Viņa norādīja, ka represētie ieilgušās diskusijas ap šo namu uztver kā necieņu. Tāpat nomaļus ir palicis ārvalstu latviešu viedoklis, kuri veido trīs ceturtdaļas no Okupācijas muzejam nepieciešamā finansējuma. Visbeidzot, apšaubīts tiek arī Birkerts, kurš ir starptautiski atzīts latviešu arhitekts, bet kura darbu apšauba Latvijā.
„Šīs ēkas loma Latvijas vēstures stāsta stāstīšanā - (..) tā ir mūsu, Latvijas sabiedrības atbildība stāstīt šo stāstu,” piebilda Melbārde. Viņa uzsvēra, ka Kultūras ministrija negrasās sākt jaunus eksperimentus ar ideju par šo ēku.
Arī Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete („Vienotība”) uzsvēra Birkerta nozīmi. Ja viņš neakceptēs Latvijas arhitektu un institūciju piedāvāto kompromisu, tad „mēs esam strupceļā”.
Pretēju viedokli gan ieturēja arhitekts Andis Sīlis. Viņš akcentēja, ka Okupācijas muzeja ēka tās pašreizējā izskatā un vietā arī ir stāsts par Latvijas vēsturi. „Mēs sakām, ka tā ir vērtība. Lai cik dīvaini tas izskatītos, arī tā pēc kāda laika kļūs par arhitektūras vērtību,” sacīja Sīlis, norādot, ka ir nepieciešams saglabāt modernisma vērtības.
Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas būvvalde 20. janvārī pieņēma lēmumu noraidīt pērn maijā iesniegto Latvijas Okupācijas muzeja piebūves ieceri. Savukārt 25. janvārī Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ilze Žūka paziņoja, ka Latvijas Okupācijas muzeja piebūves projekta attīstītājiem jaunā būvniecības iecere būs no jauna jāsaskaņo visās attiecīgajās institūcijās.
Nepilnas deviņas lappuses garā būvatļaujas atteikuma pamatotību šobrīd vērtē juristi. Par tālāku rīcību tiks lemts pēc izvērtējuma. Paredzams, ka tas notiks februāra beigās.
