“Ir pagājuši gandrīz piecdesmit gadi, kopš es nedzīvoju Krievijā, un šos gadus esmu pavadījis brīvā sabiedrībā. Tomēr es uzaugu Latvijā – valstī, kas bija PSRS sastāvā. Mans tēvs bija Krievijas militārpersona. Mana ģimene pārstāvēja okupantu valsti, bet pat pie šādiem apstākļiem okupētā Latvija bija atvērtāka un eiropeiskāka nekā Krievija tajos laikos. Es esmu Eiropas produkts, Krievijas produkts un, protams, Amerikas produkts. Un noteikti manas domas tiek filtrētas caur manas pieredzes objektīvu,” raksta mākslinieks.
Barišņikovs atzīst, ka kopš Vladimira Putina armijas iebrukuma Ukrainā ir izjutis “dziļas šausmas un pārliecību, ka šis būs asiņains un šausminošs konflikts.
Uzreiz sapratu, ka šis Krievijas armijas gājiens ir draudīgāks par tā saukto Krimas aneksiju un separātistu nemieriem Donbasa reģionā.”
“Ukraiņi vienmēr ir bijuši un joprojām ir draugi, kaimiņi un ģimene. Krievu un ukraiņu tautu attiecības bijušas viegli saplūdušas – starp valodām, kultūrām, robežām. Abas valstis ir neticami savstarpēji saistītas, vienlaicīgi apzinoties un novērtējot būtiskas kultūras atšķirības,” turpina Barišņikovs.
Viņš norāda, ka nevar saprast, kāpēc cilvēki uzticas un seko tādam līderim kā Putins: “Bet krievi vēsturiski ir cīnījušies zem nospiedošas un brutālas vadības.
Kā viņi nonāk pie tādiem vadītājiem, es nevaru atbildēt.
Par šo tēmu ir jāraksta desmitiem grāmatu, taču atcerēsimies, ka pat brīvajā un demokrātiskajā sabiedrībā, kurā es dzīvoju, šokējoši daudz amerikāņu tic dīvainām teorijām, kas saistītas ar “nozagtām” 2020. gada vēlēšanām. Tas apliecina, ka vēstures nezināšana un nacionālistiska degsme nav kādas vienas valsts ekskluzīvs raksturojums.”
“Es atsakos visus krievus “mālēt vienā krāsā”, un domāju, ka Putins uzrunā tos, kas baidās. Es pieņemu, ka viņš ļauj viņiem justies droši, tāpat kā visi autoritārie līderi ļauj saviem cilvēkiem justies aizsargātiem. Tā ir viltus drošības sajūta, jo, protams, jebkurā brīdī aizsargātais var viegli kļūt par vajāto,” raksta Barišņikovs.
“Es nevaru ietekmēt politiku vai mest Molotova kokteiļus, un neesmu kompetents izteikt domas vai sniegt padomus par to, kādu palīdzību ASV, NATO vai Eiropa varētu vai tām vajadzētu ukraiņiem sniegt, bet mazākais, ko es varu darīt, ir palīdzēt pēc iespējas vairāk bēgļiem. Esmu pagodināts, ka izcilais rakstnieks Boriss Akuņins un ekonomists Sergejs Gurijevs mani uzaicināja viņiem pievienoties vietnes truerussia.org izveidē.
Es nezinu, vai “True Russia” humanitāro lūgumu redzēs Krievijas pilsoņi, taču kibertelpas skaistums ir tāds, ka tas ir iespējams. Viņiem jāzina, kas tiek darīts viņu vārdā.
No manis kā karotāja nebūtu lielas jēgas, bet, ukraiņiem uzvarot, man būs liels gods iet un pateikties viņiem par cīņu. Patiesībā viņi necīnās tikai par sevi, bet par mums visiem, kas tic brīvai un atvērtai sabiedrībai."
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Kā palīdzēt?
Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Iedzīvotājiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit – koordinatori ar jums sazināsies.
Uzņēmumiem, kas gatavi ziedot preces vai bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Uzņēmumiem, kas gatavi nodarbināt bēgļus, reģistrēties šeit.
Iedzīvotājiem, kas gatavi bez maksas uzņemt bēgļus, reģistrēties šeit.
Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.
Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
