Arī 2021. gada janvārī Strēlnieku laukumā aktīvi rosās būvnieki – pēc vairākkārt pārceltiem termiņiem Okupācijas muzeja rekonstrukcija un “Nākotnes nama” celtniecība turpinās. “Nākotnes nams” vēl nav apšūts ar baltajām granīta plāksnēm, kam jāsimbolizē “ceļš no tumšās pagātnes uz gaišo nākotni”, un pagaidām izskatās tikpat tumšs kā 1970. gadā celtais toreizējais Sarkano strēlnieku muzejs. Bet blakus “Nākotnes namam” ir tapis 18 metru garš un 10 metru augsts, tumši sarkans piemiņas memoriāls “Vēstures taktīla”, kura priekšpusi pagaidām vēl sedz balta būvniecības plēve.
Okupācijas muzeja pārbūve sākās 2018. gada vidū. Sākotnēji bija paredzēts, ka “Skonto būvei” būvdarbi jāpabeidz 12 mēnešos. Uzņēmuma valdes loceklis Juris Pētersons skaidroja, ka galveno aizkavēšanos radīja vecās muzeja daļas konstrukciju neparedzēti sliktais stāvoklis.
“Sākot demontāžas darbus, mēs konstatējām, ka diemžēl savā laikā, kad tika būvēts toreizējais strēlnieku muzejs, acīmredzot tie darbi tika ļoti steigti. Droši vien tam bija iemesls – varbūt atkal kāda gadadiena, uz ko vajadzēja pabeigt. Līdz ar to tie darbi vietām bija izdarīti katastrofāli nekvalitatīvi. Jā, viss, protams, turējās kopā. Bet, tā kā bija šī pārbūve, tad projektētājam nācās ļoti daudz ko pārprojektēt. Tas, protams, prasīja izmaiņas, naudas līdzekļus un tā tālāk,” skaidroja Pētersons.
Bet pērn pavasarī būvdarbus sāka kavēt Covid-19 pandēmija.
Pētersons norādīja: “Pandēmija būvnieku darbu ir ārkārtīgi apgrūtinājusi divos dažādos veidos. Pirmkārt, ir kavējumi materiālu piegādēm – gan stikla, gan granīta piegādēm, jo tie visi nav mūsu vietējie materiāli. Arī mūsu darbinieki – ko lai dara – slimo, protams. Un ir ļoti grūti nodrošināt strādniekiem divu metru distancēšanos. Mēs neesam mežstrādnieki, kas strādā ārā, svaigā gaisā. Mēs strādājam arī telpās, un bieži vien – arī ļoti šaurās telpās.”
Būvdarbu pasūtītājs – “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) – līdzšinējos kavējumus vērtē kā pamatotus un līgumsodu nav noteicis. Neesot pārsniegts arī sākotnējais budžets. Jaunākais izskanējušais termiņš Okupācijas muzeja pārbūvei ir 31. marts, tomēr VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs ar datumiem ir piesardzīgs.
“Plānojam pabeigt objektu pavasarī. Bet ir neliels “bet” – kādi būs turpmākie ierobežojumi saistībā ar Covid-19, un nevar izslēgt arī to, ka tas var ietekmēt arī būvniecības tempus, ja kāds no darbiniekiem saslimst un konkrētajai brigādei jābūt pašizolācijā. Tā ka joprojām esam piesardzīgi, bet mērķējam pabeigt pēc iespējas ātrāk,” atzina Griškevičs.
Būvdarbu kvalitāti vērtēšot pēc objekta pabeigšanas, bet VNĪ darot visu, lai tā būtu augstākajā līmenī. Griškevičs uzsvēra kvalitātes uzraudzību: “Attiecīgi šim kā augstas nozīmes sabiedriskam objektam esam piesaistījuši savus būvuzraugus, kas kontrolē kvalitāti objektā – gan materiālu piegādes kvalitāti, gan arī būvnieku izpildītos darbus.”
Jautājumus par augsto kontroles līmeni gan rada Okupācijas muzeja direktores Solvitas Vības teiktais par pēdējā brīdī atklātiem trūkumiem muzeja telpās, ko VNĪ sauc par “nelielām izmaiņām ekspozīcijā” muzeja vīzijas izmaiņu dēļ.
“Katru nedēļu notiek sanāksmes būvniecības uzraudzībai, un mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi. Minēšu piemēru – ja telpā, kurā ir jānodrošina apmeklētāju plūsma, ievietojot ventilācijas un citas tehniskās komunikācijas, griestu augstums sāk sasniegt tikai divus metrus, tad es domāju, ka mums kā topošajiem nomniekiem šajās telpās ir jādomā par savu apmeklētāju drošību, ērtību un vispār plūsmas nodrošināšanu,” skaidroja Vība.
Šī iemesla dēļ nācies pārcelt pirmajā stāvā plānoto auditorijas telpu. Muzejs lūdzis arī dažas dizaina izmaiņas – piemēram, lai ekspozīcijā plānotajā karcerī nebūtu jauno radiatoru, bet laikmetam atbilstošāki.
Pagaidu telpās Raiņa bulvārī Okupācijas muzejs mīt jau deviņus gadus un ļoti gaida iespēju atgriezties muzejam piemērotā platībā. Jaunās ekspozīcijas dizainu veido pazīstamais uzņēmums “H2E”. Hronoloģiskais ietvars – no Latvijas okupācijas līdz neatkarības atgūšanai – protams, nemainīsies, taču tiks dažādoti veidi, kā uzrunāt apmeklētāju.
Muzeja direktore skaidroja: “Jo cilvēki ir ļoti dažādi. Vieni vairāk grib šo pārdzīvojumu, šo stāstu saprast caur kādu konkrētu personīgu pieredzi, cilvēkstāstu. Citiem vairāk ir vajadzīgs priekšmetu stāsts, kontakts ar muzeja krājumā esošām vērtībām. Vēl citiem varbūt ir vajadzīga tīri vizuāla stāsta pasniegšanas forma. Esam domājuši arī par jaunāko paaudzi, speciāli ekspozīcijā ievietojot līniju arī ģimenēm ar bērniem. (..) Mēs arī pēc iespējas vairāk rādīsim savu krājumu, priekšmetus.”
Jaunajās telpās Okupācijas muzejam būs arī mācību auditorija, atsevišķa izstāžu zāle ar stiklotu sienu un mazākas telpas semināriem. Ekspozīcijas iekārtošanai pēc būvdarbu beigām vajadzēs vēl trīs līdz četrus mēnešus, un muzeja vadība atzīst, ka neskaidrības ap ēkas pabeigšanu apgrūtina jau tā sarežģīto pārcelšanās loģistikas plānošanu.
Līguma summa ar uzņēmumu "Skonto būve" ir 5,2 miljoni eiro, taču tā ir tikai būvniecības summa. Kopējais projekta finansējums ir 9,8 miljoni eiro, kurā iekļaujas gan Okupācijas muzeja pārbūves un jaunbūves izmaksas (projekta izstrāde, būvuzraudzība, administratīvās izmaksas un būvniecība) un ar piemiņas memoriāla “Taktīla” projektu saistītās izmaksas (būvprojekts, autoruzraudzība, būvniecība).
