Trešdien, 18.septembrī, pēc koncertzāles projekta apspriedes Latvijas Mūzikas padomē lēmumu par finansējuma pārdalīšanu apstiprināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Akustiskās koncertzāles projekta finansēšanai tiek virzīts iepriekš atmestais publiskās – privātās partnerības modelis, un ministrs pieļauj arī jauna koncertzāles metu konkursa izsludināšanu.
Lai gan iepriekšējās ministres laikā kā visgatavākais virzītais AB dambja variants tagad rādās nobīdīts malā un citu konkrētu variantu pagaidām nav, Melbārdes pēctecis amatā Nauris Puntulis ir optimisma pilns.
“Rīga un Latvija vēl nekad nav bijusi tik tuvu akustiskajai koncertzālei kā šobrīd,” pauda Puntulis.
Esot notikušas jau trīs Sadarbības padomes izveidotās koncertzāles attīstības komitejas sēdes, kur vēlreiz vērtēti varianti atrašanās vietai, publiskajai – privātajai partnerībai un koncertzāles funkcionalitātei, arī – kādi kolektīvi tajā mitināsies.
“Mums atliek vēl izskatīt šādā pašā rakursā jautājumu kopā ar Ekonomikas ministriju par konferenču ēkas noslogotību, un tad mēs jau būsim spēruši vienu platu soli tuvāk konkrētām aprisēm par šo iespējamo būvi Rīgā,” informēja ministrs.
Koncertzāli un konferenču zāli plānots būvēt publiskā – privātā partnerībā, jo valsts budžetā naudas visam projektam uzreiz nav. Tādu variantu valdība jau izskatīja un pēc auditoru izvērtējuma pirms gada atmeta, taču, kā skaidroja ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, problēma bijusi privātas zemes apstāklī:
“Situācijā, ja mēs iegūstam – zeme tiek uzdāvināta, pārdota vai kā citādi nonāk publiskā partnera īpašumā, var sākt šo publiskās – privātās partnerības iepirkumu. (..) Šī brīža situācijā mums zemes nav.”
Līdz šim vienīgais, kas izteicis vēlmi dāvināt zemi valstij, ir ar Andra Šķēles ģimeni saistīts uzņēmums Andrejsalā, bet kultūras ministrs pieļauj, ka līdzīgi rīkoties varētu gribēt arī citi privātie investori. Tikmēr iepriekš koncertzāles projektam iezīmētie 23 miljoni Eiropas fondu naudas, kas bija jāapgūst līdz 2022.gada beigām, sadalīti citiem, arī ar kultūru nesaistītiem projektiem, piemēram, vilcienu iepirkumam un Stradiņa slimnīcas nākamajai kārtai.
“Daļa no šīs naudas, konkrēti 16 miljoni, ir iepludināti valsts kopējā budžetā, lai atbrīvotu fiskālo telpu, bet 9,5 miljoni [kopā ar valsts līdzfinansējumu] paliek Kultūras ministrijas rīcībā. Prioritāri mēs tos tērēsim Lielās ģildes remontam, kur situācija ir katastrofāla,” norādīja Puntulis.
Uz nepieņemamajiem mūziķu darba un koncertēšanas apstākļiem Lielajā Ģildē jau vairākus gadus norādījusi Nacionālā simfoniskā orķestra vadība. Orķestris pagaidām tiek saukts par vienīgo kolektīvu, kas mājvietu radīs jaunajā koncertzālē.
Nauda tikšot arī Liepājas Mūzikas un mākslas skolai, kā arī vēl citiem projektiem.
Ministrs uzskata, ka koncertzāles projektam būtu jāsludina jauns metu konkurss, publiskās – privātās partnerības projektam vēl jāizstrādā finanšu ekonomiskie aprēķini – tātad līdz reālai koncertzāles būvniecībai vēl ir tālu.
“No brīža, kad Ministru kabinetā patiešām tiek pieņemts lēmums, kurā ir fiksēta vieta un tiek apstiprināts finanšu ekonomiskais modelis un var tikt izsludināta publiskā – privātā partnerība, 10 gadu laikā tam jābūt izdarītam,” vērtēja Dace Vilsone.
Taču Nauris Puntulis piebilda, ka viņa “prognoze noteikti būtu optimistiskāka”.
Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētājs Egīls Šēfers teica – ir prieks, ka koncertzāles jautājums ir politiskajā dienaskārtībā, un vienlaikus bažas, ka tā virzība ir ļoti lēna.
„Mūziķiem šobrīd nav, kur spēlēt, nav, kur apģērbties, nav, kur aiziet uz tualeti. Tas no mūsu nozares viedokļa ir pats, pats būtiskākais. Vai tas risinājums tiek panākts publiskās partnerības veidā vai kā citādi, ar konferenču centru vai bez, tas ir sekundāri. Primārais ir tas, ka ir kauna lieta, ka mums tās zāles nav!” skaidroja Šēfers.
“Tā ir nepiedodama arī nākamo paaudžu priekšā, jo, ja es tagad būtu students Mūzikas akadēmija un redzētu, kādi ir mani nākamie darba apstākļi, es nopietni pārdomātu, vai es gribētu kļūt par mūziķi,” norādīja Šēfers.
Kultūras ministrs cer, ka valdība lēmumu par koncertzāles risinājumu pieņems līdz šī gada beigām.
KONTEKSTS:
Iepriekšējās kultūras ministres Daces Melbārdes (Nacionālā apvienība) laikā šopavasar kā prioritāte tika virzīta iecere par koncertzāli uz AB dambja, taču līdz valdības lēmumam tā nenonāca un jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis pauda vēlmi vēlreiz izvērtēt šo projektu.
Pašlaik kā viens no ticamākajiem koncertzāles finansēšanas scenārijiem tiek pieļauta publiskā – privātā partnerība, bet lēmums par koncertzāles atrašanās vietu joprojām nav pieņemts.
