Paredzēts gan kompensēt zaudējumus par atceltajiem koncertiem, izrādēm un citiem pasākumiem, gan arī no valsts maka apmaksāt jaunu projektu tapšanu.
Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisija, Kultūras ministrija un nozares profesionāļi 28. aprīlī pārrunāja līdzšinējos atbalsta pasākumus kultūras nozarei Covid-19 ekonomisko seku pārvarēšanai, kā arī turpmākos rīcības variantus iziešanai no krīzes pēc tam, kad ārkārtējās situācijas radītie ierobežojumi tiks atcelti. Diskusijā ar radošajām savienībām ir aktualizēta ideja par īpašu plānu, kas sekmētu nozares izdzīvošanu un atkopšanos pēc krīzes. Plāna uzmetumu, ietverot gan idejas, gan praktiskos risinājumus, KM varētu izdiskutēt nozaru padomēs un piedāvāt tuvāko nedēļu laikā, paziņojumā medijiem informēja Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Nauris Puntulis uzsvēra, ka nozares atbalstam nepieciešamais finansējums atkarīgs no tā, kad beigsies noteiktie pulcēšanās ierobežojumi. Tāpat pagaidām vēl grūti prognozēt, kuri no nenotikušajiem pasākumiem tiks atcelti un kuri – pārcelti. Zaudējumu kompensācijas pienāktos tikai par atceltajiem pasākumiem, skaidroja ministrs.
Komentējot to, kā dīkstāves pabalsti izgaismojuši nepilnības nodokļu sistēmā dažādos nodokļu režīmos strādājošajiem, Nauris Puntulis atklāja, ka uzstās, lai dīkstāves pabalstu piešķiršana tiktu pagarināta vēl par mēnesi.
Viņš skaidroja – pakāpeniski izdevies paplašināt to dīkstāvē esošo cilvēku loku, kas var pretendēt uz pabalstiem, kas arī ļauj gūt pilnvērtīgāku priekšstatu par nepilnībām sistēmā.
“Kultūras ministrijai šobrīd ir trīs mērķi - nepieļaut, lai šī medicīniskā krīze kļūtu arī par radošā darba krīzi, panākt no valsts finansiālu atbalstu krīzes pārvarēšanai, vadoties no atbildīgas pieejas sabiedrības solidaritātes konteksta, no krīzes mūsu nozarei jāiziet nevis nogurdinātai, "asiņojošai", bet kā stiprākai, varošākai un jaunajiem apstākļiem piemērotai. Līdz 12.05. ietekmēti vismaz 1600 pasākumi, ierobežota visu kultūras iestāžu darbība, ietekmēti 8322 nodokļu maksātāji, tai skaitā 1298 darba devēji un 11 637 darba ņēmēji. Šobrīd Kultūras ministrija strādā pie iziešanas stratēģijas nozarei, kurā svarīga ir gan zaudējumu kompensācija, gan dažādu papildus atbalsta mehānismu izstrāde,” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Nepieciešamais finansējums zaudējumu kompensācijai atkarīgs no tā, kad tiks atcelti noteiktie pulcēšanās ierobežojumi. Ministrs skaidroja, ka tieši Kultūras ministrijai, sadarbojoties ar epidemiologiem, būs jābūt tai, kas nosaka konkrēto datumu, no kura drīkstēs atsākt rīkot pasākumus:
"Mēs neviens šobrīd nevaram prognozēt, kurā datumā šī krīze beigsies, un arī Veselības ministrija izvairās nosaukt konkrēto datumu, kurā pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti pavisam. Es pieļauju, ka Kultūras ministrija būs tā, kurai nāksies uzņemties atbildību."
Tieši neziņa par šo datumu ir tā, kas rada lielāko stresu nozarē, uzsvēra ministrs.
Ņemot vērā, ka distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un arī vasarā plaši publiskie pasākumi, visticamāk, nedrīkstēs notikt, KM apsver apkopot pasākumu organizatoru iesniegtos datus un vērsties valdībā, prasot zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kompensācija nepieciešama plašam kultūras norišu organizatoru lokam – valsts un pašvaldību iestādēm, (piemēram, muzejiem un kultūras centriem), valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, nevalstiskajām kultūras organizācijām un privātajiem komersantiem.
