Pils kastela, ko plānots rekonstruēt kā Latvijas Nacionāla vēstures muzeja telpas, ir senākā pils daļa ar kvadrātveida pagalmu un četriem torņiem stūros. Šo pils daļu pagājušā gada ugunsgrēks tikpat kā nav skāris.
Metu konkursa uzvarētāji stāsta, ka pils kastelas daļa ir Latvijas iedzīvotājiem neatklāts dārgums. Piemēram, pirms dažiem gadiem te atrasts Rīgas pirmās aizsargsienas, kas šeit atradās vēl pirms pils, torņa fragments. To pilnībā atraka un, pateicoties pils dziļajiem pamatiem, arhitekti iecerējuši atstāt atsegtu visu pagalmu ar pagrabstāvu, tā realizējot izrakuma pilnu arheoloģiju, rodot vietu jaunai izstāžu zālei un paplašinot Vecrīgas telpu. Par neatklātu dārgumu var nosaukt arī otrā stāva baznīcu un citas velvētās telpas.
Rekonstruējot Rīgas pili Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vajadzībām, konkursā uzvarējušie arhitekti aicina to veidot par vietu, kur Rīgas pils vēsture satiekas ar Latvijas vēsturi un Latvijas laiku.
Stāstot par arhitektoniskās vīzijas rašanos, arhitektoniskā risinājuma līdzautors Reinis Liepiņš atgādina, ka Rīgas pilī zem viena jumta atradīsies divas dažāda atvērtības līmeņa institūcijas – priekšpils jeb Valsts prezidenta kanceleja, kas ir slēgta un diskrēta apbūves daļa, un kastela jeb Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, kam jākļūst par atvērtu un visiem pieejamu zināšanu un izglītības telpu par Latvijas valsti un tās vēsturi. Tādēļ kastelu paredzēts atjaunot kā gaišu atvērtu telpu ar delikātiem vēstures atsegumiem.
Tāpat Liepiņš norāda, ka atvērtības princips svarīgs jau tagad, kad tiek izvēlēti pils restaurācijas pretendentu piedāvājumi un meklētas iespējas attīstīt pils pētniecību, ņemot vērā līdz šim paveikto un konsultējoties ar citu Eiropas restaurācijas skolu speciālistiem. Arī arhitekts Mārtiņš Ošāns uzsver ārvalstu speciālistu nozīmi.
“Strādājot pie Pils konkursa projekta, mēs izveidojām modeli, kuru gribētu attīstīt tehniskā projekta stadijā. Nozīmīga sadaļa Pils projektam ir izpētes daļa, kuru esam iecerējuši deleģēt vietējiem un ārvalstu speciālistiem ar pieredzi jaunāko tehnoloģiju lietošanā līdzīga rakstura objektos. Šobrīd sadarbībā ar pasūtītāju ir svarīgi precizēt projektēšanas programmu, lai ātrāk varētu sākt projektēšanu un pēc rekonstrukcijas 2018. gadā Rīgas pilī varētu svinēt Latvijas simtgadi,” - tā arhitekts Mārtiņš Ošāns.
Kā vēstīts, 2013. gada 20. jūnija vakarā Rīgas pilī izcēlās ugunsgrēks, kurā nodega daļa pils jumta. Ugunsgrēka dzēšanas darbos pils ievērojami cieta no ūdens. Pilī esošo muzeju krājumi negāja bojā, tomēr daļa no tiem cieta dzēšanas darbos.
Ugunsgrēkā pilij izdega jumta konstrukcija un bēniņu telpa. Valdība nolēma ugunsgrēka seku likvidēšanas izdevumus segt no pils remontam paredzētā finansējuma, kas ir gandrīz 20 miljoni latu.
Rīgas pils būvnieku „Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis iepriekš paziņoja, ka uzņēmums ir gatavs strādāt divās maiņās, lai Rīgas pils atjaunošanas darbus pabeigtu līdz 2015. gada 1.novembrim, kā nosaka vienošanās ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem".
