Abos minētajos gadījumos būvnieki nespēja iztikt ar līgumā paredzēto summu, jo atklājās papildus darbi, būvnieki prasīja termiņa pagarinājumu un papildus naudu.
„Abi šie līgumu laušanas gadījumi ir cenu dempinga rezultāts,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. „Būvnieki, piesakoties konkursos, bieži, lai varētu uzvarēt, dempingo, nosola zemāku cenu, tad ar visiem līdzekļiem cenšas panākt cenas starpības segšanu. Tas notiek ar visādiem līdzekļiem – ar papilddarbiem, kas nav sākumā pielīgti, gan notiek materiālu nomaiņas, lai palielinātu cenas.”
„Jā, mēs varam apgalvot, ka šis modelis ir ieprogrammēts, tas nāk sistēmiski. Līgumi tiek slēgti par vienu summu, un tad jūs pielasāt klāt uz citiem darbiem,” atzīst Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis.
Latvijas būvuzņēmēju partnerība, kurā apvienojušās 25 lielākās būvfirmas, norāda, ka dempinga cenu piedāvājumā, ja tāda ir, vainojams pasūtītājs, ne konkursa dalībnieks – būvnieks.
„Ir pamats diskusijām, vai visus darbus, sevišķi rekonstrukcijas gadījumā, nav iespējams paredzēt, tad kā var sludināt konkursu par zemāko cenu un beigās padarīt par visu atbildīgu būvnieku?” jautā biedrības „Latvijas būvuzņēmēju partnerība” vadītāja Baiba Fromane, uzsverot, ka par dempingu ir tieši atbildīgs pasūtītājs.
Tabakas fabrikas ēkas pārbūvei termiņi bijuši noteikti vairāki. Pirms gada tika solīts, ka „RBSSKALS” rekonstrukciju veiks līdz vasarai. Pienākot vasarai, termiņus pārcēla līdz rudenim, jo atklājās neparedzēti darbi, vajadzēja papildus stiprināt pamatus. Taču rudenī VNĪ līgumu ar būvnieku lauza. Tagad atrasts jauns būvnieks SIA „Abora”, kam atkal dots īss termiņš – darbi jāpaveic līdz vasarai.
„Kad esam konstatējuši, kas ir kvalitatīvi izdarīts, to ņemam no „Aboras” tāmes ārā,” atklāj Tols.
Mācoties no Tabakas fabrikas pieredzes, ar Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkas pārbūvētāju VNĪ slēdza jau citādāku līgumu, kurā samaksa par papildus darbiem netika paredzēta.
„Jāskatās, kas ir teikts līgumā. Tātad par jebkurām būvnieka pretenzijām par 600 un vairāk tūkstošiem [eiro], ar kurām nāca pie mums un teica, jums ir pienākums, es gribu oponēt – līgumā mums nav pienākums apmaksāt papildus prasības,” skaidro Tols.
Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš saka – lielajiem kultūras būvju projektiem nobīde no sākotnēji plānotā termiņa ir apmēram trīs gadi. Voldiņš saskata problēmas gan pasūtītāja, gan būvnieku pusē.
Rīgas pils rekonstrukcijas otro kārtu muzeju daļā sākotnēji bija pardzēts pabeigt šī gada septembrī. Taču darbi pat vēl nav sākti, jo ir pārtraukts iepirkuma konkurss. Tagad noteiktais darbu pabeigšanas termiņš ir 2020.gada rudens, nav zināms, vai arī tas nemainīsies.
Tāpat ir bažas, ka līdz nākamgad paredzētajiem Dziesmu un deju svētkiem nebūs iespējams veikt Mežaparka estrādes rkonstrukcijas pirmo kārtu, kas ļautu par desmit tūkstošiem palielināt skatītāju vietu skaitu.
„Bažas ir,” atzīst Voldiņš. „Gan mums, gan Rīgas domei. B scenāriju šobrīd negatavojam, ņemot vēra, ka 2018.gada jūlijs ir iezīmēts kā Dziesmu svētki lielajā estrādē, Dziesmu svētki būs. Ir skaidrs, ka darbi jāuzsāk šī gada jūnijā, ja līdz tam netiek līdz līgumam, tad es neizslēdzu, ka darbi vienkārši netiek sākti.”
Apstājusies arī Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves jaunbūve. Būvnieka „RE&RE” grupas uzņēmums apturējis darbus, jo pārliecināts, ka projekts ir nekvalitatīvs. Pasūtītājs VNĪ veic ekspertīzes. Tagad plānotais darbu pabeigšanas termiņš tiek lēsts 2019.gads.
Savukārt, joprojām Kultūras ministrija un Nacionālo būvkompāniju apvienība nevar vienoties par Nacionālās bibliotēkas izmaksām. Valsts uzskata, ka visus pienākošos 197 miljonus ir samaksājusi, būvnieki prasa vēl.
„Bibliotēkas gadījums ir mazliet līdzīgs tam, kas notiek citos objektos. Jūs piedalāties iepirkumā, jūs zināt nosacījumus, termiņus, un tad jūs mēģināt uzsist cenu. Bibliotēkas gadījumā, piemēram, tie bija koeficienti,” skaidro Voldiņš. „No 2008. līdz 2013.gadam būvnieks pats šos koeficientus indeksēja, nevienam nekas nebija neskaidrs.”
Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs saka, ka kultūras būvju nebūšanas nav nekāds izņēmums, tās tikai atspoguļo problēmas būvniecības nozarē kopumā.
„Kvalitāte, termiņi un nauda ir raksturlielumi, kas būvniecības nozarē jau ir kā anekdote – nekad nenotiek tā, kā plānots,” saka Druķis. „Ja skatāmies gan jaunbūves, gan pārbūves, pārkāpumi ir klātesoši. Statistika ir tāda, ka tie ir pat vairāk par 50%.”
„Šobrīd diemžēl Būvniecības valsts kontroles birojs samet visu vienā katlā,” norāda Baiba Fromane. „Ja runājam par ļoti nopietnām atkāpēm no projekta, taisnība, tādas nedrīkst būt. Savukārt, ja mēs sakām, ka katra niecīgākā atkāpe vai risinājums ir atkāpe, tad, protams, sanāk šī graujošā statistika, ka puse neatbilst projektam.”
„Būvniecības nozarē ir virkne uzņēmumu, kas nodarbojas ar valsts apkrāpšanu. Tādā veidā, nepamatoti sadārdzinot izdevumus, dzen ne tikai pasūtītāju, bet visu valsti strupceļā,” uzsver Tols.
Kultūras būvēm specifiski, ka, aizkavējoties vienam objektam, automātiski kavējas citi objekti un pat kultūras procesi. Tā laikā nepabeigtā Tabakas fabrikas rekonstrukcija kavē Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukciju, un sekojoši Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanos uz Tabakas fabriku, kad Jaunais Rīgas teātris būs atgriezies savā rekonstruētajā ēkā. Savukārt joprojām neuzsāktā Rīgas pils rekonstrukcija apdraud nākamgad plānoto muzeju kopizstādi.
