Pēc "Latvijas faktu" veiktās rīdzinieku aptaujas secināms, ka pēdējos gados nedaudz pasliktinājies iedzīvotāju vērtējums par kultūras dzīvi Rīgā. 2018. gadā 89% aptaujāto kultūras dzīvi Rīgā vērtēja pozitīvi. Ar katru nākamo gadu apmierinātība nedaudz samazinājusies, 2022. gadā sasniedzot 73% respondentu apmierinātību.
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Baiba Mūrniece skaidroja, ka šie rezultāti atspoguļo to, kas pēdējos gados noticis sabiedrībā un kā ir mainījušies iedzīvotāju paradumi.
"Ja mēs salīdzinām ar minēto 2018. gadu, kad runa ir par valsts simtgades svinībām un līdz tam brīdim nepiedzīvoto vērienīgo kultūras piedāvājumu, pēc tam mēs esam piedzīvojuši krīzi pēc krīzes.
Ja mēs ņemam vērā šīs krīzes un vēl jo vairāk kovida ierobežojumus, manuprāt, rezultāts joprojām ir labs.
Citi iemesli ir ekonomiskās iespējas, fiziskā piekļūstamība. Krievu valodā runājošai auditorijai, iespējams, tā ir piedāvājuma trūkums, kas radies saistībā ar kultūras sakaru pārtraukšanu ar Krieviju tās īstenotās karadarbības Ukrainā dēļ. Taču ir zināmi arī atsevišķi piemēri, kad piedāvājums ir tik bagātīgs, ka cilvēki apjūk un neizvēlas vispār neko," Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, socioloģijas doktore Anda Laķe.
Ministrijas ieskatā kultūras piedāvājums mainās atkarībā no sabiedrības interesēm. Tiek rīkoti dažādi pasākumi, taču svarīga ir informācijas pieejamība par tiem.
Augsts apmierinātības līmenis ir tad, ja kultūras piedāvājums ir daudzveidīgs. Cilvēkiem ir atšķirīga kultūras pieredze, tāpēc apmierinātība mainās no tā, kāds ir piedāvājuma spektrs, norādīja Laķe.
Arī profesore akcentēja to, ka kultūras nozari ietekmēja pandēmijas ierobežojumi: "Nevar būt augsta apmierinātība, ja nav iespējas apmeklēt kultūras pasākumus. Tāpat tagad Krievijas kara izraisītās ekonomiskās sekas liek daudziem cilvēkiem domāt par naudas taupīšanu. Arī tas veido būtisku fonu, kas, protams, atstāj savu pēdu brīvā laika pavadīšanas formās, tajā skaitā arī rīdziniekiem. Tā starpība ir 15%, kas 2022. gadā vairs neapgalvo, ka viņi ir apmierināti ar kultūras dzīvi Rīgā."
Saskaņā ar rīdzinieku aptaujas rezultātiem būtiskākās atšķirības kultūras dzīves vērtējumā izpaužas atkarībā no sarunvalodas ģimenē. Latviski runājošās ģimenēs apmierināti ar kultūras dzīvi Rīgā ir 84% aptaujāto, bet neapmierināti – 9%. Savukārt krieviski runājošās ģimenēs apmierināti – 63% aptaujāto, bet neapmierināti – 21%.
Profesore Laķe skaidroja, ka šī tendence jau ilgstoši novērota kultūras patēriņa pētījumos. Krievu tautības iedzīvotāji kopumā mazāk apmeklē kultūras pasākumus. Tas nozīmē, ka šī iedzīvotāju grupa Rīgā savām kultūras vajadzībām un interesēm piemērotu piedāvājumu neatrod.
"Tas nozīmē to, ka viņi nepatērē to, ko piedāvā Rīga, ko piedāvā Latvijas kultūras vide. Un tad jau te ir tādi bīstami signāli, ja mēs pieņemam, ka kultūras pieredze ir tā, kas ir ārkārtīgi spēcīgs, sabiedrību saliedējošs faktors, kas ļauj veidot piederību dzīvesvietai. Tas, ka cilvēki, kas savā ģimenē runā krievu valodā, neizmanto to piedāvājumu, ko Rīgā pilsēta dod,
tas liek mums domāt, kā šie cilvēki vispār jūtas Rīgā un kāds ir tas kultūras saliedēšanas potenciāls.
Ar to, ka mēs veidosim ļoti konkrētu kultūras piedāvājumu, kas ilustrēs mūsu nacionālās kultūras vērtības, labi. Bet tas nenozīmē, ka tie, kas nespēj solidarizēties ar šīm vērtībām, nemeklēs kultūras pieredzi ārpus tā, ko mēs šeit piedāvājam," skaidroja Laķe.
Profesore arī uzsvēra, ka didaktiska pieeja nesniegs rezultātu, jo kultūras izvēles ir brīvprātīgas. Būtu jāveido iekļaujošs dialogs ar krieviski runājošajiem kultūras patērētājiem, lai viņus integrētu pašmāju kultūras dzīvē.
Plānojot kultūras piedāvājumu nākotnē, ministrija katru otro gadu pasūta kultūras piedāvājuma un patēriņa pētījumu. Paredzams, ka pēc mēneša sabiedrību varētu iepazīstināt ar jaunākajiem rezultātiem. Profesore Laķe strādāja pie šī pētījuma un ieskicēja, ka kopējās tendences valsts ir līdzīgas rīdzinieku aptaujai. Te gan jāpiebilst, ka vērtējums ir atšķirīgs pa mākslas nozarēm.
