No 1996. līdz 2013. gadam Žagars bija arī Latvijas Nacionālās operas direktors.
Žagars dzimis 1958. gada 16. oktobrī. 1982. gadā beidzis Dailes teātra 7. studiju un Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē. Pēc absolvēšanas Žagars sāka strādāt Dailes teātrī, kur darbojās līdz pat 1994. gadam. Filmējies vairākās Rīgas kinostudijas spēlfilmās, tostarp "Ilgais ceļš kāpās", "Dubultnieks", "Akmeņainais ceļš" un citās, arī Annas Vidulejas "Homo novus" (2018). Filmējies arī Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un Ukrainā
Deviņdesmitajos gados Žagars sāka uzņēmējdarbību un Rīgā atvēra vairākas kafejnīcas, tostarp leģendāro "Osiris".
1996. gadā Žagars tika iecelts par Latvijas Nacionālās operas direktoru un šo amatu ieņēma līdz 2013. gada septembrim. 2002. gadā debitēja Dalhallas operas festivālā kā operas režisors ar Riharda Vāgnera operu "Klīstošais holandietis", bet 2003. gadā šo pašu operu iestudēja Latvijas Nacionālajā operā. Pēc tam iestudējis operas gan Latvijā, gan ārvalstīs, ar operu iestudējumiem piedalījies dažādos festivālos. 2015. gadā atsācis darbu Dailes teātrī kā režisors. 2010. gadā viņa vadībā Latvijas Nacionālā opera pievienojās Eiropas Operu akadēmiju tīklam.
Kopumā iestudējis vairāk nekā divdesmit piecas operas izrādes Latvijā un pasaulē, kā arī vairākas dramatiskā teātra izrādes. No 2012. gada strādāja kā pasniedzējs Krievijas Teātra mākslas universitātē (GITIS).
Par ieguldījumu operas attīstībā un sadarbības veicināšanu starptautiskā mērogā saņēmis daudzus apbalvojumus un atzinības: “Spīdolas gada balvu ekonomikā” (2008), Francijas Goda leģiona ordeni (2001), Triju Zvaigžņu ordeni (2002).
2014. gadā nodibināja Andreja Žagara Kultūras un attīstības fondu ar mērķi veicināt un attīstīt kultūras projektus, īpaši mūzikas un mākslas nozarēs. Darbojies arī kā mākslinieciskais vadītājs fondā “Baltijas muzikālās sezonas”. 2017. gadā tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu no partijas "Latvijas attīstībai".
Latvijas Radio 3 “Klasika” direktore Gunda Vaivode, kas kopā ar Andreju Žagaru vadījusi Lielo mūzikas balvu, viņu saista ar Latvijas Nacionālās operas atmodu.
“Andreja Žagara vārds vienmēr būs sinonīms Latvijas Nacionālās operas atmodai. Viņš bija ļoti labs intendanta paraugs, režisors, kuram bija ļoti plašs redzējums, ar starptautisku vērienu. Un viņam bija milzīga radoša enerģija – viņš burtiski uzlādēja cilvēkus, kas bija ap viņu. Viņš bija arī redzīgs talantu pamanītājs, kurš izveda pasaulē, piemēram, Andri Nelsonu,” teica Gunda Vaivode.
Pateicoties Andreja Žagara spējai ieraudzīt talantus un palīdzēt viņiem augt un attīstīties, pasaulē un Latvijā šobrīd zina tādus vārdus kā Elīna Garnača, Kristīne Opolais, Andris Nelsons, Marina Rebeka, Maija Kovaļevska, Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš u.c.
"Viss notiek tik nežēlīgi ātri. Visiem, kuru dzīvēs Andrejs Žagars ienāca un piedalījās, tās mainījās. Viņš kļuva par virzītājspēku garīgajā un mākslinieciskajā izaugsmē. Dzīves krāsainības un dažādo garšu buķetes izjušanā viņam nebija līdzinieku. Viņa lidojums bija Riharda Vāgnera “Nībelungu gredzena” tetraloģijas pilns iestudējums, kas Latvijā iespējams vien reizi simt gados. Viņa dzīvei pilnībā piemita Vāgnera mūzikas spēks un dziļais romantisms," raksta režisora draugi un Andreja Žagara kultūras un attīstības fonds.
Atvadīšanās no Žagara notiks pirmdien, 4. martā, plkst.13 Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.
