No 17 teicami uzrakstītajiem darbiem četri bija bez kļūdām, bet 13 – ar vienu kļūdu. Šogad 16 labākie darbi rakstīti Latvijā (septiņi Rīgā, pa vienam Rencēnos, Līgatnē, Liepājā, Jelgavā, Valmierā, Ogrē, Bauskā, Mārupē un Pārgaujas novadā), bet viens – Luksemburgā.
Diktāta rīkotāji arī atzīmēja, ka dažus no labākajiem darbiem uzrakstījušas trīs skolnieces vecumā no 14 līdz 17 gadiem, kā arī divas sešdesmitgadnieces.
Vidējais kļūdu skaits vienā diktātā ir 13 (četras ortogrāfijas un deviņas interpunkcijas). Maksimālais kļūdu skaits vienā darbā bija 139, savukārt daļa diktātu netika pieņemti pārbaudei, jo tie bija uzrakstīti tikai daļēji vai tajos trūka diakritisko zīmju.
No pārbaudei pieņemtajiem darbiem 249 bija 2–5 kļūdas, 805 bija 6–10 kļūdas, 1050 bija 11–20 kļūdas, 237 bija 21–30 kļūdas, 47 bija 31–40 kļūdas, 28 bija 41–50 kļūdas, 24 bija 51 un vairāk kļūdu.
Organizatori arī norādīja, ka šogad ir palielinājusies diktātu rakstošo vīriešu aktivitāte (17%), tomēr sievietes joprojām bijušas krietni čaklākas rakstītājas (83%). Tāpat zināms, ka jaunākajiem dalībniekiem, kuri diktātu rakstīja Baložos un Jūrmalā, ir tikai deviņi gadi, savukārt vecākajai dalībniecei, kura diktātu rakstīja Pelču pagastā, – 89 gadi. Teju nemainīgs ir dalībnieku vidējais vecums, proti, 36 gadi.
Vairākums (96,7%) diktāta dalībnieku norādīja, ka viņu dzimtā valoda ir latviešu, 2,6% – krievu, pārējie 0,7% – lietuviešu, poļu, vācu un cita valoda. Ne visi diktāta dalībnieki vēlējās norādīt iegūto izglītības līmeni, taču 47 doktori, 829 maģistri un 698 bakalauri ir dalījušies ar organizatoriem šajā informācijā. Saskaņā ar iesniegtajiem datiem diktātu rakstījuši arī 393 vidējo izglītību un 392 pamatizglītību ieguvušie.
Interesenti šoreiz diktātu varēja rakstīt tiešsaistē vietnē “raksti.org”, skatoties tiešraidi no Gaismas pils vai klausoties Latvijas Radio 1 raidījumu “Kultūras Rondo”. Kopumā tika saņemti darbi no 34 pasaules valstīm. Dalībnieku vairākums bija no Latvijas (2481), pārējie bija no Vācijas (37), Lielbritānijas (32), Beļģijas (15), Nīderlandes (14), Luksemburgas un Norvēģijas (katrā pa 10), Īrijas (8), Polijas un Francijas (katrā pa 7), Spānijas un Zviedrijas (katrā pa 6), Grieķijas, Lietuvas un Moldovas (katrā pa 4), Somijas, Dānijas un Čehijas (katrā pa 3), Šveices, Itālijas, Igaunijas, Baltkrievijas un ASV (katrā pa 2), Austrijas, Austrālijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Horvātijas, Izraēlas, Kanādas, Kipras, Krievijas, Laosas, Peru un Taivānas (katrā pa 1).
Atzīmes netika liktas; diktātu varēja rakstīt, gan norādot savu vārdu, gan anonīmi, jo iniciatīvas mērķis ir sniegt iespēju ikvienam novērtēt zināšanas latviešu valodas pareizrakstībā. Visi pasākuma tiešsaistes dalībnieki decembrī saņems īpašu apliecinājumu par piedalīšanos VI pasaules diktātā latviešu valodā, savukārt labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar grāmatām no uzņēmuma “Jāņa Rozes grāmatnīca”.
Aptuveni 300 vārdu garo tekstu “Pasaka par vārdu tapšanu” īpaši šim nolūkam radīja dzejnieks, publicists un tulkotājs Ilmārs Šlāpins. To Rīgā – Gaismas pilī – diktēja aktrise un runas pedagoģe Zane Daudziņa. Teksta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača.
2019. gadā jubilejas – piekto – pasaules diktātu latviešu valodā klātienē un tiešsaistē visā pasaulē rakstīja 2042 dalībnieki, 2018. gadā – 1648 dalībnieki, 2017. gadā – 935 dalībnieki, 2016. gadā – 789 dalībnieki, 2015. gadā – 920 dalībnieki.
