Tas bija 2001.gads, kad Gunārs Birkerts muzejam uzdāvināja „Nākotnes nama” projektu – baltu piebūvi un stikla sienu, kas papildinātu tumšo, 1970.gadā celtā Sarkano strēlnieku muzeja ēku. Tajā būtu pienācīgas telpas muzeja krājumam, izstādēm un darbiniekiem.
Kā pārbūves līguma parakstīšanas pasākumā tukšajās Okupācijas muzeja telpās atzina kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība), projekts ir tapis nepiedodami ilgi: „Bet šodien mēs kaut kādā mērā varam droši teikt, ka šis apburtais loks ir pārrauts. (..) Es gribētu novēlēt būvniekiem atbildīgu attieksmi pret šo projektu, jo pārāk ilgi tas ir bijis iestrēdzis dažādos birokrātijas valgos.”
Iepirkumā par Okupācijas muzeja pārbūvi uzvarējis uzņēmums „Skonto būve”, kam darbs būs jāpaveic 12 mēnešos par apmēram 5,2 miljoniem eiro.
„Būvniecības projekti, protams, sadārdzinās, un tam lielākoties ir objektīvs pamats ar visādu resursu sadārdzināšanos un tā tālāk. Bet, tā kā būvniecības laiks ir pietiekoši īss, kas šoreiz nāk par labu, lai izmaksas paliktu tādas pašas, es ceru, ka mēs varēsim [iekļauties],” pastāstīja uzņēmuma valdes loceklis Juris Pētersons.
Pētersons pieļauj, ka jau jūnijā ap Okupācijas muzeja ēku būs būvlaukums un nākamvasar varēs atklāt jau pabeigto „Nākotnes nama” piebūvi. Birkerta projektam gan ir bijis ne mazums kritiķu – pirms trim gadiem 20 arhitekti atklātā vēstulē iebilda pret vēsturiskās muzeja ēkas kā modernisma arhitektūras pieminekļa pārveidošanu.
Viena no skaļākajām kritiķēm bija arhitekte Zaiga Gaile. Viņa uzskatīja, ka pārbūves projekts ir neveiksmīgs un ka papildu telpas muzejam varētu izbūvēt arī pazemē, nemainot 70.gadu arhitektūru.
„Ja nu projekts tagad notiek, mums visiem jāpriecājas, ka tā vieta beidzot tiks sakopta, ka lielais priekšlaukums pret Daugavu nebūs vairs autobusu apgriešanās laukums ar dažādām būdām un apšaubāmiem objektiem, ka tiks nomainīts laukuma segums, ka vecā ēka tiks notīrīta un savestas kārtībā komunikācijas. Okupācijas muzejam tiešām ir vajadzīgas telpas, to jau mēs visi redzam,” sacīja Gaile.
Līdzās Okupācijas muzejam taps arī liels vides objekts sarkanas sienas veidolā – tā būs padomju okupācijas upuru piemiņas vieta ar nosaukumu „Vēstures taktīla”, kuras autors ir mākslinieks Kristaps Ģelzis.
Latvijas politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Ivars Kaļķis uzsvēra, ka koši sarkanā siena, pie kuras atnākt varēs vairs tikai 12 000 dzīvi palikušo represēto, būs piemineklis visām ģimenēm, kas palika izsūtījumā.
Memoriālam pieskaroties, tas vibrēs.
Pārbūvēs visu muzejs. “Ejot pa kāpnēm, varēs redzēt neatkarības atgūšanu. Pa kāpnēm būs Baltijas ceļš. Trešā atmoda, barikādes. NATO. No augšas varēs skatīties pāri un redzēt, ka okupācija vēl ir mūsos. Tās rētas nav aizvilkušās. Vidū būs liels sargtornis,” par pārbūvi stāstīja Latvijas Okupācijas muzeja direktors Gunārs Nāgels.
Dažas vēstures liecības jaunajā ēkā paliks, piemēram, vecās durvis.
Okupācijas muzejs cer, ka pēc ēkas pārbūves un iekārtošanas tas vēsturiskajās telpās varētu atgriezties 2020.gadā.
Pašlaik Okupācijas muzejs jau sešus gadus mīt pagaidu telpās Raiņa bulvārī.
