Daudzstāvu celtne Rīgas centrā celta 1974. gadā kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēka, un tās autori ir arhitekti Jānis Vilciņš un Alfons Ūdris, bet līdzautors – toreizējais Rīgas galvenais arhitekts Gunārs Asaris. Kronvalda parkā iebūvēto namu uzskata par spilgtu modernisma arhitektūras piemēru, un patlaban to apsaimnieko Valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”. Pagājušā nedēļā, nosaucot šo namu par “komunisma rēgu”, kultūras ministrs Nauris Puntulis, daudziem par pārsteigumu, paziņoja par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstīšanu šīs ēkas vietā, to nojaucot.
Arhitekts, bijušais Rīgas pilsētas galvenais arhitekts, ēkas Elizabetes ielā 2 līdzautors Gunārs Asaris norāda: “Faktiski nav nekāda pamata viņu jaukt nost, jo padomju laikos to čekas māju uztaisīja kvalitatīvi, pietiekami labu. Nevar salīdzināt ne ar vienu padomju laikos būvēto dzīvojamo māju.”
Pret ēkas nojaukšanu iestājas arī virkne jaunās paaudzes arhitektu.
“Ja vien ēka nav avārijas stāvoklī, tad ēkas nojaukšana ir absurds lēmums. Jebkuru ēku var pielāgot, jebkuru ēku var pārbūvēt.
Šī ēka, acīmredzami, ir labā stāvoklī. Viņa ir vienkārši nekopta,” vērtē arhitekts Pēteris Bajārs.
“Pēc sava plānojuma viņa ir vienkārši ideāla biroja ēka ar centrālo kāpņu telpu, ar trim zariem, kur varētu izvietot gan atvērtā tipa birojus, gan slēgtā tipa birojus, gan ēkas plānojums pieļauj pat viesnīcas būvi.”
Neapstrīdot jaunas koncertzāles nepieciešamību, sabiedrībā raisījušās diskusijas par veidu, kādā Kultūras ministrija izvēlējusies virzīt procesu.
Oponenti ministrijai pārmet nepareizi interpretētu Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes lēmumu un paviršu objekta izpēti, neņemot vērā pilsētbūvnieciskos aspektus, finanšu un ekonomiskos pamatojumus. Šķietami aizmirsts arī fakts, ka vēl 2017. gadā aktualizētajā kultūras mantojuma un saglabāšanas plānā nams atzīmēts kā ēka ar augstu kultūras vēsturisko vērtību.
“Noteikti, tas ir tāpat kā Staņas taisītais Dailes teātris, tas ir sava laika piemineklis,” vērtē Gunārs Asaris.
Arhitekts Pēteris Bajārs norāda, ka Rietumu sabiedrībā strauji mainās attieksme pret resursu izniekošanu. Nojaukšanai lemtajā ēkā joprojām labi saglabājušās vēsturiskās marmora kāpnes, sienas koka paneļi un citas autentiskas detaļas, kas liecina par kvalitatīvu materiālu izmantošanu nama apdarē un interjerā. Protestējot pret Kultūras ministrijas sasteigto lēmumu necausrpīdīgumu un diskusijas trūkumu sabiedrībā, Pēteris Bajārs portālā Manabalss.lv nācis klajā ar aicinājumu parakstīt iniciatīvu “Par sabiedrības atbalstītu XXI gadsimta koncertzāli”.
Bajārs uzskata: “Daudzos laikos cilvēkiem bijusi mānija izdzēst iepriekšējos vēstures periodus.
Ministram nepatiks salīdzinājums, bet arī Ādolfs Hitlers gribēja būvēt lielo Berlīni no nulles. Tieši tāpat 30. gados Kārlis Ulmanis gribēja iznīcināt vācisko Rīgu.”
Sešpadsmit gadus ilgusī epopeja ap akustisko koncertzāli Rīgā daļu sabiedrības ir nogurdinājusi. Tomēr diskusija par valsts lēmumu caurspīdīgumu saistībā ar publiskas būves apspriešanu raisījusi neviennozīmīgu attieksmi. Jau pirmdien, 29. jūnijā, koncertzāles jautājumam būs veltīta Latvijas Televīzijas “100g kultūras” interneta diskusija, bet otrdien ekspertu diskusiju rīkos Latvijas Arhitektu savienība, kas kuluāros jau nodēvēta par izšķirošu koncertzāles nākotnē.
KONTEKSTS:
Valdība 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā.
Tikmēr vairāki arhitekti ceļ trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Prognozēts, ka ēkas demontāžu varētu sākt 2021. gada pavasarī, un ka ēkas nojaukšana un Rīgas koncertzāles metu konkurss izmaksās ap 3 miljoniem eiro.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) izteicis cerību, ka koncertzāli pabeigs pēc 6-7 gadiem.
