgaru Kukutu "Kultūršokam" neizdevās sazvanīt.
Kultūras mantojuma sargi stāsta, ka savulaik uzņēmējam bijusi iecere Madlienas muižā izveidot viesu namu. Tad viss pamests, un šobrīd postaža ir liela.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes inspektore Mārīte Putniņa stāsta, ka pēdējo reizi muiža apsekota gada sākumā: "Iekšā mēs toreiz nebijām, jo iekštelpas vienkārši nebija pieejamas un nebija pieejams neviens, kas mūs tajās ielaistu. Stāstīt par to, ka tur ir izsisti logi, vietām iebrucis un caurs jumts, – tas ir acīmredzami, un to arī konstatējām un vērsāmies pēc apsekošanas pie īpašnieka, kurš sniedza mums paskaidrojumu par to, kāpēc tā ēka ir tādā stāvoklī."
Muižas īpašniekam nekādi administratīvi sodi nav vēl piemēroti.
Mārīte Putniņa atzīst, ka Edgaram Kukutam nav iespēju darboties: "To stāvokli, kādā muiža ir šinī brīdī, nevar arī būtiski uzreiz izmainīt, ņemot vērā to, ka uz tās īpašnieku un investoriem ir attiecinātas sankcijas, un būtībā mums nav mehānismu, kā šajā situācijā piespiest īpašnieku rīkoties."
"Kultūršokam" neizdevās gūt apstiprinājumu, kādām sankcijām uzņēmējs ir pakļauts. Saskaņā ar Zemesgrāmatā pieejamo informāciju Madlienas muižu Edgars Kukuts iegādājies 2007.gada vasarā. Uzrādītie personas dati liecina, ka Kukuts ir Latvijas pilsonis, nevis, kā izskanējis iepriekš publiskajā telpā, Baltkrievijas vai Polijas pilsonis. Madlienas pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Graudiņš–Pērtersons atzīst, ka personīgi Edgaru Kukutu nepazīst: "Nē, nav nācies ar viņu ne tikties, ne runāties."
Madlienas muižai nebūtu jāsagrūst, nonākot īsta saimnieka rokās
Tomēr, neraugoties uz noslēpumainā īpašnieka nesekmīgajiem mēģinājumiem pārdot muižu, lietpratēji saredz Madlienas muižā potenciālu. Kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis Madlienas muižā ir pabijis vairākkārt: "Pirmkārt, tā ir interesanta. Otrkārt, noteiktā periodā nav uz katra soļa tāda tipa muižas, un, protams, ka to ir vērts saglabāt. Lai saglabātu, jābūt saimniekam. Saimniekam, kam arī sāp, ka jāsargā tas." Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns atzīst, ka muiža atrodas skaistā vietā un tuvu Rīgai:
"Šo muižu jebkurš, kuram būtu idejas, enerģijas un nauda, varētu uztaisīt par viesnīcu. Tas, kā mums Latvijā pietrūkst, ir brīvdienu dzīvokļi, kā, piemēram, Vācijā. Cilvēki, kuriem nav laukos mājas, aizbrauc un padzīvo kaut kādu ilgāku laiku tādā mājā."
Madlienas apkaimē savulaik bijušas veselas 10 muižas. Tagad gandrīz visas nopostītas. Taču vienam no grūstošajiem namiem uzsmaidījusi veiksme. 6 kilometrus no Madlienas atrodas Vērenes muiža, kuru savā aprūpē pārņēmis inženieru birojs "CMB".
Uzņēmuma valdes locekle Maija Dzirkale stāsta, ka tas ir inženieru biroja labās gribas projekts: "Mēs to noteikti neskatām kā peļņas objektu nekādā veidā, ņemot vērā stāvokli, kādā atrodas šis īpašums, tad, kad mēs viņu iegādājāmies, un praktiski vēl joprojām ir. Mēs esam sākuši darīt kaut ko, bet, protams, tas prasa laiku, tad mēs neredzam iespēju tur ieguldīt, lai gūtu peļņu. Tāpēc – jā, tas ir tāds labais darbiņš, kaut kas priekš sevis, priekš Latvijas, jo mēs sevi uzskatām par ļoti patriotisku uzņēmumu. Tāda ir mūsu ideja un doma par šo objektu."
