Aptauja “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” notiek jau astoņpadsmito gadu.
“Galvenā doma ir pievērst sabiedrības uzmanību latviešu valodas attīstībai, tam, kādi vārdi ir dotajā gadā no jauna radušies, kas ir kļuvuši gada vārda statusā, kas ir tādi, ko vajadzētu izskaust no mūsu valodas lietojuma un kas ir spārnotie teicieni. Tādā ziņā katru gadu var atskatīties un atcerēties, kā tas ir pagājis valodas ziņā,” skaidroja Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas vadītājs Uģis Nastevičs.
Nastevičs atgādināja, ka pagājušā gada vārds bija “notumse”, kas apzīmē elektrības pārrāvumu. “Tas vārds vēl nav paspējis iedzīvoties tik labi, bet, ja atceramies “zīmolu”, “glābējsilīti”, “mēstuli” un citus, kas arī bijuši atzīti par gada vārdiem, tad tie jau latviešu valodā atraduši savu vietu,” atzīmēja Nastevičs. “Vēl var minēt – “talkot”, “zibakcija”, “staidzināt”, piemēram, mājdzīvnieku, “pašbilde”, tie ir daži piemēri no gada vārdiem, kas arī šinī akcijā ir cilvēku iesūtīti un izvirzīti, arī “jaunuzņēmums”, “zibmaksājumi”, “straumēšana”.
Līdz 6. janvārim akcijas rīkotāji saņēmuši vairāk nekā 150 vārdus, nevārdus un spārnotos teicienus, ar kuriem īpaši izcēlušās amatpersonas.
Piemēram, pandēmijas laikā – Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ar frāzi “Draugi, nav labi!”. Nastevičs minēja vēl citus jau iesūtītos teicienus: “Dumpis aicina sēdēt mājās, Kariņš – saglabāt mieru, bet Viņķele – neaizrauties ar vīniem” un “Ieviešot pilnnestrādi, cilvēkiem būs jāievēro mājsēde. Ielgājis tiks atļauts tikai dižvajadzības gadījumā, brīvklīžiem policija piemēros tišmāji.”
Daudz iesūtīti arī dažādi jaunvārdi. Nastevičs stāstīja: “Tostarp tādi kā “pakariņš”, kas ir numuriņš, ko saņem teātrī, nododot virsdrēbes. “Prātgrozis” nesen par nevārdu atzītā “influenceri” vietā, “rituālie ķekši”, kas ir latvija.lv vietnē ekrānos daudzo, atzīmējamo pārbaužu ķekšu apzīmēšanai. Tad ir “rādne” – fitnesa aproce vai kāds cits mazekrāns, kas sajūgts ar viedierīci, un, piemēram, “amatu karuselis” – rotācija valsts iestāžu darbavietās.”
Savukārt šobrīd tik aktuālā “mājsēde” iesūtīta gan gada vārda, gan nevārda kategorijās, atklāja Nastevičs
Viņš atzīmēja: “Un mēs redzam jau praksē, ka gan valsts amatpersonas, gan dienesti, gan mediji šo vārdu jau lieto un tas ir ikdienā iekļuvis kā parasts latviešu valodas vārds. Tas ir atkarīgs no sabiedrības, ja sabiedrība šo vārdu ieklausās lietojam, tad tas arī aiziet tautās.”
Nastevičs arī uzsvēra: “Šī akcija “Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens” ir no pašas tautas izvirzītie vārdi, kas konkrētiem cilvēkiem šķituši nozīmīgi, svarīgi, kuriem jāpievērš uzmanība, un tie arī paši dabīgā ceļā izplatās tautā. Šis nav kāds noteikts lēmums, kas uzliek obligātu pienākumu šos vārdus lietot vai nelietot. Tas vienkārši pievērš uzmanību konkrētā gada aktuālajiem vārdiem.”
Savus pieteikumus 2020. gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam ikviens aicināts sūtīt līdz 10. janvārim uz e-pasta adresi [email protected].
