Mūzikas padome lēmumu pieņēma, 11 tās locekļiem balsojot par un vienam atturoties.
Mūzikas padome uz sēdi 27. oktobrī sanāca pēc kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) iniciatīvas, lai iepazītos ar veiktās izpētes rezultātiem par Rīgas Kongresu namu un pieņemtu mūzikas profesionāļu lēmumu par tā un Nacionālās akustiskās koncertzāles telpu un funkcionālās programmas savietojamību.
SIA "Nams" veiktās izpētes "Rīgas Kongresu nams. Nacionālās akustiskās koncertzāles programmas iekļaušanas izvērtējums" rezultātā secināts, ka kopējā Nacionālajai akustiskajai koncertzālei nepieciešamā telpu un funkcionālā programma šobrīd nav ietilpināma Rīgas Kongresu nama esošajās platībās.
Tomēr, kā skaidroja Kultūras ministrija (KM), koncertzāles realizācija Krišjāņa Valdemāra ielas 5 namā ir iespējama, ja tiek pieļauta Rīgas Kongresu nama pārbūve, to paplašinot.
Mūzikas profesionāļi piekrituši kompromisam attiecībā uz programmu – savietot Mazās zāles un orķestra mēģinājumu zāles funkcionalitāti, tomēr uzsvēruši, ka Lielo zāli nepieciešams namā ievietot pilnā apmērā,
kā arī nodrošināt pietiekamu platību tehniskajām telpām un mēģinājumiem. Tāpat jāpārvar loģistikas izaicinājumi attiecībā uz aizskatuves zonu, lai visiem rezidentiem un viesmāksliniekiem būtu tai viegla pieeja. Nepieciešama arī arhitektu un kultūras mantojuma ekspertu gatavība iesaistīties saprātīgu risinājumu meklēšanā, kā arī Rīgas domei ir jāparedz projekta attīstībai ne tikai Kongresu nama zemes gabals, bet arī tam piegulošā teritorija, lai pilnvērtīgi sakārtotu visa objekta loģistikas un teritorijas labiekārtojuma jautājumus.
Pēc SIA "Nams" izdarītā slēdziena Rīgas Kongresu namu iespējams paplašināt, Nacionālajai akustiskajai koncertzālei nepieciešamās publiskās platības tajā ietilpinot par 167,9% no nepieciešamā, Lielo zāli – par 120,4%, Mazo zāli – 59%, mēģinājumu telpas par 94,4%, koncertapvienību darbībai nepieciešamās telpas par 128%, administrācijas telpas par 99,3%, tehniskās telpas par 120%; attiecīgi kopumā koncertzāles programmai vajadzīgās platības Krišjāņa Valdemāra ielas 5 teritorijā iespējams ietilpināt pat pārsniedzot koncertzāles darbībai nepieciešamo – 124,8%.
Izpētes rezultāti publicēti Kultūras ministrijas tīmekļvietnē.
Kultūras ministrija izpētes rezultātus ir iesniegusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē tās atzinuma saņemšanai par Rīgas Kongresa nama iespējamo pārbūvi un paplašināšanu.
Latvijas Mūzikas padomes būtiskākais uzdevums, sniedzot priekšlikumus par mūzikas nozari, ir efektīvi risināt ar šo kultūras jomu saistītus jautājumus, veicinot nozares attīstību un sekmējot kvalitatīvas kultūrvides veidošanu.
Padomi vada biedrības "Latvijas Mūzikas informācijas centrs" direktors Egīls Šēfers; tās sastāvā ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas zinātniskā un radošā darba prorektore Anda Beitāne, Valsts kultūrkapitāla fonda Mūzikas un dejas mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bergs, biedrības "Latvijas Mūzikas industrijas attīstības fonds/ Latvijas Mūzikas eksports" izpilddirektore Agnese Cimuška-Rekke, KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Elīna Kalnakārkle, biedrības "Latvijas Komponistu savienība" valdes priekšsēdētājs Rolands Kronlaks, VSIA "Latvijas Koncerti" valdes loceklis Guntars Ķirsis, VSIA "Liepājas simfoniskais orķestris" valdes loceklis Uldis Lipskis, žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors Orests Silabriedis, KM Kultūrpolitikas departamenta Nozaru politikas nodaļas vadītāja Iluta Treija, Latvijas Radio 3 direktore Gunda Vaivode, Latvijas Radio bigbenda muzikālais direktors Kārlis Vanags, VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" valdes loceklis Sandis Voldiņš, biedrības "Pašnodarbināto mūziķu biedrība" valdes priekšsēdētājs Kaspars Zemītis un SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" valdes locekle Diāna Zirniņa.
KONTEKSTS:
Valdība 2020. gada 16. jūnijā atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) rosinājumu attīstīt Rīgas akustiskās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Kronvalda parkā. Vairāki arhitekti cēla trauksmi par koncertzāles būvniecībai izvēlēto vietu, norādot, ka ēka ir padomju laika modernisma arhitektūras mantojums un to nojaukt nevajadzētu.
Kultūras ministrs vērsās pie Latvijas Arhitektu savienības (LAS), aicinot arhitektu kopienu vienoties par kopīgu nostāju attiecībā uz nacionālo koncertzāli. LAS kā piemērotākās novietnes ar vislielāko potenciālu attiecībā uz stratēģisko un pilsētvides attīstību, kā arī ietekmi uz nākotnes sabiedrību Nacionālās akustiskās koncertzāles būvniecībai izvirzīja trīs vietas: Andrejsalu, Rīgas Kongresu namu un Rūpniecības preču tirgus teritoriju. Ministrs atzina, ka katrai tām ir savi izaicinājumi, taču, viņaprāt, būs iespējams vienoties par vienu no šīm trim piedāvātajām novietnēm.
LAS darba rezultāts tika prezentēts Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta attīstības komitejai, kurā tika pieņemts lēmums apzināt projekta īstenošanas izaicinājumus katrā no trim izvirzītajām novietnēm.
