Tiek apkopoti dati par uzņēmumiem, kuru pamatdarbība ir pasākumu nozare šādās kategorijās: pasākumu organizatori, tehniskais nodrošinājums (skaņa, gaisma, video tehnika, skatuves konstrukcijas), scenogrāfija, foto/video pakalpojumi, pasākumu teritorijas servisa nodrošināšana, pasākuma norises vietas, mūziķu menedžments, biļešu pakalpojumu nodrošinātājs.
Pagaidām aptaujātas 116 kompānijas – tie ir aptuveni 60% no kopējās industrijas, prognozē Ērglis-Lācis. Viņš turpina, ka pašreizējie dati liecinot, ka industrijā kopumā strādā 1500 cilvēku, kas gadā apgroza aptuveni 1 miljonu eiro un nodokļos – konkrēti PVN – atmaksā atpakaļ 10 miljonus.
Anketā aptaujātajiem vaicāts, kā viņu pašu redzējumā varētu attīstīties situācija nozarē ārkārtējās situācijas kontekstā.
Ērglis-Lācis stāstīja, ka aptaujas rezultāti liecinot – ja ārkārtējā situācija ilgst tikai līdz 14. aprīlim, kā tas pašlaik plānots, tad nozare “tikšot cauri”.
Taču, ja ārkārtējā situācija ieilgst līdz maija vidum, tad bez valsts atbalsta mehānismiem nozare varētu sākt piedzīvot nopietnu darbinieku atlaišanu. Anketu aizpildītāji norādot – darbu varētu zaudēt līdz 70% darbinieku.
Ērglis-Lācis kā pesimistiskāko variantu minēja iespēju, ka ārkārtējā situācija turpinās līdz vasaras beigām un septembrī tiek mēģināts rīkot festivālus un pasākumus: “Bez valsts atbalsta, iespējams, septembrī, kas to visu rīko, vairs īsti nebūs. Nebūtu kompānijas, kas var uzbūvēt skatuves, nebūtu kompānijas, kas var uzbūvēt gaismas, jo darbinieki būtu atlaisti un, iespējams, daļa šīs aparatūras būtu noliktavās, banku apķīlāta.”
Ērglis-Lācis skaidroja, ka datu ievākšana ir būtiska, lai nozare varētu iztikt bez spekulācijas, un, spriežot par situāciju nozarē, varētu minēt konkrētus ciparus, cilvēkus un kompānijas.
“Piemēram, runājot ar Valsts ieņēmumu dienestu, mēs varam parādīt šo kompāniju vēsturi – cik šīs kompānijas ir samaksājušas nodokļos par 2018. gadu, cik šīs kompānijas ir samaksājušas nodokļos par 2017. gadu. Mēs būtībā varam ļoti precīzi pastāstīt, kam un kādu palīdzību mēs vaicājam,” uzsvēra Ērglis-Lācis.
Viņš aicināja ikvienu juridisko organizāciju, kuras pamatnodarbe ir pasākumu rīkošana, anketu aizpildīt.
Tikmēr norišu vietu pārstāvji lēmuši visus pārceltos pasākumus rīkot par tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi tie bijuši iepriekš, neizmantojot radušos situāciju un neceļot, piemēram, cenas telpu īrei, norādīja Latvijas Pasākumu norises vietu asociācijas vadītāja Ieva Irbina.
“Tas nozīmē, ka tādā finanšu plūsmā mēs faktiski šo naudu pārcēlām no aprīļa, maija un jūnija uz rudeni. Šie pasākumi mums jaunu naudu norišu vietu sektorā nekādā veidā nerada,” uzsver Irbina. Viņa arī atzīmē, ka pārceltie pasākumi konkurē ar tiem, kas jau bija ieplānoti. Turklāt atcelto pasākumu patiesais skaits ir krietni lielāks, nekā iesākumā varētu šķist – jāņem vērā arī korporatīvie pasākumi.
“Kad mēs saucam skaitļus, [cik pasākumus] ir “Biļešu paradīze” vai ”Biļešu serviss” apturējuši tirdzniecībā (“Biļešu paradīze” savā tirdzniecības tīklā atcēlusi 750 pasākumus – red.), mums ir jāpieliek klāt vēl vismaz 40% korporatīvo pasākumu, kuri arī tiešā veidā ir ietekmēti. [..]
Patiesībā tas ietekmes mērogs ir daudz lielāks, nekā mēs šobrīd varbūt spējam apjaust.”
