Iespējams, 1989. gada novembrī Berlīnes mūris nemaz netiktu sagrauts, ja vien pirms tam tā paša gada augustā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nebūtu noticis Baltijas ceļš, kas savā ziņā iedvesmoja notikumu attīstību Vācijā. Tieši tāpēc, atzīmējot Berlīnes mūra krišanas 30. gadskārtu, arī šeit oficiālajā programmā iekļauta īpaša Baltijas (ceļa) diena. Tās norises adrese ir Ģetzemanes baznīca, kurā pirms mūra krišanas tikās Austrumvācijas opozīcija.
Berlīnes mūra krišanai - 30
Uzzini vairāk:
- Par izšķirošo punktu mūra krišanai 1989. gada 9. novembrī kļuva ministra neveiklā improvizācija.
- Vācijas apvienošana: sagraut mūri vieglāk, nekā sagraut atšķirību starp divām attīstības pakāpēm.
- Vācijas apvienošana turpinās arī 30 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas.
- Starp Vācijas austrumiem un rietumiem aizvien ir daudz atšķirību.
- Pieminot Berlīnes mūra krišanu, šogad politiskajā dienaskārtībā dominē pavisam citi lozungi, nekā pirms dažiem gadiem. Berlīnes mūra krišana bija kā grūdiens arī neatkarības kustībai Latvijā.
“Es atceros, kad mums jau bija revolucionārās noskaņas, runāju ar vienu vācieti no Vācijas Demokrātiskās Republikas, un viņš teica – jūs taču nevarat... tas nenotiks... ko jūs gribat; un viņi sekoja baltiešiem, un es esmu ļoti lepna par to,” stāsta rakstniece un dzejniece Māra Zālīte.
“Es esmu lasījusi jau priekšā vācu publikai fragmentus, pirms vēl grāmata bija iznākusi, un viņi ļoti emocionāli reaģēja, daži pat raudāja.”
Nupat ceļu pie vācu valodā lasošajiem sācis arī lietuviešu rakstnieka Rimanta Kmita darbs. Rakstnieks stāsta:
“Viss sākās ar to, ka pirms vairākiem gadiem kopā ar šveiciešu tulkotāju Markusu Roduneru iztulkojām Šveices autora Perdro Lenca grāmatu, un tad kaut kādā veidā mans darbs – literārais piemineklis slengā dzimtajai pilsētai Šauļiem par laiku īsi pēc neatkarības atgūšanas – nonāk vāciski runājošās valstīs. Aplis ir noslēdzies.”
“Ir interesanta sakarība, kad šie rakstnieki Vācijas laika telpā parādās, jo vācieši vēstures un kaimiņu apgūšanā un saprašanā ir ļoti lēni, daudz lēnāki, nekā jūs spējat iztēloties. Tie var būt 10, 20 vai pat 30 gadi pēc grāmatas pirmreizējās iznākšanas.
Un ir tik daudz stāstu tēmu, ko Vācija varētu no Baltijas valstīm uzzināt un mācīties. Baltijas valstīs par Vāciju zina daudz vairāk. Ir pienācis laiks to labot,” vērtē Baltijas literatūras eksperte, tulkotāja Klaudija Ziniga.
Otrs notikums, kuru piedzīvo “Kultūras ziņas”, ir Baltijas mūziķu koncerts, kas izskan pārpildītā baznīcā. Zīmīgos notikumus Baltijas mūzikas vēstneši piedzīvojuši vai nu pavisam mazi, vai arī tikai tuvinieku nostāstos.
“Šie 30 gadi un tā sajūta par to, ko vispār šāds vakars varētu vēstīt, liek man pašai uzdot jautājumu, cik ļoti es tajā iederos un cik es spēju tā kontekstā kaut ko pateikt, bet – kad par to tā vairāk padomā, tad es arī saprotu, ka es jau arī esmu no tā laika, sevī nesu daļu no tā un tas arī vēsta par to kaut kādā ziņā,” atklāj mūziķe Alise Joste.
Savukārt mūziķis Martinas Levickis stāsta: “Esmu dzimis brīvā pasaulē, brīvā Lietuvā un atkal brīvās Baltijas valstīs, un Berlīnes mūra krišanu nepiedzīvoju, tomēr mani šie notikumi uzrunā ļoti personīgi un jūtos, ka arī mana brīvība ir cieši ar to saistīta.”
“Man šķiet, ka īsā laika nogrieznī ir sperts milzīgs solis, un Igaunija tehnoloģiju ziņā daudzējādā ziņā ir līderis, un mēs gribējām parādīt, kā tehnoloģijas var savienot ar tradicionālo mūziku. Sapludinot veco un jauno,” uzsver mūziķe Līsi Koiksona.
