Ministre uzskata, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas gads parādījis Rīgas potenciālu kopējā kultūrtelpā, proti, spēju būt par vienu no Eiropas kultūras metropolēm.
Pēc Melbārdes domām, viens no turpināmiem un tradīcijā pārvēršamiem pasākumiem ir starptautisks koru festivāls, kura attīstībai ļoti būtiska ir Rīgas pašvaldības vēlme pie šāda festivāla strādāt.
„Otra būtiska tradīcija, kas būtu attīstāma, ir spilgtais vasaras pasākums „Born in Riga” (Dzimuši Rīgā), par kuru mēs jau domājam Latvijas simtgades kontekstā kā par vienu no centrālajiem pasākumiem 2018. gadā,” stāsta Melbārde.
Manuprāt, vērā ņemams priekšlikums ir „Rīga 2014” izteiktā ideja par to, ka katru gadu kāda Latvijas pilsēta varētu kļūt par Latvijas kultūras galvaspilsētu. Arī pie šīs idejas šogad vajadzētu strādāt Latvijas simtgades kontekstā,” turpina ministre.
Melbārde norāda, ka būtiska viņai šķiet arī Latvijas kultūras auditorijas attīstīšanas turpināšana.
„Viens no pārdomu vērtiem procesiem, kas aizsākās „Rīgas 2014” programmas laikā, ir tas, ka mums jārespektē dažādu kultūras auditoriju vajadzības un nopietnāk jādomā arī par kultūrizglītību,” skaidro ministre.
Ļoti svarīga ir dažādu Latvijas kopienu "iekustināšana" Latvijas simtgades kontekstā, uzskata Melbārde, atceroties, ka "Rīga 2014" labi parādījusi, kā iekustināmas Rīgas apkaimes, taču 2018. gadā kopienas iekustināmas visā valstī.
Gatavojoties Latvijas simtgadei, jau tagad Kultūras ministrija saņēmusi ļoti daudz priekšlikumus un turpinās "aktīvi rosināt cilvēkus nākt klajā ar savām idejām".
Stāstot par 2015. gadu, ministre norāda, ka „nekas nebeigsies un nesamazināsies” – gads būs bagāts kultūras dzīvē.