Latvijas muižu un piļu liktenis atkarīgs no saimnieku entuziasma un turības
Tieši no uzņēmēju labās gribas šobrīd ir atkarīgs, kas notiks ar muižām un pilīm – Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, kas nav valsts vai pašvaldības prioritāte. Jānis Lazdāns, kurš pats saimnieko Padures muižā, ir pārliecināts, ka katrai muižai jāatrod īstais saimnieks: "Tā ir liela nauda, jo lielākā daļa, kas tiek pārdota, nav labā stāvoklī. Tad cilvēkam jārēķina arī, vai viņam pietiks līdzekļu tur ieguldīties un vai viņam ir ideja, koncepcija, ko viņš tur darīs, kas būs tas, ar ko viņš maksās, jo principā muižu uzturēt var tikai ļoti bagāti cilvēki. Nepelnot ar to naudu. Tas arī visā Eiropā tā ir, ka tai ir jābūt kaut kādai [funkcijai] – vai tā būtu viesnīca vai restorāns, muzejs, vienalga kas, kas varētu jau atkal atnest naudu, jo vienam cilvēkam uzturēt, tas ir ļoti dārgi."
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis Vitolds Mašnovskis Latvijas muižu un piļu pētīšanai ir veltījis vairāk nekā 50 savus dzīves gadus. Gada beigās klajā nāks viņa piektais un noslēdzošais sējums par Latvijas muižām. Mašnovskis uzskata, ka viņa mūža darbs ir kā rekviēms aizgājušo laiku spozmei: "Tas, kas ir bijis, tas vairs nekad tāds nebūs. Tas ir nolaists līdz beigām, un nu mēģina kaut ko atjaunot. Un viens milzīgs ķieģelis mūsu pašu latviešu virzienā – mēs sakām, ka kaut kādi klejotāji atbrauca un kaut ko izdarīja, – bet tie ir mūsējie, jaunatne, kas posta, dedzina iekšpusē. Mums pašiem bija piemērs, braucām garām paskatīties, kā tur ir, jo vajadzēja mazliet piebildēt klāt. Piebraucu pie parka. Sajūta, ka esmu apmaldījies. Parks tas pats, bet kunga mājas vairāk nav – unikāla koka māja bija."
No aizgājušo laiku godības labā līmenī uzturēti tikai 4% piļu un muižu
Vitolds Mašnovskis lēš, ka, procentuāli rēķinot, no 2000 Latvijas muižām un pilīm labā stāvoklī uzturētas ir tikai 4%. Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes datiem šis skaitlis ir par 1% lielāks jeb "vairāk nekā 100 sakopti un atjaunoti objekti".
Muižu pētnieks uzskata, ka bez valsts mērķtiecīgas politikas tuvākajā laikā nekas būtiski nemainīsies:
"Tad, kad es lasu lekcijas, parasti pēdējais jautājums ir – kā jūs domājat, kā mēs varētu glābt situāciju? Es saku – tas ir jautājums, ko šajā lekcijā nevaru atbildēt, tur ir jābūt šiem 100 cilvēkiem ar galvām un milzīgu vēlmi kaut ko darīt. Un ziniet, man kaut kā laikam ar to redzi švaki, es kaut kā neredzu šos cilvēkus. Ja nebūtu Kultūrkapitāla fonda, mēs arī šos izdevumus nebūtu izdevuši."
Baznīcām ir valsts atjaunošanas programma, pilīm un muižām ne
2017. gadā tika uzsākta sakrālā mantojuma finansēšanas programma. Tā ļāvusi vairāk nekā 50 Latvijas dievnamiem atrisināt kritiskākās problēmas, lai paglābtu ēkas no bojāejas. Piļu un muižu glābšanai šādas programmas nav. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš norāda, ka ar šādu ideju pie ministrijas neviens nav vēl vērsies: "Mēs arī neesam identificējuši tādu nepārvaramu vajadzību to darīt, jo lielākā daļa muižu atrodas privāto īpašnieku valdījumā. Ir gan, protams, gan valsts, gan pašvaldību, šis valdījuma modelis ir ļoti atšķirīgs. Un muižu sektorā mums ir gan veiksmes stāsti, kur īpašnieki ļoti tiešām veiksmīgi tikuši galā šo uzdevumu ļoti apzinīgi un ar lielu iniciatīvu un atdevi ķeras klāt muižu atjaunošanas darbiem. Gan arī diemžēl ir neveiksmju stāsti."
