Piedalīsies 32 lektori no sešām valstīm, viņu vidū arī viens no izcilākajiem Eiropas vēstures pētniekiem, Kembridžas universitātes profesors Pīters Bērks. Pirmā konferences diena noritēs angļu valodā, bet otrā – latviešu valodā, un tai var sekot līdzi ikviens interesents, kuru saista mākslas un kultūras veidošanās procesi un attīstība.
Lai izskaidrotu, kas īsti ir konferences centrā izvirzītā kultūras hibriditāte, mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis raidījumā “Kultūras rondo” atsaucas uz hibrīdiem bioloģijā. Daudziem no mums ir pilni dārzi ar sēklaudžu hibrīdiem – piemēram, tulpju, gladiolu, ābeļu hibrīdiem – un mēs bieži vien ļoti priecājamies par šo ražu. Savā ziņā līdzīgi ir ar kultūras ražu, tā visu laiku atrodas mijiedarbībā ar citām kultūrām un tādējādi rodas arī kas jauns.
“Arī kultūras produkts – vienalga, vai tas ir dzimis antīkajā Grieķijā un ko mēs uzskatām par skaistuma etalonu un kanonu, vai tas kultūras hibrīds, kas ir veidojies renesanses laikā – tik un tā ir hibrīds, jo pirms tā bija kultūra un pēc tā ir kultūra.
Tādējādi mēs varam teikt, ka mēs augam uz pasaules kultūras hibriditātes platformas. Un, jo tā ir košāka, jo mēs arī kaut ko vairāk spējam mantot – jo plašāks ir mūsu redzējums,”
teic Spārītis.
Mākslas akadēmijas doktorantūras programmas studiju vadītāja Agita Gritāne skaidro, ka konferencē tiks piedāvāts plašs redzējums: “Pieteikto referātu daudzveidība arī mums parādīja, cik ļoti dažādi mēs to kultūras mijiedarbi šodien sajūtam, un tas arī atspoguļojas pētījumos. To centrā – kultūru mijiedarbība laikā, telpā, starp dažādiem reģioniem, starp dažādiem laika periodiem, reliģijām, kultūras izpratnēm.”
Lektori pētījuši gan to, kā, piemēram, hibriditāte izpaužas arhitektūrā un restaurācijā, padomju sociālistiskā reālisma glezniecībā, trimdas latviešu mākslā, kā arī laikmetīgajā mākslā globālās pandēmijas kontekstā. Uzmanība pievērsta arī Rīgas Strādnieku teātra politiskajām aktivitātēm 20. gadsimta sākumā, kā arī kultūru hibriditātes slāņiem Elmāra Seņkova pērn radītajā tīmekļizrādē “Irānas konference”. Kādā no referātiem analizēta Rīgas Doma ērģeļu prospekta stilistiskā hibriditāte, bet kādā citā – arī latviešu valodas termini mākslā un dizainā kā hibrīdkultūras daļa.
Kā pētnieks konferencē piedalās arī Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš, kurš runās par hibriditāti savā mākslā, kas viņam ir pat ļoti raksturīga:
“Savos darbos bez laika, bez telpas un bez jebkāda cita ierobežojuma es esmu citējis izcilu mākslinieku tēlus.
Tas ir mans skatījums cauri gadsimtiem un manis veidoti jauni stāsti, kuros es cenšos šos tēlus atbrīvot no akadēmiskām važām.”
Pētniece Agita Gritāne savukārt pievērsīsies tematam par nacionālo reliģiju atspoguļojumu Baltijas mākslā 20. gadsimta pirmajā pusē: “Konkrēti es pētu dievturību. Kā dievturība ir atspoguļojusies mākslā. Līdzīgas šīs nacionālo reliģiju virzības ir bijušas gan Igaunijā, gan Lietuvā. Bet man jāsaka, ka
Latvija, manuprāt, ir vienīgā, kas ir centusies atspoguļot tieši šīs dievturības idejas, nevis mitoloģiskos tēlus.
Jo, protams, šīs visas reliģijas balstījās uz mitoloģiju, uz savu tautu vēsturi, folkloru. Visu šo kustību iniciatori bija inteliģence – mākslinieki, dzejnieki, filozofi, un tas atspoguļojās viņu darbos. Latvijā, protams, piemērs ir Jēkabs Bīne. Ja mēs arī kaut vai vienkārši ieliekam “Google” meklētājā “dievturība”, viņa altārglezna uzreiz būs pirmā, kas parādīsies kā vizuālais materiāls, ko lieto arī mūsdienās dievturi.”
Ar priekšlasījumiem konferencē piedalīsies vairāki starptautiska mēroga zinātnieki no ārvalstīm, viņu vidū arī viens no izcilākajiem Eiropas vēstures pētniekiem, Kembridžas Universitātes profesors Pīters Bērks, kurš iepazīstinās ar savām sešām tēzēm par kultūras hibriditāti. Vienu no tām atklāj un Latvijas kontekstā paskaidro mākslas vēsturnieks Ojārs Spārītis:
“Katrs kultūras artefakts ir hibriditātes produkts.
Paņemsim kaut vai vistīrāko identitātes etalonu – latviešu Dziesmu svētkus. Kur radās latviešu Dziesmu svētki? Kur latvieši tos ieraudzīja? Tas bija vāciešu Sängerfest. Tālāk… Vai latviešu Dziesmu svētki kopš 1873. gada ar savu programmu, ar mūzikas izpildījuma stilu, ar repertuāra proporcijām nav mainījušies līdzi laikam?”
Mākslas akadēmijas starptautiskā zinātniskā konference notiks 16. un 17. jūnijā tiešsaistē “Zoom” platformā, tai sekot līdzi ir aicināts ikviens interesents, pirmā konferences diena noritēs angļu valodā, bet otrā – latviešu valodā.
