Mecenāti šobrīd nolēmuši ieguldīt fondā papildu līdzekļus vairāk nekā 1 miljona eiro apmērā, lai pabeigtu Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta izstrādi. Tas tiks darīts, neskatoties uz to, ka lēmums par noguldījumu nepieejamību AS "ABLV Bank" smagi skāra arī LLMMF, liedzot tam piekļuvi līdzekļiem muzeja attīstībai un norēķiniem ar sadarbības partneriem. Kopumā mecenāti muzeja attīstībā ieguldījuši jau ap 3,5 miljoniem eiro, informēja Elīna Vikmane, LLMMF valdes locekle.
Līdz ar papildu piešķirtajiem līdzekļiem muzeja fondam būs iespēja pabeigt un saskaņot valsts un pašvaldības institūcijās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektu, sagatavojot to līdz būvniecības uzsākšanas stadijai. Muzeja attīstība šobrīd atrodas pēdējā ēkas projektēšanas posmā, kas tiek veidots saskaņā ar starptautiskā metu konkursa uzvarētāja - arhitektu biroja "Adjaye Associates" (Lielbritānija) un "AB3D" (Latvija) skici. Plānots, ka būvniecības projekts tiks saskaņots 2018. gada laikā.
Muzeja projektēšanas darbā piedalās vairāk nekā 30 uzņēmumu un ekspertu no Latvijas, kā arī Somijas, Lielbritānijas un Nīderlandes. Ārvalstu speciālisti piesaistīti jomās, kurās nepieciešamas specifiskas, ar starptautiskie standartiem muzeju jomā saistītas zināšanas un pieredze, piemēram, izstāžu zāļu apgaismojums, muzeju drošība, mākslas loģistika u.c. Starptautisko labās prakses normu izpilde ļautu jaunajam muzejam veiksmīgi strādāt ar pasaules prasīgākajiem māksliniekiem, kolekcionāriem un mākslas institūcijām.
Muzeja ēka plānota turpat 8000 m2 apjomā, atbilstot plašajam laikmetīgās mākslas darbu spektram, iekļaujot elastīga plānojuma izstāžu telpu grupas, 200 sēdvietu zāli ar palīgtelpām performanču, koncertu, kino un starpdisciplināru notikumu norisei, kā arī mācību un nodarbību telpas izglītības programmu nodrošināšanai, lasītavu, kafejnīcu, muzeja speciālistu darba telpas un palīgtelpas.
“Muzeja ēkas veidošana ir apjomīgākā mecenātisma iniciatīva Latvijas kultūrtelpā pēdējo 100 gadu laikā. Esam gandarīti, ka šajā sarežģītajā situācijā varam turpināt darbu pie muzeja attīstības,” atzīmē Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes priekšsēdētājs Romans Surnačovs.
Sarunā ar Latvijas radio 1 Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane norādīja: “Šis miljons eiro ir mecenātu pašu līdzekļi. Šobrīd mēs sākam veikt sagatavošanās darbus, lai varētu atsākt projektēšanu. Tā kā muzeja projektā strādā vairāk nekā 30 uzņēmumu gan no Latvijas, gan no ārvalstīm, tam būs nepieciešams kāds laika sprīdis, lai mēs pārveidotu laika plānus, vienošanās un tā tālāk.
Tad mēs atsāksim projektēt no tā brīža, kurā pārtraucām, lai pilnībā izstrādātu visus rasējumus, plānus, komunikācijas, konstrukcijas – tas ir milzīgs apjoms. Un kad šis tehniskais projekts būs izstrādāts, to saskaņos visās valsts un pašvaldības institūcijās, kā to prasa normatīvie akti. Mēs plānojam to paveikt šī gada laikā.
Tālākie lēmumi [par muzeja celtniecības finansēšanu] tiks pieņemti, kad būsim paveikuši šo pirmo nozīmīgo soli.”
Saskaņā ar 2014. gadā noslēgto nodomu protokolu, muzeja fondam un Kultūras ministrijai vienojoties par sadarbības principiem Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres īstenošanai, Kultūras ministrija apņēmās ilgtermiņā deponēt valsts īpašumā esošos laikmetīgās mākslas muzeja krājuma darbus Muzeja ekspozīcijas veidošanai un publiskai pieejamībai.
Savukārt 2017. gadā tika apstiprināts muzeja nolikums, kas saskaņots ar Kultūras ministriju, tā apņēmīgi sperot pirmos soļus pretī muzeja fonda statūtos norādītajam uzdevumam, proti, lai muzeja darbība pēc tā atvēršanas tiktu organizēta atbilstoši privāta, akreditēta muzeja regulējumam saskaņā ar Muzeju likumu.
KONTEKSTS
2014.gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projektu sāka Kultūras ministrija un “ABLV Bank”. Muzeju par 30 miljoniem eiro apņēmās celt “ABLV Bank” Labdarības fonds un Teterevu fonds; par sadarbību tika parakstīts arī nodomu protokols starp abiem finansētājiem un Kultūras ministriju.
“ABLV Bank” lēmums par pašlikvidēšanos pārvilka svītru iecerei par Skanstes apkaimē īstenojamo “New Hanza” projektu, tādējādi apdraudot arī Laikmetīgās mākslas muzeju. Kultūras ministrija savukārt ir izteikusi apņemšanos nepieciešamības gadījumā vērsties valdībā un prasīt muzeja kolekcijas izpirkšanu.
