Tās galvenais uzstādījums – institūcijai jābūt ārpus Kultūras ministrijas un neatkarīgai no politiskas ietekmes valstī.
“Ja nepastāvētu pieminekļu aizsardzības sistēma un ja nebūtu tā komanda, kas te mīt, tad Latvija izskatītos daudz citādāk. Ne tikai Rīgas vēsturiskais centrs, bet daudzas vietas Latvijā,” uzskata Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.
Visus 30 gadus atbildību par sarežģītiem lēmumiem, cīņu ar ekonomiska rakstura spiedienu, kā arī darbību krīzes apstākļos uzņēmies Juris Dambis. Tagad par Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes galvenajiem uzdevumiem tiek minēta vēlme sekmēt mūsdienu arhitektūras un dizaina vērtību attīstību.
“Tā ir kvalitatīva telpiskā vide, kur jāturas saprāta robežās, lai nepārspīlētu ar prasībām, savukārt jāpierauga, lai prasības nebūtu tik vājas, ka sāk dominēt kas cits. Mums, manuprāt, ir daudz veiksmīgāk izdevies nosargāt vēsturisko mantojumu bez agresīvas iejaukšanās,” pastāstīja Dambis.
Viņš arī norādīja, ka pirmā desmitgade vairāk bija saistīta ar institūcijas izveidošanu, bet otrajā notika aktīva darbība. “Skaļi un skarbi lēmumi, kur mēs kaut ko apturam, neļaujam darīt un ir ekonomiskais spiediens!” komentēja Dambis. Trešā desmitgade sākusies ar ekonomisko krīzi un tautsaimniecības sabrukumu, kas ietekmējis gan strādājošo skaitu, gan budžetu. Taču laika gaitā, kā uzsvēra Dambis, ir mainījusies attieksme pret vērtībām.
“Ja kādreiz mūsu klients nāca un teica – es gribu to nojaukt un iznīcināt, jo man tas nav vajadzīgs, jo viss ir sapuvis un satrunējis, es gribu būvēt ko jaunu! – tad šobrīd vairs šādas sarunas nav,” akcentēja Dambis.
Aplūkot vēsturiskiem notikumiem un lēmumiem veltīto izstādi “Inspekcija” Latvijas Arhitektūras muzejā bez maksas būs iespēja līdz pat nākamā gada sākumam.
