Laiks, kad diena kļūst garāka par nakti un gaisma svin uzvaru par tumsu, ir laiks, kad jāsmeļ dabas enerģija. Seno tradīciju kopējiem Zemnieku ģimenei šajās dienās rīti sākas ar mutes mazgāšanu uz rītiem tekošā ūdenī, jo, kā ticējuši mūsu senči, tā topot ne vien skaists un čakls, bet arī iegūst gaišu prātu un veselību. Ar radošu pieeju daudzas gadskārtu tradīcijas iespējams īstenot, pat neizejot no dzīvokļa.
"Noteikti no rīta vajag agrāk piecelties, tas jauniešiem gan dažreiz ir grūti, muti nomazgāt aiziet. Vismaz to sajūtu, to pavasari noķert sevī," uzsver seno tradīciju kopējs Roberts Zemnieks.
"Svarīgi ir saglabāt sevī prieku, ieraudzīt apkārt dabā, - arī tad, ja jūs dzīvojiet pilsētā, - kas aiz loga notiek. Tur saulīte arī katru rītu lec rotādama, spīdēdama, vizēdama. Ir klāt putni. Ir atgriezušies ne tikai mūsu līdzcilvēki no ārzemēm, bet arī atlidojuši putni, atnesdami prieku, atnesdami putnu dziesmas," papildina seno tradīciju kopēja, folkloras kopas ''Grauds'' dalībniece Iveta Zemniece.
Ja putnus pa logu neredz, lietā var likt no ekskursijām atvestos svilpauniekus, un plaušas ventilēt, dziedot tautasdziesmas.
"Tas ir ne tikai no medicīnas puses [labi], bet arī meditatīvs process savā ziņā, jo senči jau bija gudri. Viņi to zināja. Pa dienu viņi gāja darbos, bet vakarā mazliet meditatīvi padziedāja un atbrīvoja šo enerģiju no sevis," skaidro Roberts.
Arī daudzas citas pavasara saulgriežu tradīcijas, kuru ietekmei ticējuši mūsu senči, var īstenot, neizejot no mājas. Piemēram, aizsiet skauģiem rīkli, prieku gūt olu kaujās vai izšūpoties šūpolēs. Seno tradīciju kopēji gan bilst, ka šūpoles pēc Lieldienām vajadzētu noņemt, jo citādi tajās visu gadu šūpošoties raganas.
