Tika saņemti 130 konkursa dokumentācijas pieprasījumi, savukārt atbilstoši nolikumam tika iesniegti 17 pieteikumi no dažādām pasaules valstīm. Konkursa organizatoru ieskatā, tas vērtējams kā teicams sasniegums. “Žūrija vērtēja arhitektoniskā risinājuma kvalitāti, ideju un atbilstību lietotāju vajadzībām, tā iekļaušanos pilsētas ainavā un teritorijas labiekārtojuma funkcionalitāti un pievilcību. Tikpat svarīgi bija arī ēkas ilgtermiņa ekspluatācijas aspekti - energoefektivitātes un ilgtspējīgie risinājumi,” skaidroja Gruškevica.
Pēc viņas teiktā, uzvarētāja piedāvātais risinājums ir drosmīgs, oriģināls, ar potenciālu piesaistīt gan pilsētas iedzīvotājus, gan ārvalstu viesus. “Šajā vīzijā žūrija saskatīja spēcīgu kompozīciju, arhitektu izpratni par pilsētvidi un meistarīgi apvienotas radošā kvartāla lietotāju vajadzības,” papildināja Gruškevica. Kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra “TabFab” radošā kvartāla metu konkursa nozīmīgumu, jo tajā pēc idejas īstenošanas mājvietu radīs vairākas kultūras un radošo industriju iestādes, tostarp arī viena no trim Latvijas radošajām augstskolām - Latvijas Kultūras akadēmija.
“Esmu pārliecināta, ka Dānijas un Latvijas speciālistu žūrijai ir izdevies izvēlēties labāko risinājumu, kas nākotnē priecēs Kultūras akadēmijas studentus un pasniedzējus, kā arī Rīgas kino un Latvijas Fotogrāfijas muzeja apmeklētājus. Vienlaikus šai vietai ir jātop arī par radošo nozaru atspēriena punktu, kur dzimst un attīstās jaunas idejas,” paziņojot metu konkursa rezultātu, akcentēja kultūras ministre Dace Melbārde.
Topošo kvartāla iemītnieku pārstāve, žūrijas locekle un Latvijas Kultūras akadēmijas Radošo industriju programmas vadītāja Agnese Hermane, pauda, ka piedāvātais ēku vizuālais tēls, kaut arī netipisks tradicionālajai izpratnei par vēsturisku ēku rekonstrukciju, tomēr saglabā Tabakas fabrikas kvartāla kopiespaidu. “Idejas autori ļoti veiksmīgi uztvēruši un iedzīvinājuši akadēmijas garu. Simboliski veiksmīgs risinājums augstskolas darbības kontekstā ir bibliotēkas novietojums pie kvartāla ieejas. Īpašs paldies par iespēju paņemt līdzi uz šo pilsētvidi mūsu dārzu un ugunskura vietu,” stāstīja Hermane.
Arhitektu birojs NRJA jeb “No Rules Just Architecture” birojs dibināts 2005.gadā, tajā pašlaik strādā sešu arhitektu komanda. Starp NRJA darbiem, kuri ir redzami rīdziniekiem, var minēt augstceltņu kompleksu “Z torņi”, vēl vairāki projekti tiek saskaņoti Rīgas pilsētas Būvvaldē. Piemēram, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja ēkas pārbūves un attīstības projekts, kā arī sešu stāvu biroja un dzīvokļu ēka Eksporta ielā.
Uzņēmums ieguva augstāko novērtējumu arī starptautiskā metu dizaina konkursā par Rīga cirka rekonstrukciju. “Mūsu uzņēmuma nosaukums nozīmē tieši to - raudzīties uz arhitektūru bez noteikumiem, proti, tvert un īstenot dažādas lietas no dažādiem skatupunktiem. Katrs objekts mums ir jauns izaicinājums, ikvienā objektā mēs liekam lietā iepriekš iegūtās zināšanas un labāko pieredzi. Tāpēc mēs diezgan droši varam teikt, ka arī “TabFab” vīzijas piedāvājumā esam ietvēruši visu labāko, ko varējām,” uzsvēra arhitekts, arhitektu biroja NRJA vadītājs Uldis Lukševics.
Metu konkursa godalgoto vietu ieguvējiem tiek piešķirtas arī naudas balvas. Arhitektu birojam NRJA, kas ieguva pirmo vietu, tiks piešķirta naudas balva 18 tūkstošu eiro apmērā. Otro vietu un godalgu 14 tūkstošu eiro apmērā žūrija piešķīra Latvijas un Lielbritānijas personu apvienības ““Alsins Architecture”, “Kalve Arhitekti”, “Fabrum”” redzējumam, savukārt trešās vietas ieguvējs ir SIA “Būvdizains”, kas saņems godalgu desmit tūkstošu eiro apmērā.
Žūrija piešķīrusi arī četras veicināšanas balvas, katru divu tūkstošu eiro apmērā, kuras saņems Dānijas uzņēmums SLETH, Latvijas un Dānijas personu apvienība LAAA - “Lauder Architects”, “Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS”, “A.Ābeles inženieru birojs”, “Acitektura”, uzņēmumu apvienība no Dānijas ““Arkitekt MAA”, “DSA Ark Studio”, “Jorgen Taxholm & Nils Jeppe Hansen Wuttke & Ringhof Arkitekter BDA MMA”, “Thomas Ringhof Knud Aarup Kappel”” un “Richard Galey & Partners (Leicester)” no Apvienotās Karalistes.
Konkursu VNĪ organizēja sadarbībā ar Latvijas Kultūras ministriju, Latvijas Kultūras akadēmiju un Dānijas Kultūras institūtu. Metu konkursā iesniegtos darbus vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā ir arhitekti no Latvijas un Dānijas - Jānis Dripe, Agrita Maderniece, Gvido Princis, Aigars Kušķis, Gatis Didrihsons, Stīns Enriko Andersens, Tanja Džordana, kā arī nākamo radošā kvartāla iemītnieku, Latvijas Kultūras akadēmijas, pārstāve Agnese Hermane. Žūrijas darbā piedalījās arī eksperts un DKI ģenerālsekretārs Maikls Mecs Merks, žūrijas atbildīgā sekretāre - arhitekte Dace Kalvāne. Žūrijas priekšsēdētāja ir VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica.
Radošā kvartāla būvniecību un attīstību VNĪ plāno pabeigt līdz 2022. gada beigām. Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts, kas ietver arī kopējo balvu fondu. VNĪ šobrīd īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus, kuri iekļauti programmā “100 adreses Latvijas simtgadei” aptuveni 135 miljonu eiro apmērā. Uzņēmuma pārziņā ir vairāk nekā 500 ēku īpašumu 1,8 milj. m2 platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 milj. m2 platībā. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
