Ceturtdien, 19. martā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotu speciālu terminētu likumprojektu par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Tā mērķis ir noteikt pasākumus valsts apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus, kā arī krīzes izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanas finansēšanu. Ministru kabinets noteica nozares, kurās piemērojami pasākumi un īpašie atbalsta mehānismi, kā piemēram, dīkstāves pabalsti un nodokļu brīvdienas. Starp tām ir arī kultūras nozare.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas atcelti vai pārcelti vairāk nekā pusotrs tūkstotis ieplānoto publisko pasākumu. Bez iztikas līdzekļiem palikusi lielākā daļa kultūras ļaužu, kuri strādā kā pašnodarbinātie un saņem autoratlīdzības. Latvijas kultūras un izklaides nozares pārstāvji lūguši valdību atzīt nozari par Covid-19 “tiešu upuri” un aicinājuši piemērot industrijai finanšu atbalsta mehānismus, lai izvairītos no nozares kraha.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) mediju brīfingā pēc Ministru kabineta sēdes apstiprināja, ka kultūras nozari krīze skar vistiešākajā veidā.
Viņš uzskaitīja, ka kultūras nozarē iekļautas radošas, mākslinieciskas un izklaides darbības; citas izklaides un atpūtas darbības; kinofilmu, videofilmu un skaņu ierakstu producēšana; tehnisko kompāniju skaņa, gaisma un video; biļešu tirgotāji. Viņš arī uzsvēra, ka šis saraksts tiks papildināts.
Ministru kabinetā Kultūras ministrijai tika dots uzdevums līdz 24. martam izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par atbalsta pasākumiem kultūras jomā pašnodarbinātajām personām, autoratlīdzību saņēmējiem un kultūras nevalstiskajām organizācijām, kuru nodarbinātību ietekmē piespiedu dīkstāve.
“Mēs plānojam, ka ārkārtējās situācijas kompensācijas mehānisms – kā tā tiks izmaksātas – varētu būt Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF),” sacīja ministrs.
Uz jautājumu, cik liels finansējums varētu tikt novirzīts ārkārtas situācijas kompensācijām VKKF, ministrs atbildēja, ka, lai to noteiktu, vispirms vēl jāveic aprēķini.
Taču viņš piebilda, ka VKKF atbalsts tiks piešķirts tikai tām personām, kas līdz šim "godīgi maksājušas" nodokļus.
Paralēli Kultūras ministrija strādājot arī pie informatīva ziņojuma valdībai, kas atspoguļos visas vajadzības un nepieciešamās darbības visā nozarē, ieskaitot nevalstiskās organizācijas, privāto sektoru un mediju politiku, kas ir Kultūras ministrijas tiešā pārraudzībā.
KONTEKSTS:
Jaunā koronavīrusa izraisītā saslimšana Covid-19 sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā. Vēlāk Pasaules Veselības organizācija novērtēja, ka Covid-19 saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.
Latvijā koronavīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā Ministru kabinets valstī izsludināja ārkārtējo situāciju. 14. martā lemts aizliegt visus publiskos pasākumus, līdz 14. aprīlim atceļot tai skaitā arī visus kultūras pasākumus. Viens no nozīmīgākajiem nozares jautājumiem šobrīd ir – kas notiks ar nozarē strādājošajiem cilvēkiem.
Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norādījusi, ka radošās personas un radošais un kultūras sektors ir viena no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Daudzas radošās personas šobrīd ir sociāli mazaizsargāta sabiedrības grupa. Daudzi radošie cilvēki nav pastāvīgās darba attiecībās, viņi strādā no projekta uz projektu, un tādējādi viņiem nav atbilstošu sociālo garantiju un iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu situācijā, kad izstāde, koncerts vai cits kultūras pasākums tiek atcelts.