Papildus zaudējumu kompensācijai paredzēts ieviest vēl virkni atbalsta pasākumu kultūras sektoram. Tie varētu būt papildu līdzekļi dīkstāves pabalstu izmaksai Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Radošo personu atbalsta programmā, valsts pasūtījumu veicināšana kultūras nozarē strādājošajiem, kā arī plānots sadarbībā ar Ekonomikas ministriju strādāt pie iekšējā tūrisma stimulēšanas.
Kultūras darbinieki gan pirmām kārtām lūdz ieviest skaidrību
Pašlaik ka ne opera, ne teātri, ne koncertzāles nezina, kad atkal varēs uzņemt skatītājus, un tieši šī neziņa māksliniekus uztrauc visvairāk.
“Zināšanas no valdības un epidemiologiem aprobežojas ar vienu teikumu, ka rokfestivāli būs laikam šogad jāatceļ. Es atvainojos, vasarā kultūrai notiek arī visādi citādi pasākumi, brīvdabas izrādes un tamlīdzīgi, kur nepulcējas liels skaits piedzērušos cilvēku, kurus var organizēt ļoti disciplinēti. Mēs būtu pelnījuši kaut kādu lielāku konkrētību,” aicināja Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis.
Bet valstī vadošais infektologs Uga Dumpis sēdes dalībniekiem vairākkārt uzsvēra, ka prognozēt nākotni tālāk par pāris nedēļām šobrīd gluži vienkārši nav iespējams.
Gan Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, gan citi kolektīvi sēdē pauda gatavību kādu laiku skatītājus un klausītājus iepriecināt attālināti. Tomēr tam nepieciešams izstrādāt sistēmu, pēc kuras vadoties, vismaz mēģinājumi drīkstētu notikt klātienē.
“Baletā, kā jūs paši saprotat, divu metru distanci mēģinājumā nav iespējams, tajā pašā laikā balets līdzīgi kā profesionālais sports, vai nu viņi ir gatavi uz šo sezonu, vai, ja pārstāj dejot, gluži vienkārši izkrīt no šīs sezonas,” skaidroja Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes loceklis Sandis Voldiņš.
Tikmēr Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma norādīja, ka “filmēšanas atsākšana regulēti, nelielās grupās, ievērojot visus drošības noteikumus, ir ārkārtīgi, ārkārtīgi būtiska nozarei, un mūs, protams, interesē arī tas, lai varbūt vasaras beigās mēs varētu piedāvāt iespēju ārzemju filmēšanas grupām šeit strādāt”.
Kultūras ministrs Latvijas Televīzijai pauda, ka darbs pie nepieciešamās sistēmas izstrādes jau notiek. Tāpat tuvākajās dienās būšot zināms vai un cik lieli pasākumi šovasar tiks atļauti. Bet par nākamo sezonu ministrs izsakās bažīgi prognozētā epidēmijas viļņveidīguma dēļ.
“Ja kādā citā nozarē šādam režīmam – augšā, lejā – vēl var kaut nedaudz pielāgoties, kultūras nozarei šādam režīmam pielāgoties ir absolūti neiespējami,” atzina ministrs.
Kino nozare jau paudusi aicinājumu valstij finansēt kvalitatīvu seriālu veidošanu.
“Tas būtu ļoti liels atbalsts visiem – teātriem, kino un arī skatītājiem,” norādīja Rietuma.
KONTEKSTS:
Covid-19 infekcijas ierobežošanai Latvijā līdz 12. maijam noteikta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
Kultūras nozares pārstāvji atklātā vēstulē brīdinājuši par krīzi nozarē un aicinājuši valdību un Saeimu ieviest risinājumus krīzes pārvarēšanai, palielinot kultūras nozares budžetu Latvijā un daļēji sedzot negūtos ieņēmumus.
Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādījusi, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.
Igaunija krīzes seku mazināšanai kultūras nozarē jau investējusi 25 miljonus eiro, bet Lietuva – vairāk nekā 12 miljonus eiro.
