No 54 teicami uzrakstītiem darbiem 12 bija bez kļūdām, bet 42 – ar vienu kļūdu. Šoreiz 52 labākie darbi tika rakstīti Latvijā, viens Dānijā un vēl viens Itālijā. Vidējais kļūdu skaits izlabotajos diktātos ir deviņas (trīs ortogrāfijas un sešas interpunkcijas).
Starp pārbaudei pieņemtajiem darbiem 541 bija 2–5 kļūdas, 948 darbos bija 6–10 kļūdas, 631 bija 11–20 kļūdas, 80 bija 21–30 kļūdas, 19 bija 31–40 kļūdas, deviņos bija 41–50 kļūdas, bet astoņos – 51 un vairāk kļūdu. Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 122, savukārt daļa diktātu netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.
Komentējot rezultātus, šī gada teksta autors Aivars Eipurs atzīst: "Pēc diktāta norises man zvanīja gana daudzi, kuriem bijusi viena vai divas kļūdas. Tā kā vidēji tās ir deviņas, esmu priecīgs arī par tiem, kuriem kļūdu bija daudz, jo tikai retais aizmirsa to, ko zināja; drīzāk vairāk kļūdu ieviesies tur, kur latviešu valodas pareizrakstības zināšanās bijuši robi vai pārrāvumi. Vēlēšanās savas prasmes pārbaudīt, tās uzlabojot, ir uzslavas vērtas."
Kopumā pārbaudei tika pieņemti darbi no 40 pasaules valstīm. Dalībnieku vairākums bija no Latvijas (2127); pārējie bija no Vācijas (26), Lielbritānijas (25), Nīderlandes (14), Beļģijas (11), Šveices (8), Īrijas, Francijas, Spānijas un Zviedrijas (katrā pa 7), Norvēģijas (5), Dānijas, Igaunijas, Itālijas, Ķīnas un Luksemburgas (katrā pa 3), ASV, Austrālijas, Krievijas, Laosas, Lietuvas, Moldovas un Somijas (katrā pa 2), Afganistānas, Baltkrievijas, Brazīlijas, Čehijas, Ēģiptes, Grieķijas, Horvātijas, Indonēzijas, Izraēlas, Japānas, Kanādas, Malaizijas, Polijas, Singapūras, Serbijas, Turcijas un Ungārijas (katrā pa 1).
97% diktāta dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, 2,3% – krievu, pārējie 0,7% – angļu, lietuviešu, vācu, latgaliešu, igauņu, zviedru, ukraiņu, čečenu, itāļu un japāņu. Vienlaikus zināms, ka dalībnieku vidū ir 64 zinātņu doktori, 1079 maģistri, 950 bakalauri, kā arī 118 vidējo izglītību un 79 pamatizglītību ieguvušie.
Pasākuma rīkotāji atzīmēja, ka šogad ir palielinājusies diktātu rakstošo vīriešu aktivitāte (18%), tomēr sievietes joprojām bijušas krietni čaklākas rakstītājas (82%). Tāpat zināms, ka jaunākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja Ogrē, ir tikai deviņi gadi, savukārt vecākajai dalībniecei, kura savu darbu rakstīja Mārupē un atsūtīja labošanai ar Latvijas Pasta starpniecību, – 91 gads.
Šoreiz diktāts tika translēts ne tikvien tīmekļvietnē raksti.org un sabiedrisko mediju portālā LSM.lv, bet arī Latvijas Radio 1 un Latvijas Televīzijā. Kā liecina "Kantar TNS" dati, tiešraidi Latvijas Televīzijā vienlaikus skatījās vairāk nekā 46 000 interesentu. Iespēja rakstīt diktātu tika nodrošināta arī nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem, tādējādi domājot par sabiedrības integrāciju, lai ikviens varētu novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā.
VII pasaules diktāts latviešu valodā
Visi tiešsaistes dalībnieki kopā ar izlaboto diktātu saņēma virtuālu apliecinājumu par piedalīšanos, savukārt labāko rezultātu ieguvēji 2022. gada janvārī tiks apbalvoti ar vērtīgām grāmatām no izdevniecības "Jānis Roze" un "Zvaigzne ABC".
Iniciatīvu atbalsta Latvijas Televīzija, Latvijas Radio 1, sabiedrisko mediju portāls LSM.lv, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Bauskas Kultūras centrs, Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle, Jelgavas pilsētas dome, Jēkabpils Agrobiznesa koledža, Jēkabpils pilsētas pašvaldība, Latvijas Universitātes Kuldīgas filiāle, Liepājas pilsētas dome, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas 64. vidusskola, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Smiltenes novada Kultūras centrs, Valmieras pilsētas pašvaldība, Ventspils Augstskola, izdevniecība "Jānis Roze", grāmatnīca "Zvaigzne ABC", "BeKind", "Antalis", "Europrint", "F64", "Cube", "Nano" un "Untitled".
