"Ir ļoti daudz neskaidrību," sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" atzīst Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde.
Šim viedoklim piekrīt arī citu muzeju pārstāvji. Viesītes muzeja "Sēlija” vadītāja Anda Sloga stāsta, ka nākotne varētu būt atkarīga no tā, kur turpmāk būs Sēlijas novada centrs – Jēkabpilī vai Aizkrauklē. Viesītes muzejam pozitīvāks risinājumus būtu, ka centrs būs Aizkrauklē.
"Svarīgi ir saprast, kas vispār notiek un kur mēs paliekam.
Uztrauc, ka nezinām pilnīgi neko, kāds ir plāns. Esam dzirdējuši daudz baumas un dažādas spekulācijas par to, ka varētu mūs pievienot Cēsīm un attiecīgi Cēsu muzejam, vai vēl kaut kam. Realitāte ir tāda, ka dzīvojam neziņā,
vai mūs reorganizēs kā apvienību, vai saglabāsies kā apvienība un kas notiks tālāk," situāciju raksturo Piebalgas muzeju apvienības "Orise" vadītāja Līva Grudule.
Zane Grīnvalde atklāj, ka aptaujājot biedrības biedrus, parādās trīs viedokļi.
"Lielie muzeji, kuriem definēta viņu misija konkrētā reģionā, viņus reforma skars, bet uztraucas mazāk," norāda Grīnvalde. "Otra grupa ir nelieli muzeji, kuri reformā redz ieguvumus, jo saprot, ka būs vieglāk strādāt ar krājumu, arī darboties administratīvi. Trešā grupa – mazi muzeji, kas uztraucas, ka jaunās pašvaldības var lemt par labu viņu slēgšanai vai nepiešķirt finanses."
Tukuma muzeja direktores Agritas Ozolas pārziņā ir septiņi muzeji.
"Mums ir pieredze, kā darbojas reforma, jo iepriekšējā reforma Tukuma muzeju saimi paplašināja ar Džūkstes pasaku muzeju. Gan no apmeklētāju vērtējuma, gan profesionālā skatījumā tas devis izaugsmes iespējas muzejam," norāda Agrita Ozola.
Ozola norāda, ka administratīvais slogs un pārvaldības nasta muzeju darbā pieaug un mazai institūcijai tas prasa daudz un lielākā institūcijā to ir iespējams modernāk un racionālāk risināt.
"Skatoties, kā tas varētu būt nākotnē, bažījamies, vai spējam savu saimi paplašināt bez pietiekamiem resursiem," uzskata Ozola.
Viņa min, ka iespējams Tukuma rajons varētu atgriezties vecajās robežās, bet skaidrības par nākotni nav, ir tikai vispārējs satraukums, jo valda neziņa.
Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītājas vietniece Daina Ratniece skaidro, ka visi akreditētie muzeji ir ministrijas pārraudzībā.
"Reforma nedrīkstētu ietekmēt muzeju funkcijas, tām jāpaliek tādā pašā līmeni, vai, protams, mēs gaidām, ka darbs uzlabosies," atzīst Daina Ratniece.
"Būtu muļķīgi, ja konstatējam pēc tam, ka darbs ir pasliktinājies un tiešais iemesls ir reforma, tad varētu domāt, ka nav labākais risinājums," norāda Ratniece.
Viņa aicina, ja muzejiem ir bažas un šaubas par nākotni, vērsties Latvijas muzeju padomē, kuras pārstāvji var sniegt padomu pašvaldībai, kā labāk veikt izmaiņas.
Runājot par iepriekšējo, 2009. gadā veikto novadu reformu, viņa atzīst, ka tā nenāca ne par sliktu ne labu muzejiem.
Lai risinātu šī brīža situāciju, ministrijas pārstāve aicina reformas īstenotājus būt atbildīgiem darbiniekiem, izvērtēt institūciju labās un sliktās puses pirms pieņemt lēmumu un runāt ar cilvēkiem, jo neziņa ir visbiedējošākā.
