Iepriekš pārmaiņas piedzīvoja Mazā – slēgtā zāle, tagad abi objekti arhitektoniski jāsavelk kopā, ņemot vērā mūsdienu prasības. Turklāt arvien skaļāk koncertzāles pakausī elpo gandrīz tikpat tuvu esošā Sigulda ar savu koncertvietu piedāvājumu.
Iecere par Dzintaru koncertzāles rekonstrukciju nav pēkšņa. Savulaik vīzija bijusi arī tās arhitektam Modrim Ģelzim.
Pēc nesenās Mazās zāles atdzimšanas tapis skaidrs, ka abām būvēm vajadzīgs kopsaucējs, turklāt modernizēt šo Jūrmalas vizītkarti spiež arī konkurence.
“Kas mūs satrauc – faktiski ir piecas lietas, kuras mēs ceram uzlabot rekonstrukcijas laikā – skatuves kubatūra, viņas aprīkojums, otra lieta – klausītāju zonas gan komforta iekārtojums, gan arī vietu palielinājums, nākamā lieta, kas ir ļoti būtiska – paplašināt koncertzāles pieguļošo teritoriju,” skaidro Dzintaru koncertzāles direktors Guntars Ķirsis. “Kas ir ārkārtīgi svarīgi – ja būtu iespējams pagarināt sezonu no maija līdz septembra beigām. Pagarināt par diviem mēnešiem.”
Pārskatāmā nākotnē koncertzāle mainītos jau pie pašas ieejas.
“Mēs sapratām, ka mums ne pārāk labi strādā šis ieejas mezgls, ir kase, kas ir arhitektoniski un telpiski atrauta no koncertzāles,” stāsta koncertzāles tehniskais direktors Deniss Piļkēvičs. “Tagad tas ir diezgan nefunkcionāls – ir stikla paviljons, kas aizsedz galveno ieeju.”
Garajā vēlmju sarakstā ir arī plāns pārcelt un paplašināt labierīcības.
“Labierīcības mēs gribētu izvietot pazemē, bet – pat ja ne pazemē, tad galvenais noteikums ir tāds – lai tajās varētu iekļūt, neizejot ārā no koncertzāles,” iecerēs dalās Piļkēvičs.
Pavasarī izsludinātā metu konkursa beigu termiņš ir 28. septembris, bet jau ap valsts svētkiem, kā prognozē koncertzāles tehniskais direktors, varētu būt zināms konkursa uzvarētājs.
“Interese ir starptautiska – gan Latvijas arhitektu biroji, gan arī ārvalstu arhitektu biroji ir izrādījuši interesi, un es domāju, ka tas iesniegšanas periods ir šobrīd vēl priekšā, jo vēl pavisam nesen šeit bija arhitekti – mēs viņiem izrādījām zāli un viņi gatavo dokumentāciju,” atklāj Ķirsis.
Pēc rekonstrukcijas koncertzālē būs vairāk vietu arī skatītājiem – šobrīd tajā ir 2100 vietas, bet nākotnē būtu apmēram par tūkstoti vairāk, turklāt koncertus varēšot baudīt arī jaunos krēslos.
“Mēs gribam pēc rekonstrukcijas sasniegt tādu līmeni, ka mēs varam uzaicināt ne tikai mūziķus ar solistiem, bet arī kādu kori. Protams, visiem ir sapnis par Mālera 8. simfonijas uzvešanu – tie ir vairāki simti mūziķu uz skatuves,” neslēpj Piļkēvičs.
Pēc metu konkursa tiks meklēts būvnieks, kuram būs jāņem vērā viens nozīmīgs fakts – būvniecības darbi nedrīkstēs notikt vasarā, kad koncertzālē rit aktīva koncertdzīve.
KONTEKSTS
Metu konkurss par Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanu tika izsludināts 2018.gada martā. Priekšlikumus metu konkursā dome sagaida līdz 28.septembrim, tad notiks konkursa uzvarētāju izvēlēšana, un kopējais godalgu fonds ir 50 000 eiro. Pēc uzvarētāja noteikšanas plānots slēgt līgumu par būvprojekta izstrādi, kas notiks, visticamāk, gadu vai pat ilgāk, un pēc būvprojekta izstrādes pašvaldība rīkos konkursu par pārbūvi, kas varētu notikt 2020. -2021.gadā. Pagaidām konkrēts būvdarbu uzsākšanas termiņš nosaukts netiek, taču, visticamāk, tas varētu notikt 2022. gadā. Būvdarbus iecerēts pabeigt 3–4 gadu laikā.
