Telpā, skanot mistiskai fona mūzikai, radīta futūristiska noskaņa. Izstādes objekti ir samitrināti, pārgaismoti, sarūsējuši, kukaiņu apsēsti, ar sēnēm, pelējumu, ģipsi vai kristāliem apauguši izdevumi, kas izvietoti stikla lodēs, kuras atgādina astronautu ķiveres. Straujai novecošanai šeit pakļauti tieši šī gada dažādu formu izdevumi, stāsta bibliotēkas Izstāžu centra kuratore Anete Krūmiņa
“Atlases faktori bija vairāki – izdots 2020. gadā, un tai kopējai atlasei jāpārstāv iespējami plašs loks ar materiālu tipoloģiju, jo bibliotēkā nav tikai grāmatas, bet krājumā ir visdažādākie materiāli, tostarp audiomateriāli, ir arī biļetes, sīkiespieddarbi, ir grāmatas, periodika un digitālie nesēji, kas patiesībā arī ir ļoti trausli, un tas arī ir izaicinājums, kā digitalizācijas laikmetā tos saglabāt,” skaidro Anete Krūmiņa.
Izstādes veidotāji mēnesi strādājuši, lai laboratorijai līdzīgos apstākļos radītu bojājumiem labvēlīgu vidi.
Piesaistīti gan biologi, kas palīdzējuši ar pelējumiem un sēnēm, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki, kas konsultējuši par materiālu sairšanas procesiem. Krājuma saglabāšanas speciāliste Sintija Saldābola stāsta, ka izstādē parādīti krājuma riski, kurus ikdienā bibliotēka cenšas novērst.
“Piemēram, šeit izaudzētas sēnes uz grāmatas. Tas parāda skaidri to procesu, cik tas ir ātrs un bīstams krājumam. Mēs šos faktorus nodrošinājām atsevišķiem objektiem. Mēs šo grāmatu ielikām ūdens vannā, aplējām ar iesalu un nolikām siltā telpā, lai pelējums attīstās un jau trīs dienās tas process notika. Mēs izstādē rīkojāmies pretēji tiem uzdevumiem, ko ikdienā darām ar krājumu, lai to pasargātu no bojāejas,” norāda Saldābola.
Kopīgi ar tekstgrupas "Orbīta" dalībniekiem novecināšanai izvēlētie priekšmeti nav no bibliotēkas krājuma, bet speciāli sagatavoti eksemplāri.
Anete Krūmiņa uzsver: “Mēs gribam runāt par saglabāšanu un to, kas to krājumu apdraud, bet vienlaikus mēs negribam kļūt par vandāļiem un radīt pretēju iespaidu, ka mēs smejamies par šiem izdevumiem.
Mums joprojām ir aktīvas diskusijas, liekot tos eksponātus scenogrāfijā – tajās stikla lodēs, mēs pārdomājām, vai tas nav par traku.”
“Manuprāt, šis veiksmīgi atspoguļo to, kā priekšmeti bieži ienāk krājumā, bieži mēs saņemam grāmatas sliktā stāvoklī, piemēram, kādu objektu, kas stāvējis ilgus gadus šķūnītī, un tad restauratoriem ir jānovērš šie radikālie bojāejas faktori. Tas ir novēršams, bet tas pārspīlējums izstādē parāda to, cik daudz jāiegulda, lai to novērstu un krājumā saglabātu šādus objektus,” stāsta Sintija Saldābola.
Izstāde "2020: mūžības perspektīva’’ Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma līdz 26. aprīlim.
