Lai informētu sabiedrību par pasākumu nozares tehnisko piegādātāju situāciju un aicinātu valdības atbildīgās institūcijas rīkoties nozares glābšanai, 11. augustā pulksten 13:00 Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu, izstumjot savas tehniskā aprīkojuma transporta kastes Krišjāņa Valdemāra ielā iepretim Kultūras ministrijai un pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Pulksten 15:00 piketa dalībnieki ar 100 transporta kastēm dosies gājienā uz aleju Brīvības bulvārī iepretim Latvijas Republikas Ministru kabinetam.
Kā Latvijas Radio pastāstīja nozares uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, viens no atbalsta veidiem būtu iespēja kultūras nozares tehniskajiem uzņēmumiem pretendēt uz Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļiem neatkarīgi no formālās uzņēmuma klasifikācijas jeb NACE koda.
“Mēs gribētu, lai šis atbalsts tiktu izskatīts pēc būtības, jo mēs esam cilvēki un uzņēmumi, nevis NACE kodi. Tāpat mēs uzskatām: lai kāds tas atbalsts būtu – lielāks, mazāks, labāks vai ne tik labs –, šiem atbalsta mehānismam būtu jāsaglabājas līdz brīdim, kamēr tiek atcelti pilnīgi visi ierobežojumi pasākumu un kultūras nozarei. Jo, kamēr tie nav atcelti, visas šīs aktivitātes nav ekonomiski pamatotas un par kaut kādu peļņu vai darbinieku saglabāšanu nozarē vispār nevar runāt,” norādīja Eilands.
Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.
Piketa rīkotāji norāda, ka “tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu darbinieki ir tās neredzamās rokas, kas rūpējas par to, lai tiktu uzceltas vērienīgas un drošas skatuves ar jaunāko gaismu tehniku un video projekcijām, lai klausītājiem viss būtu dzirdams un ausīm baudāms, lai pasākumā būtu atbilstoša un estētiska scenogrāfija un dekorācijas, lai būtu kur un pie kā apsēsties, lai brīvdabas pasākumos būtu jumts, zem kura paslēpties, lai vakara noslēgumā visi sajūsmā noelstos par krāšņu uguņošanu, lai viss aprīkojums tiktu atvests un aizvests laikā, lai tiktu pienācīgi ierobežota teritorija.”
Drīz būs pagājuši jau pieci mēneši, kopš 12. martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī un kopš valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību. Šobrīd ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas.
Taču, kā norāda piketa rīkotāji, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu “ārkārtēja” – dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm.
Kaut arī kopš valstī beidzās ārkārtējā situācija, spēkā stājušies dažādi pulcēšanās ierobežojumu mīkstinājumi, šī brīža situācija pasākumu nozarē un konkrēti tehniskā nodrošinājuma darbā esot salīdzināma ar 40 gadus senu pagātni, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” pastāstīja kompānijas “NA” valdes priekšsēdētājs Aldis Janēvics.
Vidējais apgrozījuma kritums jūnija un jūlija mēnešos pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem bijis “robežās no 70% līdz 90%”, skaidroja Janēvics.
Stāstot par valsts atbalstu nozarei, Janēvics atklāja: “Mūsu uzņēmums jau no marta vidus sūtīja vēstules valsts iestādēm, tad arī nozares apvienība 5. maijā sūtīja vēstuli, kurā skaidroja mūsu situāciju, bet līdz galam dažādu apsvērumu dēļ mūsu problēmas nav izprastas un nav sadzirdētas.”
Ar plānoto piketu nozares uzņēmumi cer panākt valsts sapratni. “Tas mūsu lielais jautājums ir par tālejošu un saskatāmu programmu – kas tad ar mums notiks, vai mēs kādam esam vajadzīgi kā nozare,” uzsvēra Janēvics.
Janēvics norādīja, ka šobrīd pieejamais finansiālais atbalsts ir nepietiekams: nozares uzņēmumiem pieejamas trīs atbalsta programmas Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA). Janēvics skaidroja, ka dalību VKKF konkursā ierobežo dalījums pēc saimniecisko darbību statistiskās kvalifikācijas (NACE) kodiem, savukārt pieejamās LIAA programmas mērķētas tieši tūrisma un eksporta atbalstam, kas nozīmē, ka tās pieejamas šauram nozares uzņēmumu lokam.
Ieskicējot situāciju nozarē, Janēvics norādīja, ka 1. martā nozarē bijuši aptuveni 700 darbinieku 100 uzņēmumos, neskaitot pašnodarbinātos un mikrouzņēmumus. Savukārt pērn nodokļos nozare nomaksājusi aptuveni 8 miljonus eiro, atklāja Janēvics. Covid-19 krīze nozarē radījusi lielus darbaspēka zaudējumus, skaidroja Janēvics:
“Atlaisti liela daļa ļoti specifisku darbinieku, kuri daļa ir bezdarbnieki, daļa remontē atomreaktorus Somijā, daļa asfaltē stadionus Nīderlandē, daļa strādā celtniecībā Latvijā.”
Atlaisto darbinieku skaits uzņēmumos esot dažāds, atzīmēja Janēvics – no 20% līdz pat 90%.
Piketa sauklis ir “Kultūrai ir jāstrādā”, kas norāda uz to, ka kultūra ir ne tikai nemateriāla vērtība, bet arī ir ikdienas darbs un iztikas avots, skaidro Normunds Eilands.
Eilands arī uzsver: “Mūsu jomā nestrādā čīkstētāji, un mēs nemēdzam sūdzēties ne par laika apstākļiem, ne garām darba stundām, maziem budžetiem vai augstām pasūtītāju prasībām. Mēs esam darba zirgi, kas vēl spilgti atceras 2008. gada krīzi.
Bet šobrīd mums ir bail, ka šo krīzi mēs varam nepārdzīvot.”
KONTEKSTS:
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
