Okupācijas muzeja vēsturnieks Kārlis Dambītis Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” darbu pie jaunās ekspozīcijas izveides salīdzina ar maratonu. Šobrīd noris darbu izpildes noslēdzošais posms – darbinieki strādā pie savāktā materiālu apjoma pārskatīšanas un rediģēšanas, reizē mēģinot to visu ietērpt vizuālā ietērpā. Valstī pastāvošie ierobežojumi jaunās ekspozīcijas sagatavošanas darbus diži neietekmēja, jo tie tika uzsākti jau pirms vairākiem gadiem.
Toties ar būvniecības darbiem tik raiti vis nesokas. Komentējot radušos sarežģījumus, Dambītis piedāvā vēl vienu salīdzinājumu: “Zināmā mērā šī ēka pati par sevi būs kā simbols. [..] Būvnieks tikai sākot darbus patiesībā secināja, cik konstrukcija ir nestabila un sagrauta no iekšienes.
Lai gan no ārpuses tas viss izskatījās ļoti skaisti, varbūt pat gluži kā Padomju Savienība, kas no ārpuses izskatās liela un varena, bet iekšienē tā pati sevi sagrauž un visādus nepatīkamus pārsteigumus rada.
Tas varbūt arī nedaudz aizkavē visu ekspozīcijas un muzeja ēkas būvniecības procesa nodošanu. Vienlaikus tas tā simboliski saskan ar to, ko mēs centīsimies parādīt. Viena lieta ir tas, kā no ārpuses ir izskatījies, bet cita lieta ir, cik svarīgi redzēt to, kas notika iekšienē – kā zem okupācijas varas pakļautā valstī tika šķeltas ģimenes, šķelta un iznīcināta sabiedrība.”
Jaunās Okupācijas muzeja ekspozīcijas izveidē līdzdarbojas arī dizainere Ingūna Elere, kura interaktivitāti un tehnoloģijas noteikti neizvirza par pašmērķi.
Būs, protams, multimediji un projekcijas, bet jaunās ekspozīcijas virsuzdevums ir saprotami izstāstīt stāstu par Latvijas vēsturi, kas ietekmējusi ikvienu no mums. Tomēr nebūs tikai gremdēšanās emocijās.
Tas būs balanss starp pierādījumiem, faktiem, stāstiem un emocijām. Arī vēsturnieks Kārlis Dambītis uzskata, ka vārds “balanss” vislabāk raksturo topošo ekspozīciju.
Ingūna Elere stāsta, ka darbu izpildes pirmajā posmā tika izstrādāta vīzija, koncepcija un tehniskais projekts. Šobrīd darbi ir trešajā posmā. Kolīdz būs iespēja tikt atjaunotajās muzeja telpās, viss, kas iepriekš sazīmēts un izgatavots, nu tiks uzstādīts. Šis pēdējais posms ir salīdzinoši vieglāks. Pamatdarbs ir domāšana – rasēt, zīmēt, precizēt un saskaņot visu ar muzeju un vēl citas lietas. Kārlis Dambītis piebilst, ka topošā pamatekspozīcija plānota kā noslēgts stāsts. Tematiskām izstādēm un aktualitātēm muzejā paredzēta papildu izstāžu zāle, kuru dažādu tehnisko risinājumu dēļ gan nācies pārplānot mazāku, kā sākotnēji tika iecerēts.
Okupācijas muzeja jaunā ekspozīcija būs stāsts par ceļu no tumsas uz gaismu. Elere uzsver: “Jāapzinās, ka tā tumsa mums jau ir tepat blakus – visi notikumi Krievijā, Baltkrievijā – nekas jau nav beidzies.”
Viņasprāt, ekspozīcija varētu veicināt apziņu, ka ikkatrs ir atbildīgs, lai nepieļautu šādu notikumu atkārtošanos.
Kārlis Dambītis apstiprina, ka indivīda nozīmes apzināšanās sabiedrības veidošanā ir jaunās Okupācijas muzeja ekspozīcijas smaguma punkts.
