Sarunas ar Kultūras ministriju tika organizētas pēc pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu 11. augustā rīkotā piketa “Kultūrai IR jāstrādā”, kura laikā nozares darbinieki centās vērst sabiedrības un valdības uzmanību uz kritisko situāciju nozarē.
Kā skaidroja Normunds Eilands: “Pikets ir viena no galējām viedokļa izpausmes formām, kas liecina par to, ka problēmas, kuras ir skārušas tā dalībniekus, tik tiešām ir nepieciešams risināt steidzamā kārtā.”
Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība 11. augustā arī nosūtījusi Kultūras, Ekonomikas un Finanšu ministrijām vēstuli, kurā izklāstīti apvienības ieteikumi un prasības, ieskaitot skaidrojumu, kāpēc jau esošās atbalsta programmas nesasniedz lielu daļu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu, norādīja Eilands.
“Gan piketa dienā no kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība), gan nākamās dienas "Rīta Panorāma” raidījumā no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) izskanēja solījumi, ka nozare ir sadzirdēta un risinājums tiks atrasts!” uzsvēra Eilands, skaidrojot, ka šo solījumu kontekstā 12. augusta sarunas ar Kultūras ministriju likušas vilties.
Savukārt Kultūras ministrijas paziņojumā medijiem pēc 12. augustā tikšanās Nauris Puntulis akcentēja:
“Esmu gandarīts par šīsdienas konstruktīvo dialogu.
Tikšanās laikā esam izrunājuši visus apvienības vēstulē minētos problēmjautājumus – gan nozarei atbilstošo NACE kodu ietveršanu dažādos atbalsta mehānismos, gan diskutējām un skaidrojām Valsts kultūrkapitāla fonda programmas "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja” nolikumu, kas ir izveidota tieši privātā pasākumu biznesa un nevalstisko organizāciju atbalstam u.c. Aicināju deleģēt apvienības pārstāvi Kultūras ministrijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu privāto producentu konsultatīvajā padomē, lai nozare būtu aktīvi iesaistīta visu saistošo lēmumu tapšanas procesā. Tikšanās laikā pārrunājām arī Ekonomikas ministrijas izstrādātos un ieviešamos atbalsta mehānismus."
12. augustā ar kultūras ministru Nauri Puntuli un Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni tikās pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības deleģētie pārstāvji Agris Galiņš, Aldis Janevics un Valērijs Makrekovs.
Eilands uzsvēra, ka šajās sarunās nozares pārstāvjiem vēlreiz tika izklāstītas šobrīd pieejamās atbalsta programmas Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).
“Sanāksmē vēlreiz tikām iepazīstināti ar Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) programmu “Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja”, par kuras pieejamību un atbilstību tikai daļai mūsu pārstāvēto uzņēmumu jau iepriekš bijām informējuši savā vēstulē.
Mūsu piedāvātie risinājumi, lai programma sasniegtu visus nozares uzņēmumus, tika atzīti par neiespējamiem vairāku birokrātisku iemeslu dēļ un atbalstu konkrētā jautājuma risināšanā šajā sanāksmē diemžēl neguvām,” skaidroja Eilands.
“Identiska situācija VKKF atbalsta programmai ir arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras programmā ”Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 seku pārvarēšanai”. Šī atbalsta programma ir paredzēta arī kultūras un pasākumu nozarei, taču kvalificēties tai var vēl mazāks skaits Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu, jo tās nolikumā nav iekļauti vēl vairāki NACE kodi, ar kuriem reģistrēti nozares uzņēmumi. Un atkal – bez Kultūras ministrijas iespējām ietekmēt programmas nolikuma izmaiņas konkrētajā punktā.”
Daļa tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu nodarbojas ar specializēto skatuves tehnoloģiju ražošanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, apkopi un servisa apkalpošanu. Tie ir uzņēmumi, kuri nodrošina teātru, koncertzāļu, kultūras namu un tehnikas nomas kompāniju nepārtrauktu darbību, lai katrā izrādē, koncertā vai konferencē viss notiktu bez aizķeršanās.
Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība pēc sarunām ar ministriju secinājusi, ka ministrijas ieskatā, “šī uzņēmumu grupa nav piederīga nozarei, kuras labā tā strādā.”
“Apzinoties, ka šobrīd visas programmas ir terminētas laikā, un saņemot apstiprinājumu, ka citas atbalsta programmas dotajā brīdī netiek plānotas, esam spiesti secināt, ka mūsu nozares uzņēmumu nākotne ir tikai mūsu pašu rokās!” norādīja Eilands.
Eilands arī informēja, ka atsaucoties kultūras ministra aicinājumam, tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir deleģējuši SIA ”Kompānija NA” valdes priekšsēdētāju Aldi Janevicu dalībai Pasākumu rīkotāju un pasākumu privāto producentu konsultatīvajā padomē, cerot, ka pārstāvja dalība šajā padomē dos uzņēmumiem iespēju būtiski un produktīvi ietekmēt nozarei svarīgus procesus.
Lai pieņemtu lēmumus par turpmākajiem Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienības rīcības plāniem, Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība gaida saņemt atbildes vēstules arī no Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Ministru kabineta.
KONTEKSTS:
Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.
Kultūras ministrija uzsvērusi, ka pasākumu organizatoriem, tostarp kultūras nozarē, pieejama "virkne atbalsta mehānismu".
Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienība aprēķinājusi, ka 1. martā nozarē bijuši aptuveni 700 darbinieku 100 uzņēmumos, neskaitot pašnodarbinātos un mikrouzņēmumus. Savukārt pērn nodokļos nozare nomaksājusi aptuveni 8 miljonus eiro.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