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pēdējo piecu gadu laikā ir piešķīrusi līdzekļus 143 reizes ar muižu apbūvi saistītiem projektiem no kultūras pieminekļu izpētes un glābšanas programmas.
Pārvalde vēstulē "Kultūršokam" atzīst: "Ja kultūras pieminekļu saglabāšanai izdotos piesaistīt jaunu apjomīgu finansējumu, tad, protams, varētu tikt izskatīts jautājums par atsevišķas muižu un piļu finansēšanas programmas izveidi."
Pilīm un muižām drīzāk vajadzīgs sabiedrības, ne valsts atbalsts
Tomēr piļu un muižu saimnieki ideju par valsts atbalsta programmas muižām un pilīm vērtē atturīgi.
"Mēs nevarēsim izglābt visas muižas ar valsts finansējumu, līdz ar to, es domāju, ka varētu būt kaut kāds koncentrēts un vairāk uz pašvaldībām tendēts atbalsts.
Ja pašvaldībā ir kaut kādas prioritātes, ko viņi caur šo muižu attīstību var virzīt, tad viņi to var darīt. Es neredzu, ka tas varētu būt tāds valstisks visu muižu atjaunošanas, kaut kāds finansēšanas modelis," uzskata Vērenes muižas apkaimes attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Maija Dzirkale.
Latvijas Piļu un muižu asociācijas prezidents Jānis Lazdāns pārliecināts, ka situācijā daudz ko vērst par labu varētu sabiedrības attieksme un atbalsts: "Valsts nevar to visu uzturēt, valstij mums ir ļoti daudz vietu, kur mēs varam izlietot tos nodokļus.
Svarīgi, lai katrs pats cilvēks ar eiro vai divi, nopērkot šo ieejas biļeti, aizbraucot brīvdienās nevis uz lielveikalu un tur pavadot brīvdienas, bet aizbraucot uz kādu muižu, kaut vai sataisītu, jo sataisītām ir tā pati lieta, ka tām vajag visu laiku naudu uzturēšanai.
Ja sabiedrība to uzturēs, tad tas arī uzturēsies, tā mākslīgi pieslēgt pie sistēmas, ka barojam ar valsts naudu – samaksājam nodokļus, valsts atkal iedod, jā, tas ir tādos akūtos gadījumos, ja mums strauji kaut ko vajag saglābt."
Ir muižas, kuras bez atbalsta pazūd no kartes
Madlienas muižas gadījumā pagaidām risinājuma nav.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes inspektore Mārīte Putniņa atzīst, ka "muižas turpmākais liktenis ir neskaidrs un tas ir liela darba jautājums".
Pagaidām Madlienas muiža vēl ir vietējās nozīmes kultūras piemineklis. Par muižas svītrošanu no šī saraksta var sākt lemt tad, kad tās autentiskums būs samazinājies zem 50%. Kopš 1998. gada no Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta sabrukšanas dēļ izslēgtas divas muižas apbūves kā kopums un 76 atsevišķas muižas apbūvi veidojošas ēkas vai to daļas.
Taču Jānis Lazdāns domā, ka pat šādos apstākļos neko nošķūrēt nevajag: "Es esmu redzējis arī, kā no drupām tiek uzceltas muižas, – Vārenbrokas muiža tiek pakāpeniski atjaunota, tur arī bija tā, ka likās jau uz robežas.
Tas pats notiek Vācijā un citviet. Kāds uztaisīs ar jauniem materiāliem, kāds uztaisīs kopiju vai izmantos vecos materiālus. Tāds ir dzīves cikls, mēs nevaram rudeni novērst, nevaram novērst arī to sabrukumu."
